Dzīvo un strādā sakarību virtenē

2018. gada 8. maijs 00:00

296

Džemmas Skulmes divpadsmit gleznas līdz pat gada beigām būs apskatāmas jaunatvērtajā mākslas galerijā «Lielupe». Mākslas telpa iekārtota Mežotnes pilī.

Vienā no nelielajām pils telpām izvietotās gleznas vieno nosaukums «Oranžās tautasdziesmas». Mākslas darbi atklāj autores daiļrades būtiskākās šķautnes: krāsu spēli, neparastus sižeta risinājumus, kā arī Dž. Skulmei raksturīgos ekspresīvos triepienus. No gleznām starojošā enerģētika piepilda telpu, dažbrīd radot vēlmi atkāpties un aplūkot mākslinieces vēstījumu no lielāka attāluma. Tas diemžēl ir liegts telpas šaurības dēļ.

Izjūtu pasaule
Izstādes atklāšanas reizē autore interesanti raksturoja aplūkojamos darbus, vienlaikus atklājot savu skatījumu gan par mākslas procesiem kopumā, gan par šī gada aktualitāti – Latvijas simtgades svinēšanu.

«Jūs varat šo mazo izstādi ietērpt simtgades zīmē. Es neiebilstu, ka šis būtu mans veltījums Latvijas simtgadei. Taču es šos darbus esmu radījusi, nedomājot par jubilejām vai kādiem īpašiem notikumiem. Te ir pasaule, kādu es to redzu savās izjūtās, savās sakarībās,» skaidro māksliniece.

Putnubiedēkļi
Interesants ir gleznotājas stāstījums par izstādē skatāmajiem darbiem. Gleznu sēriju, kuru Džemma Skulme sauc dažādi – par «Kariatīdēm», «Putnubiedēkļiem» un «Vēstures piezīmēm» – vieno koncepcija – izmantot to, kas ir mājās. Tas ir vēl nenovērtēts kopums Dž. Skulmes daiļradē, kas tapis paralēli «tīrajai» glezniecībai no 1982. līdz 2012. gadam. Autore skaidro, ka šajos darbos viņa būvē tiltus starp Latviju un pasauli, starp visos laikos «izkaisīto» latvisko identitāti. Dž. Skulme to dēvē par savu simbolisko tiltu no padomju laikiem uz neatkarību.

Viens no stāstiem par šādu radošo izpausmju tiltu ieslēpts Mežotnē izstādītajā gleznā, kurā meklējama atbilde uz jautājumu, vai darbā attēlotā ir firstiene fon Līvena. Tā ir augstdzimusi, Mežotnē zināmās Līvenu dzimtas pārstāve Doroteja – sieviete, kas grozīja Eiropas valstsvīru galvas un politiku. Šī glezna speciāli izstādei deponēta no privātkolekcijas.

«Tās ir sakritības, kuras esmu «ietriepusi» šajā audeklā. Mūsu mājās ilgus gadus glabājās 1938. gadā Francijā izdotā žurnāla vāks, kurā skatāms fragments no gleznas. Tajā redzamā sieviete esot Doroteja fon Līvena. Pirms kāda laika mani šis vecais žurnāla vāks pilnīgi nejauši «uzrunāja», es sāku meklēt materiālus par šo sievieti. Kaut ko atradu, daudz kas noteikti palika neizdibināts. Bet krāsas klājās, gleznā sev vietu «pieprasīja» arī žurnāla vāks.»

Spēlējas ar krāsām
«Manas gleznas netop patikšanai, skaistumam. Tas ir mans ceļš mākslā, mans izaicinājums sev pašai. Tās ir manas krāsas, kas šeit rāda dramatismu – melnie toņi, krāšņumu – sarkanā krāsa. Pārējais, to vidū arī stāsts par Doroteju fon Līvenu, – tas paliek skatītāju ziņā. Kurš to sapratīs, kurš noticēs, kuram tas viss būs vienalga,» ieskatu savā glezniecībā sniedz Dž. Skulme.

Stāstot vēl par citiem izstādē skatāmajiem darbiem, autore skaidro izjūtas, spēlējoties ar krāsām, ar materiāliem. Interesanta ir atklāsme par izgāzušos krāsu bundžiņu, kas vēlāk pārtapa oriģinālā toņu salikumā. Savdabīgs arī stāsts par dzelteno putniņu, kurš viņas gleznā «pat atlidojis un apsēdies».

Bronzas rokassprādze
To visu Dž. Skulme dēvē par savas dzīves sakritībām, tāpat kā šo mazo personālizstādi Mežotnes pilī. Māksliniece rāda savu rokassprādzi, autentisku Mežotnes pilskalnā atrastu bronzas rotaslietu. Tēvam kāds tādas bija uzdāvājis divas. Vienu Džemma nēsāja, nost nenoņemdama, kopš 14 gadu vecuma. Šopavasar kādā brīvdabas pasākumā sprādze nokrita un pazuda. Pilnīgi un neatrodami. Džemma paņēma no ģimenes kolekcijas tur rūpīgi glabāto otro sprādzi, kuru atkal nēsāja. Pirms kāda laika senais, trauslais materiāls pārlūza. «Tās ir sakritības, kas mani šeit uz Mežotni atveda tieši tagad, kad esmu zaudējusi abas savas bronzas rotas. Viena pavisam pazudusi, otra pārlūzusi, un tieši šajā laikā esmu Mežotnē. Es negribu domāt, par ko tas vēstī, taču šīs sakritības dara manu dzīvi interesantāku,» atklāj māksliniece.

Dzimtas saknes
Dž. Skulme priecājas par vēl vienu sakritību. Viņas gleznas nonākušas salīdzinoši tuvu vietai, no kuras cēlusies Skulmju dzimta. Senās saknes meklējamas tagadējā Vecsaules pagastā, kas no Mežotnes ir vien dažu desmitu kilometru attālumā. No Novgorodas atvestie voti 15. gadsimtā izmitināti Vecsaulē, kā arī vēl citos Bauskas pievārtes ciemos. Viņus šeit nodēvējuši par krieviņiem, par ko liecina vairāki tagadējie apdzīvoto māju nosaukumi. Līdztekus citiem darbiem šie krieviņi piedalījušies arī Bauskas pils celšanā. Viņu vidū bija arī Skulmju dzimtas priekšteči.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Dzīvo un strādā sakarību virtenē

Kategorijas