Krūzītes lauska nākamajām paaudzēm

2018. gada 8. maijs 00:00

518

Esmu viens no tiem, iespējams, nedaudzajiem filmas «Bille» skatītājiem, kurš līdz šim nav lasījis nevienu no Vizmas Belševicas romāna «Bille» grāmatām.

Neesmu skatījis arī šī daiļdarba izklāstu Nacionālā teātra iestudējumā. Ar to, protams, nelepojos, taču, vērojot notikumus uz baltā ekrāna, biju brīvs no jebkādiem pieņēmumiem, paredzējumiem, lasītāja iztēlē radītajiem priekšstatiem.

Saulesstari no bērnības
Es zināju, par ko būs filma, zināju par darbības norises vietām, par mazās Vizmas jeb Billes grūto bērnību un sarežģītajām attiecībām ar vecākiem. Redzētais manu informatīvo fonu papildināja, taču galvenais – kinodarbs mani uzrunāja emocionāli. Vispirms jau ļoti iepriecināja režisores Ināras Kolmanes un operatora Jurģa Kmina piedāvātais kadra tēlojums. Lēni plūstošs, latviski brūnos, dažbrīd pelēkzaļos toņos, ar mīļi glāstošu pieskārienu Grīziņkalna bruģētajām ieliņām, putekļainajiem pagalmiem un tādiem apkārtni sildošiem saules stariem, kādus mēs mēdzam saredzēt un baudīt tikai bērnībā.

Filmā rādīta pirmskara trīsdesmito gadu Rīga, bet mani dažbrīd pārņēma apjausma, ka esmu nokļuvis savās pagājušā gadsimta sešdesmito gadu bērnības izjūtās. Tādējādi varu teikt – vizuāli šis mākslas darbs mani ļoti uzrunāja. To, iespējams, veicināja apstāklis, ka mazā Bille tipina pa tiem pašiem bruģakmeņiem, pa kuriem savulaik bērnībā staigājusi Vizma Belševica. Filmēts viņas bērnības mājas pagalmā, arī šaurajā dzīvoklītī. Laikazoba radītās pēdas ir veiksmīgi noslēptas, filma reāli elpo ar pagātnes aromātu.

Vēstījums nākotnei
Realitātes noskaņu palīdz radīt arī, piemēram, Annas Brigaderes «Sprīdīšos» filmētās ainas, kad Bille nonāk vasaras mājās pie Mildas (atveido Maija Doveika). Kinodarbā netrūkst filozofiskas pārdomas raisošu kadru, kaut vai šī teksta virsrakstā minētā krūzītes lauska, kuru Bille un draugi līdz ar citām viņiem šķietamām vērtībām norok pagalma stūrī. Tas domāts kā vēstījums nākamajām paaudzēm par laikmetu, kurš neizbēgami attālinās.

Labus vārdus var veltīt filmas skaņu celiņam – Pētera Vaska muzikālie iestarpinājumi un fona skanējums nevienā brīdī nešķita traucējošs vai pārlieku uzmācīgs. Ļoti organiski vidē iekļāvās kostīmu mākslinieces Ievas Veitas veikums. Atšķirībā no dažas labas svešzemju studiju filmas, kur tikko no pleciņiem noņemtie, labi gludinātie tērpi disonansē ar realitāti, Billes, viņas vecāku, pagalma bērnu apģērbs burtiski smaržoja ar virtuves tvaiku, fabrikas sārņu un gadatirgus tingeltangeļu aromātu.

Mazā Rūta no pagājušā gadsimta
Studijas «Deviņi» radošajai komandai veiksmīga bijusi aktieru atlase. Rūta Kronberga Billes lomā ir meitene, kura pie mums atnākusi no pagājušā gadsimta vidus. Tēva lomas atveidotājs Artūrs Skrastiņš īpaši nepārsteidz, jo ir tiešām jāpieliek lielas pūles, lai šim aktierim viņa darbs neizdotos. Pamazām izdodas pierast arī pie Elīnas Vānes radītā mātes tēla. Vislabāk piekļūt tam palīdz aktrises acis. To tuvplāni izgaismo sievišķo nebēdnību, nedaudz arī slinkumu. Tajās skatāma vilšanās dzīvē, dusmas par vīra netikumiem, mazās Billes traucējošā uzmācība.

«Billē» gūstam kārtējo apliecinājumu, cik talantīgi ir mūsu aktieri. Epizodiskajās lomās uzmirdz Lilita Ozoliņa, Ilze Vazdika, Maija Doveika, Gundars Āboliņš, Dace Bonāte.

Vecāku un bērnu attiecības
Pusotru stundu garais mākslas darbs nav tikai vizuāls pagājušā gadsimta vidus atspulgs. Filma neviļus iemet mūs šodienā, liekot saprast, ka šis darbs nav tikai vēsturiskās realitātes atspoguļojums. Tas ir psihoterapeitisks seanss, kurā varam vērot vecāku un bērnu attiecību pasauli. Dažbrīd pat nākas aizdomāties par to, kā paši runājam ar bērniem, cik daudz viņus uzklausām, cik veltām viņiem laiku ar skatienu, ar klusu galvas pamāšanu.

Vērojot Billes māti, vienbrīd iztēlojos Elīnu Vāni šodien «glāstām» viedtālruņa ekrānu – modernā mūsdienu māmiņa, kurai tik grūti sadalīt laiku starp savām vēlmēm un uzmācīgā «sīča» bezgalīgajiem aicinājumiem paspēlēties, parunāties. Šādu laikmetu paralēļu filmā netrūkst. Tās šim mākslas darbam dod papildu vērtību.

Labs stāsts
«Bille» ir Latvijas, Lietuvas un Čehijas kopražojums. Čehu producenti atzina – līdzdarboties filmas tapšanā piekrituši tādēļ, ka viņus uzrunājis literārais materiāls. Tas kārtējo reizi apliecina, cik liela nozīme veiksmīga kinodarba radīšanā ir stāstam. Vizmas Belševicas talants ir neapstrīdama vērtība, ko radošā komanda lietpratīgi izmantojusi.

Ja būtu mana teikšana, mazāk ekrāna laika atvēlētu Billes tēva kolēģim, kuru atveido Vilis Daudziņš. Ar savām replikām viņš varbūt iezīmē laikmeta ainu, taču meitenes dzīves vēstījumā bez tā varētu iztikt. Billes sapņu zemes atveidojumu arī neuzskatu par īpaši izdevušos. Vairāk gribētu redzēt Grīziņkalna bērnu sadzīvi, vairāk baložu pagalmos un rimtāku skumju tēlojumu mazās Billes acīs.
Un pati pēdējā replika – es dodos pie grāmatu plaukta, lai izņemtu no tā Vizmas Belševicas «Billi» un to izlasītu.

Projektā «Latvijas filmas Latvijas simtgadei» skatītāju vērtējumam nodotie darbi
«Vectēvs, kas bīstamāks par datoru» – spēlfilma, pirmizrāde 2017. gada 17. augustā;
«Ievainotais jātnieks» – dokumentālā filma, pirmizrāde 2017. gada 24. oktobrī;
«Astoņas zvaigznes» – dokumentālā filma, pirmizrāde 2017. gada 18. novembrī;
«Paradīze `89» – spēlfilma, pirmizrāde 2018. gada 22. februārī;
«Turpinājums» – dokumentālā filma, pirmizrāde 2018. gada 22. martā;
«Bille» – spēlfilma, pirmizrāde 2018. gada 20. aprīlī;
«Mērijas ceļojums» – dokumentālā filma, pirmizrāde 2018. gada 2. maijā.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Krūzītes lauska nākamajām paaudzēm

Kategorijas