Atklāj piemiņas plāksni brāļiem Tepferiem

2018. gada 8. maijs 00:00

Pieminot četrus brāļus, Tepferu dzimtas vīrus, kas cīnījās par Latvijas neatkarību, Iecavā viņiem atklāta goda plāksne.

Iecavā, Rīgas un Edvarta Virzas ielas krustojumā pie aptiekas, 4. maijā svinīgi atklāja brāļiem Herbertam, Verneram, Jānim un Ilmāram Tepferiem veltītu piemiņas plāksni.

Ticības netrūka
Ēka, ko joprojām apsaimnieko Tepferu dzimta, Iecavā ir viena no senākajām. «Brāļi bija gan politiskajā elitē, kas iestājās par Latvijas neatkarību, gan starp tiem, kas karoja ar ieročiem rokās. Visu apzinīgo mūžu viņi cīnījušies par neatkarīgu Latviju,» uzrunā sacīja Iecavas novada domes priekšsēdētājs Aivars Mačeks.

Iecavas novada domes izglītības, kultūras un sporta komitejas priekšsēdētājs Juris Krievs pastāstīja, ka vieni no idejas iniciatoriem par piemiņas plāksni bijuši biedrības «Arhīvs» pārstāvji. Kopējās aktivitātēs radusies doma, ka nepieciešams pieminēt gan vietu, kur brāļi dzimuši, gan pašus brāļus. «Tiem, kas tik daudz devuši valstij, pienākas īpaša piemiņa,» teic J. Krievs.

Bija ieradušies arī pārstāvji no akadēmiskās vienības «Austrums» un studentu korporācijas «Tālaviņa», kurā kādreiz darbojās brāļi Tepferi. Piemiņas vārdus teica vecbiedrs Dainis Špelis: «Kad runā par brāļiem Tepferiem, prātā nāk ticība saviem spēkiem un valstij. Verners un Jānis iestājās Oskara Kalpaka bataljonā, kad vēl bija tikai ticība un viss valsts budžets atradās finanšu ministra portfelī. Viņi ticēja ne tikai neatkarīgai, bet arī demokrātiskai Latvijai. Ja mums zūd ticība, atcerēsimies brāļus Tepferus – viņiem ticības netrūka daudz grūtākos un smagākos apstākļos.»

Pēc kara nepadodas
Svinīgajā pasākumā klāt bija Vernera meita Aldona Tepfere un Ilmāra mazdēls Jānis Tepfers, kas ir arī ēkas apsaimniekotājs.

«Pēc Otrā pasaules kara viņiem izdevās aizbēgt uz Zviedriju. Trīs brāļi kāpa laivās, Jānis bija vēstnieks Somijā, kur palika Otrā pasaules kara laikā. Brāļi bija Latvijas Centrālās padomes locekļi un šādā statusā turpināja darboties Zviedrijā. Sākumā šo padomi vadīja Verners, vēlāk– Herberts. Verners pēc kara sadarbojās arī ar Lielbritānijas spiegu organizācijām,» atcerējās A. Tepfere.

«Esmu ļoti gandarīts, ka uzstādīta šī zīme. Pats viņus maz atceros, vairāk palicis atmiņā Jānis. Mans tēvs dzimis šajā mājā, jūtu, ka tās ir saistības uz mūžu – šo ēku uzturēšu, cik man ir spēka,» saka J. Tepfers. Viņš gan dzimis Zviedrijā, bet dzīvo Latvijā kopš 90. gadu sākuma. Paspējis būt klāt arī barikāžu laikā.

Tepferu dzimtas pārstāvji padalījās arī ar vēsturisku kuriozu. Tepferu uzvārds kādreiz bijis Podnieki, bet, lai varētu atvērt aptieku, nācies pieņemt vācisko «Tepfer». Tā pirms neatkarīgas valsts iegūšanas latviešiem klājies savā zemē.

Saved kopā
Pēcpusdienā iecavnieki pulcējās Divkalniņā, kur Iecavas jauniešu padome rīkoja Baltā galdauta svētkus. Uzstājās folkloras kopa «Tarkšķi», notika radošās darbnīcas. Bruno Bahs mācīja dažādas zīmēšanas prasmes. Bija iespēja fotografēties pie uzraksta «#mans4maijs», ko brīvprātīgi izveidoja un sagatavoja Artūrs Liepiņš.

Pasākuma projekta autors ir iecavnieks Verners Jānis Trokšs – projekts ieguva Iecavas novada domes finansējumu. «Jau pagājušajā gadā sapratām, ka tas ir labs veids, kā Iecavā savest kopā cilvēkus, veidot piederību Latvijai. Ceram, ka tā kļūs par tradīciju. Mēs šādi pieminam 4. maiju. Svinam to, ka varam paši izvēlēties, ko runājam un lasām,» pauž V. J. Trokšs.

Ar saviem cienastiem pie balti klāta galda, ko rotāja «Latvijai 100» simbolika, bija ieradušās arī senioru grupas «Kamenes» pārstāves. «Šeit ir forši, valda vienotība. Kaut nepazīsti cilvēku, vari aprunāties. Jūtam, ka šāda kopā sanākšana 4. maijā jau ir tradīcija,» pauda Benita Andersone un Angela Strode.

Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanas dienas svinības noslēdzās vakarpusē ar senioru deju kolektīva «Iecavnieks» 40 gadu jubilejas koncertu Iecavas kultūras namā.

UZZIŅAI

Iecavā 1885. gadā atvēra aptieku, kura šajā ēkā darbojas vēl tagad. Iecavas aptiekas provizora Krišjāņa Tepfera (1862–1925) un Marijas Hermīnes, dzimušas Valteres (1869–1955), ģimenē uzauga četri dēli: Herberts (1892–1966), Verners (1893–1958), Jānis (1898–1994) un Ilmārs (1904–1968).

Par sabiedrībā cienītiem cilvēkiem kļuva visi Tepferu zēni. Vecākie brāļi savu dzīvi saistīja ar armiju, un abi savulaik apbalvoti ar Lāčplēša Kara ordeni. Kopš pagājušā gada 11. novembra Latvijas armijas ģenerāļa Vernera Tepfera un kapteiņa Herberta Tepfera vārds ir lasāms uz piemiņas stēlas, kas izvietota Iecavas parkā, godinot Latvijas Brīvības cīņu karavīrus. Abi bija aktīvi sabiedriskie darbinieki.

Jānis bija armijas virsnieks, taču pēc Pirmā pasaules kara savu dzīvi veltīja Latvijas diplomātiskajam dienestam: bija Latvijas Republikas Ārlietu ministrijas ģenerālsekretārs, Latvijas vēstnieks Somijā (1938–1940), Latvijas diplomātiskā dienesta vadītāja pārstāvis Zviedrijā.

Jaunākais brālis Ilmārs 1931. gadā Latvijas Universitātē ieguva ķirurga specialitāti, no 1937. līdz 1940. un no 1942. līdz 1944. gadam bija Latvijas Sarkanā Krusta Daugavpils slimnīcas direktors, Daugavpils novada mazpulku ārsts un Daugavpils latviešu biedrības padomes loceklis.

1944. un 1945. gadā Tepferi bija spiesti doties trimdā uz Zviedriju.

Avots: iecava.lv.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Atklāj piemiņas plāksni brāļiem Tepferiem

Kategorijas