Lielajā talkā rod citādas vides sakopšanas izpausmes

2018. gada 3. maijs 00:00

1700 oficiālajās vietās, kā arī simtiem publiski nepieteiktos objektos 28. aprīlī darbojās Lielās talkas dalībnieki.

Oficiālo savākto atkritumu apmēru talkas organizatori sola pēc pāris nedēļām. Taču jau tagad var aplēst, ka neapzinīgo līdzcilvēku dabā izmesto mēslu apjomi visā valstī būs mērāmi simtos tonnu.

«Bauskas Dzīve» sestdien pie talciniekiem novados devās pulksten deviņos no rīta.

Maisā pāris eiro
Pilsētā, Mēmeles labajā krastā, sastaptajiem Renātei un Aldim Almaņiem brūnajos maisos krājās plastmasas un stikla pudeles, pārtikas iepakojuma trauki. «Gar upmalu nereti dodamies pastaigā. Šorīt nolēmām šo teritoriju sakopt,» stāsta R. Almane. Lai arī nav ļoti daudz, tomēr izmesto atkritumu upes krastā netrūkst.

A. Almanis pārliecināts – ja valstī būtu sekmīgi ieviesta izlietotās taras savākšanas depozītsistēma, apkārtējā vide būtu daudz tīrāka. «Viens, varbūt pusotrs eiro te jau ir,» noteic Aldis, vērdamies rokās turētajā plastmasas maisā.

Netālu no šiem talciniekiem strādā Codes pagasta jaunieši. Koordinators Kaspars Kalējs ar aktīvistiem pārstaigā upmalu, īpašu vērību pievēršot Plosta kapiem. Savukārt Codes pagasta Ciema dārzā sapulcējušies vietējie iedzīvotāji. Kultūras darba organizatore Solvita Rotberga stāsta, ka šeit pašu spēkiem tiek iekārtota atpūtas un pasākumu vieta. Ir izbūvēta estrādes grīda, tiek domāts par nelielas skatuvītes celšanu. Vienā pusē teritoriju norobežo dzīvžogs, ir sakopts zāliens. Tomēr talkas dienā palīgiem darbs atrodas. Ir jālasa samētātie gruži, jānozāģē traucējošie koki. Kopā būšana visiem iedzīvotājiem piemērota objekta labiekārtošanā – tā ir viena no talkas izpausmes formām.

Nojauc vecos šķūnīšus
Lielajai talkai šogad ir vēl kāda īpatnība – iedzīvotāji ne tikai vāc citu piegružoto, bet arī kopīgi strādā, lai sakoptu sev piederošo īpašumu. Par to prieks būs ne tikai pašiem, bet arī garāmgājējiem. «Nojaucot vecos šķūnīšus un visus tajos samestos mēslus izmēžot, mēs ceram, ka turpmāk garāmgājēji savus atkritumus te vairs nemetīs. Vajadzētu taču tā būt, ka sakoptu un tīru vidi arī svešiniekiem roka necelsies piemēslot,» par iecerētajiem darbiem Mēmeles ielas 5. mājas pagalmā stāsta to organizētāja Inta Čuprinska.

Pirms braukšanas uz Iecavu «Bauskas Dzīve» noskaidroja, ka talkošana paredzēta arī Rosmes ciemā. Iebraucot centra laukumā pie veikala, strādātājus nemanām. Taču pie garāžām redzams brūno maisu krāvums. Uzrunātie līdzās esošie vīri pastāsta, ka atkritumi ciema centrā savākti jau iepriekšējā dienā.

Strādā iepriekšējās dienās
Līdzīgi pirms oficiāli izsludinātā datuma rosījušies Bauskas bērnudārza «Zīlīte» darbinieki, kā arī mazuļu vecāki. Vadītājas vietniece Ginta Trubača «Bauskas Dzīvei» pastāstīja, ka lielā strādāšana notikusi nedēļu iepriekš, 21. aprīlī. Bērnudārza vadītāja Olita Strazdiņa bija aicinājusi vecākus būt atsaucīgiem un piedalīties vides sakopšanā, tādējādi stiprinot sadarbību ar vecākiem. Aicinājums tika sadzirdēts, talkotāji teritorijā uzstādīja jaunu žogu, sakopa zaļo zonu pie galvenās ieejas, uzposa rotaļu laukumus, ravēja jau sazaļojušos apstādījumus.

Talkas dienā Iecavā, Dievdārziņā, čakli bija strādājuši ap 20 ciema ļaužu. Par darbiem atbildīgā Agita Hauka «Bauskas Dzīvei» atzina, ka ar katru gadu gružu tomēr kļūst mazāk. «Prieks par lieliem un maziem talciniekiem. Te daži puikas nāk jau vairākus gadus. Droši varu apgalvot, ka viņi šajā vietā mēslotāji nebūs,» tā spriež A. Hauka.

Grib dzīvot tīrā vidē
Pirmo reizi talkot Dievdārziņā bija ieradies iecavnieks Vitālijs Žaglovs. Viņa pamatojums savai rīcībai izskanēja ļoti patiesi: «Es tiešām gribu dzīvot tīrākā, sakoptākā Latvijā. Vēlos, lai šo skaistumu un sakoptību izbauda mani bērni, tādēļ arī viņi šodien te strādāja. Darbs nebija grūts, bet gandarījuma izjūta liela.»

Talkas koordinatore Iecavas novadā Sarmīte Avota «Bauskas Dzīvei» pauda gandarījumu par ļaužu atsaucību: «Strādāja visi, kas bija pieteikušies. Daži darbus paveica iepriekšējās dienās, citi cītīgi darbojās sestdien. Tur, kur sakoptāka teritorija, iedzīvotāji stādīja kokus, krūmus, puķes. Tīrījām vietas, kurām tik viegli nevar noskaidrot saimnieku. Dažiem gružus izmest ir viegli, citiem diemžēl tas ir jālasa. Taču pēc tam prieks ir visiem,» teic koordinatore.

Sestdien, 28. aprīlī, Iecavā savākti maisi ar aptuveni 7,5 tonnām gružu. S. Avota uzskata, ka tas ir daudz. Taču aizvests uz izgāztuvi nebūt nav viss. Vēl maisus vāks un projām vedīs arī ceturtdien, 3. maijā.

Talkas koordinatore Bauskas novadā Agita Eglinska arī apliecināja, ka cītīgi strādājuši visi talcinieki gandrīz 40 pieteiktajās vietās. «Atkritumu ir savākts daudz. Vietējie darbu vadītāji interesējas, kad atbrauks un aizvedīs viņu maisus. Ceram, ka līdz 4. maijam visi atkritumu maisi tiks nogādāti izgāztuvē. Tad arī varēs precīzi nosaukt savākto apmēru,» skaidro A. Eglinska.

Vecumnieku pusē stāda kokus un apzaļumo
Vecumnieku novadā Lielajā talkā 28. aprīlī aptuveni 300 dalībnieku savākuši 520 maisu ar atkritumiem.

Vecumnieku novada domes sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Ieva Pankrate pastāstīja, ka citus gadus dalībnieku bijis vairāk. Šogad vienlaikus ar Lielo talku notika deju skate, tā kā novadā ir ļoti daudz aktīvu ļaužu, kas dejo, talkotāju rindas bija tukšākas.

Kurmenē un Skaistkalnē, Mēmeles parkā, tika savākti gruži, stādīti koki un sakoptas puķu dobes.

Bārbelē lielākā talka notika Kārļa Ulmaņa saimniecībā, kur jāgatavojas festivālam «Āboļdārzs». Īpaša rosība bija jūtama Valles pagasta Taurkalnē – vietvaras vadītājas Ivetas Radziņas aicinājumam atsaucās ļoti daudz talkotāju.

I. Pankrate slavē uzņēmuma «Green Road Trips» darbiniekus, kas Zvirgzdes mežā, Staņķezera apkārtnē, atrada un sakopa nelegālu atkritumu izgāztuvi, izvedot 80 maisu.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Lielajā talkā rod citādas vides sakopšanas izpausmes

Kategorijas