Interesenti tiekas ar Daini Vanagu

2018. gada 8. maijs 00:00

Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanas dienai bija veltīts Iecavas aktīvista Maksima Krutikova rīkotais pasākums «Dziesmotās revolūcijas laiks Iecavā». Sarīkojuma galvenais viesis bija Augstākās padomes deputāts Dainis Vanags.

Iecavas kultūras nama mazajā zālē 2. maijā ieradās maz interesentu – apmeklētāju skaits nepārsniedza desmit. Taču bija vērts atnākt – Daiņa Vanaga paustais ir nozīmīgs arī pašlaik.

Iebiedēšanas laikmets
Pirmais atmiņās dalījās Iecavas novada domes priekšsēdētājs Aivars Mačeks. Viņš atcerējās, ka savulaik vienu dienu bijis Latvijas Tautas frontes rindās, jo aktīvisti ieradušies skolā un aicinājuši iestāties organizācijā. Vecāki mājās bija ļoti izbijušies par šo ziņu un panāca, ka jaunietis izstājas. «Toreiz ļoti daudzi dzīvoja bailēs no padomju represijām,» pauda A. Mačeks.

M. Krutikova prezentācija vēstīja par 1988. – 1991. gada notikumiem Iecavā. «Ir pierasts izmantot jēdzienu «Atmodas laiks», man labāk patīk to saukt par «Dziesmoto revolūciju», jo cilvēki, to atminoties, runā par dziesmām, kas dāvā iedvesmu,» pauda M. Krutikovs. Turpmākajās diskusijās sanākušie runāja par viņa sastādītās grāmatas «Pastalās, bet brīvi» izdošanu. Visi vienojās, ka grāmata ir vajadzīga, to pauda arī A. Mačeks, bet Iecavas novada domes deputāti cer sagaidīt pretimnākšanu arī no M. Krutikova.

Atmodas «dzinējsuns»
Bijušais Augstākās padomes deputāts ceraukstietis Dainis Vanags dalījās atmiņās un izvērtēja tā laika notikumu ietekmi uz mūsdienu politiku.

«Nevar salīdzināt Latvijas Tautas fronti (LTF) ar Latvijas Nacionālās neatkarības kustību (LNNK). LNNK bija kā dzinējsuns aiz muguras, lai LTF neapmaldītos savos uzskatos. Daudzi LNNK locekļi bija Tautas frontē, es pats biju LNNK,» stāstīja D. Vanags.

Atminoties 4. maiju, D. Vanags sacīja, ka toreiz notika ļoti nopietna cīņa par balsīm. Rezultāts nebūt nebija izlemts. «Balsotāju vidū bija daudzi, kas nezināja, kādu lēmumu pieņemt. No Liepājas ar lidmašīnu atveda dakteri Teodoru Eniņu, lai tikai būtu balsis par neatkarību. Paldies Iecavai, ka balsojāt un ievēlējāt mani, jo citādi nebūtu to visu piedzīvojis,» pauda bijušais deputāts.

Tikpat trauksmains laiks D. Vanaga dzīvē bija arī pēc neatkarības atgūšanas. Viņš darbojās Totalitāro režīmu noziegumu izmeklēšanas komisijā. «Uz visiem atzinumiem par politiski represētajām personām ir mans paraksts, arī par visiem pretošanās kustības dalībniekiem. Trauksmainākais laiks bija, kad mūsu rīcībā nonāca Valsts drošības komitejas (VDK) kartotēka,» atceras D. Vanags. Viņš paziņoja, ka neviena čekista kartīte nav pazudusi – jau no pirmajām dienām prese nosauca precīzu to skaitu.

Vēstures riteņa lapiņas
Kārtējo reizi raisījās diskusijas par VDK kartotēkas publiskošanu. «Mazas lapiņas, kas agrāk «grieza» vēstures «riteni», tagad bojā smadzenes,» par kartotēku sacīja D. Vanags. Viņš uzskata, ka ir paveikts liels darbs kartotēkas digitalizācijā un izpētē, bet publicēt to nevajag. Katrā gadījumā var būt atšķirīga vainas pakāpe, to publicēšana bez rūpīga skaidrojuma ir nelietderīga. Šāda publikācija būtu nepatīkams vēstures zīmogs radiem, daudzi pat nezina, ka ir saistīti ar čekas ziņotājiem. Pavēles deva Komunistiskās partijas darboņi, kuru sarakstu nepieprasa un kas turpina darboties vadošos amatos.

Pasākuma apmeklētājs Imants Sūna uzskata, ka uzvārdus vajag publicēt. «Kas zināms, to vairs nevar šantažēt, tas vairs nav interesants dažādiem valdības dienestiem. Publicēt vajadzētu arī tāpēc, lai kādam «neniez nagi» nākotnē atkal ziņot,» pauda I. Sūna. D. Vanags gan piebilda, ka bez ziņotājiem nav izticis neviens valdības dienests, arī mūsdienu Latvijā.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Interesenti tiekas ar Daini Vanagu

Kategorijas