Biznesa ētika pārtikas piegādes ķēdē

2018. gada 8. maijs 00:00

465

Eiropas Komisijas (EK) Lauksaimniecības un lauku attīstības departamenta preses platformas «AG-Press.eu» pārstāvji Briselē 17 dažādu Eiropas valstu žurnālistiem organizēja mācību braucienu. Eiropā strādā ap 800 lauku un lauksaimniecības tematikas atspoguļotāju žurnālistu. Arī laikrakstam «Bauskas Dzīve» bija iespēja piedalīties šajā lietišķajā pasākumā.

Aizsargāt lauksaimniekus
EK pārstāvis Olivers Sitars sniedza pārskatu par negodīgas tirdzniecības prakses novēršanu pārtikas piegādes ķēdē un lauksaimnieku lomas palielināšanu tajā. Sadarbībā starp ražotāju, pārstrādātāju, tirgotāju un patērētāju valda nevienlīdzīgi nosacījumi, un vismazāk aizsargātais ir ražotājs – lauksaimnieks. Ne pirmo reizi dažādās instancēs dalībvalstu līmenī par to diskutēts, taču EK ierēdnis uzsvēra, ka radikāli jāmaina lauksaimnieku loma pārtikas piegādes ķēdē. Ir vajadzīga paplašināta informācija par tirgus tendencēm, cenu veidošanos, kooperācijas iespējām. Tie ir tikai daži virzieni, kur, krājot informāciju un attīstot sadarbību, varētu palīdzēt lauksaimniekiem nostiprināt savas pozīcijas. Tika apskatīti arī jautājumi par maksājumu termiņiem par lauksaimniecības produkciju, nepārdotās «jutīgās» pārtikas riskiem, īpaši piena produktiem un dārzeņiem u. tml.

Šim situācijas raksturojumam sekoja daudz jautājumu, ko EK pārstāvim uzdeva žurnālisti. Iezīmējās kopīgais Austrumeiropas valstu vidū, proti, piesardzība attiecībā uz kooperatīviem, ko rada negatīvā vēsturiskā pieredze un valstu atšķirīgās biznesa kultūras. Taču arī tādas valstis kā Dānija un Holande, kur ir spēcīgi kooperatīvi, minēja negodīgas prakses gadījumus, ar ko tie saskārušies.

Eiropas Komisija vēlas panākt vienotus standartus lauksaimnieku aizsardzībai un nostiprināt tos ar likumdošanu. Par šīm iniciatīvām gan skeptiski bija noskaņots dāņu žurnālists, arī Slovēnijas pārstāve, paužot domu, ka likumi Eiropas Parlamentā tomēr top lēni.

«..lieli Beļģijā, mazi Eiropā»
Tomēr kooperācija pagaidām ir visātrāk pieejamais līdzeklis, lai zemnieki un citi lauksaimnieki nostiprinātu savas pozīcijas un ne vien izdzīvotu, bet arī sasniegtu labklājību. Žurnālistu grupai bija iespēja iepazīties ar Beļģijā lielāko dārzkopības kooperatīvu «BelOrta». Taču Eiropas kontekstā tā produkcija ir tikai trīs procenti no kopējā daudzuma. Kā kooperatīva pārstāvis uzsvēra, «esam lieli Beļģijā, mazi Eiropā». Kooperatīva biedri – ap 1270 dārzkopju saimniecību ģimenes uzņēmumi. Visu gadu audzētāji piegādā 120 dažādu veidu dārzeņus un ap 30 šķirņu augļus. 60% šī kooperatīva produkcijas tiek eksportēti – uz Vāciju (22%), Franciju (20%) un Nīderlandi (16%). Savukārt beļģu produkcija sasniedz arī Japānu. Vasarā arī Grieķiju, Spāniju un Itāliju.

Beļģijas tirgū paliek 40% dārzeņu un augļu, tie tiek pārdoti izsolē. Neviens par cenām šeit nediskutē. Visu nosaka tirgus, kā kooperatīva darbu raksturoja sabiedrisko attiecību speciālists Liks Pīterss, – «..jāļauj tirgum strādāt, darīt savu darbu, tikai jādomā, kā apstākļus izmantot, nevis ierobežot ar noteikumiem un likumiem». Izsolē pircējs var piedalīties kā klātienē, tā neklātienē e-tirdzniecības vidē.

Visaugstākā kvalitāte ir galvenais kritērijs. Kooperatīva pārstāvji jau ražas novākšanas laikā mēdz doties uz saimniecībām, lai vērtētu produkciju. Tad tā tiek iepakota marķētās kastēs un nogādāta uz kooperatīvu, kur tiek svērta, mērīta un izlases veidā pārlūkota. Mūsu žurnālistu grupa varēja vērot, kā datorā ievada informāciju par atbilstību kvalitātes kritērijiem un tomāti un zemenes operatīvi tiek pārvietoti uz vēsajām noliktavas telpām. Ražas pieplūduma laikā ātri tiek aizpildītas un aizvērtas dzesēšanas sekcijas, kur produkcija uzglabājas, kamēr izsoles pulksteņa rādītājs tiek «apstādināts» uz pircējam vajadzīgo daudzumu un cenu. Norēķināšanās ar ražotāju notiek desmit dienu laikā.

Miljons pētniecībai un attīstībai
Kooperatīvs ik gadu atvēl 1,2 milj. eiro pētniecībai un attīstībai. Ar vienu no šādas labas prakses piemēriem arī mums, Eiropas žurnālistu grupai, bija iespēja iepazīties kooperatīva dalībnieka Petera un Kristelas Vershārenu saimniecībā, kas nodarbojas ar vairāku šķirņu salātu audzēšanu. Ieguldītie līdzekļi hidroponikas metodes pētīšanā un ieviešanā devuši rezultātu, kas apmierina gan tā saimnieku, gan kooperatīvu «BelOrta».

Metode bijusi pazīstama jau Senajā Ēģiptē. Mēs savā virtuvē to esam nedaudz lietojuši, kad vēlējušies no sīpola agrāk «izspiest» kādu zaļu lociņu. Pēc definīcijas hidroponika ir augu audzēšana barības vielu šķīdumā uz mākslīgas pamatnes. Kompaktā audzēšanas tehnika būtu noderīga mazdārziņos, balkonos vai pat uz māju jumtiem. Augsnes vietā minikonteineros ir substrāti, un audzēšanas laikā tiek pievadīts ar minerālvielām bagātināts ūdens. Taču, lai šo metodi lietotu siltumnīcā 12 000 m2 platībā, Petera un Kristelas Vershārenu saimniecībā vispirms divus trīs gadus tikai veikti pētījumi tehnoloģijas pielietošanā un mehanizācijā – mobilajā sistēmā, kas pārvieto augus no stādījumu platībām uz ražas novākšanas teritoriju. Pārvietošanas laikā pakāpeniski tiek palielināts attālums starp stādiem tā, lai tiem katrā augšanas stadijā pietiktu vietas.
Raksturojot sava kooperatīva filozofiju, Liks Pīterss uzsver, ka tā pamatuzdevums ir palīdzēt saviem biedriem sasniegt tirgu visizdevīgākajā veidā un palīdzēt klientam cenu samazināt, nevis celt. Par ražas prognozēm aptauju veic gadu uz priekšu. Jo mazāks audzētājs, jo viņam kvalitatīvāka produkcija un viņš dabū labāku cenu. Tā, lūk, vienkārši, vai ne? Protams, ir pieejami noliktavas pakalpojumi, un pircējs produkciju var izņemt, kad vēlas.

KOMENTĀRS
Edīte Strazdiņa, dārzkopības kooperatīva «Mūsmāju dārzeņi» valdes priekšsēdētāja, Zemnieku saeimas valdes locekle un Eiropas Komisijas darba grupu «Kvalitātes nodrošināšana lauksaimniecībā», «Starptautiskie tirdzniecības līgumi» dalībniece, licencēta starptautiskā standarta GLOBALG.A.P. (Labas lauksaimniecības prakse) konsultante:
– Pirms dažiem gadiem ieviestais Negodīgas mazumtirdzniecības prakses aizlieguma likums darbojas pozitīvi. Ir vērojami uzlabojumi samaksas termiņu ievērošanā. Taču ir arī problēmjautājumi, piemēram, mūsu konkurētspēja ar kaimiņvalstīm, jo, ieejot Latvijas mazajā tirgū, piegādes daudzumi ir atšķirīgi vairumtirgotājam un vietējam zemniekam. No Polijas iepērk bez PVN, bet to samaksā pēc pārdošanas, turpretī vietējo produkciju iepērk ar PVN. Līdz ar to produkta starta pozīcijas nav vienādas. Ļoti pozitīvi situācija gan ir uzlabojusies pēc 5% PVN likmes ieviešanas Latvijā.
Vājais posms ir arī mazumtirgotāji un vairumtirgotāji, kas bieži vien nosaka piegādātājiem praktiski vienādas cenas par atšķirīgu kvalitāti. Līdz ar to, ja piegādes ķēdē cena samazinās, zemnieks ir spiests pielāgoties tai, nevis saņemt par savu daudz kvalitatīvāko produktu vislabāko samaksu. To pašu spiedienu izjūt arī vietējais pārstrādātājs. Pašreizējā sistēma ir nelabvēlīga zemniekam. Kooperatīvi, no vienas puses, cīnās par zemnieka konkurētspēju, bet, no otras, tāpat izjūt vairumtirgotāja spiedienu. Taču ir vēl kāda tendence, ko var saukt par bīstamu, – augļu un dārzeņu ienākšana Latvijas tirgū no trešajām valstīm. Eiropas tirdzniecības tīklos ir ļoti stingras prasības piegādātājiem, turpretim Latvijā produkcijas sertifikācija iepirkumos tikai minēta kā vēlama.
Bieži vien konsultēju trešo valstu kolēģus par kvalitāti un pesticīdu lietošanu, taču, ja valstī nav pat nevienas akreditētas laboratorijas, tad paliek jautājums: kas eksportu kontrolē, un ko mēs saņemam veikalu plauktos? Eiropas likumus mēs ieviešam simtprocentīgi, bet kā kontrolējam šo dārzeņu un augļu importu?

FAKTI PAR KOOPERATĪVU «BelOrta»

«BelOrtas» apgrozījums 2017. gadā bijis 439 milj. eiro.

Kooperatīvā ir 370 darbinieku un 350 pircēju.

Iepakošanas platība ir 7,5 ha.

Tā kā plastmasas iepakojums tiek daudzkārt lietots, to mazgā automatizēta līnija.

Nepieciešamo enerģiju milzu loģistikas centrs gūst no saules paneļiem (92%), bet rezervuāros tiek uzkrāts lietusūdens, ko izmanto mazgāšanas līnijā.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Biznesa ētika pārtikas piegādes ķēdē

Kategorijas