Mode mainās, kvalitātes prasības paliek

2018. gada 3. maijs 00:00

804

Maija pirmās siltās dienas sauc dārzos. Aprīļa pēdējās dienās «Bauskas Dzīve» apmeklēja dažas stādaudzētavas, lai no to saimniekiem uzzinātu aktuālāko šajā nozarē un noskaidrotu pircēju paradumus.

Lielu attīstību neparedz
Ilga un Aigars Veģi ilgus gadus kopuši un saimnieko stādaudzētavā «Skujenieki» Iecavā. Pirms saimniece sāk atklāt šī pavasara aktualitātes, Aigars Veģis iezīmē stādaudzēšanas biznesa aprises.

Pirms gadiem divdesmit SIA «Skujenieki» sāka darbu ar ieceri nodrošināt ar stādu materiālu mežsaimniekus. Ar līdzīgiem plāniem savulaik darbību sāka 13 mazās kokaudzētavas visā Latvijā. Tomēr valsts likumdošana šajā laikā sakārtojusies mazajām stādu audzētavām nelabvēlīgi. Privātie mežu īpašnieki kokus izcērt, taču obligātais nosacījums tos tikpat ātri no jauna apmežot ne vienmēr tiek izpildīts. Līdz ar to stādu audzētājiem grūti prognozēt pieprasījumu. Arī konkurence ir diezgan spēcīga. Tādēļ nākotnes plānos A. Veģis savam biznesam lielu attīstību neparedz.

Vispirms jākonsultējas
Tomēr rosība «Skujeniekos» šopavasar nav apsīkusi. Individuālo māju saimnieki joprojām ir ieinteresēti savu sētu izdaiļošanā un apzaļumošanā. «Priecājamies par katru pircēju, taču vieglāk un patīkamāk apkalpot cilvēkus, kuri ierodas ar konkrētām vēlmēm,» atzīst I. Veģe. Ir tādi, kas pirms došanās uz stādaudzētavu ir konsultējušies ar profesionāliem dārzniekiem. Šie cilvēki zina, kādus kokus vēlas stādīt, no kā veidot dzīvžogu. Taču daudzu gadu pieredze Ilgai ļauj atrast piedāvājumu arī pilnīgi nesagatavotiem pircējiem.

Kā daudzās jomās, arī dārzu iekopšanā ir savas modes tendences. Pērnās, arī šīs sezonas aktualitāte dzīvžogu veidošanā ir tūju izmantošana. Ar pircēju tiek pārspriestas viņa vēlmes un iespējas. Ir jāizvērtē vēlamo koku forma, augstums, arī dzīvžoga veidošanas mērķis.

Joprojām pircēju pieprasīti ir dekoratīvie skujkoki, kā arī ziemcietes. I. Veģe atzīst, ka ievest stādus no ārzemēm ir ekonomiski izdevīgāk. Taču kvalitātes garantijas tiem mēdz būt zemākas. Izturīgāki tomēr ir tie stādi, kas audzēti mūsu platuma grādos. «Skujeniekos» ar ievestajiem stādiem neaizraujas, tas var radīt nepatīkamus starpgadījumus ar klientiem. Cik iespējams, kociņus un krūmus audzē paši. Ja pieprasījums pārspēj pašu iespējas, stādus iepērk no citiem Latvijas audzētājiem.

Sarunas laikā ar «Skujenieku» saimniekiem audzētavā ierodas iecavniece Solvita Dārziņa. Viņa atzīst, ka ir pastāvīga kliente, sava daiļdārza izveidošanā un papildināšanā stādmateriālus gādā tikai šeit. Šopavasar viņa vēlas papildināt tūju rindu, ir konkrētas vēlmes arī puķu stādījumiem. Kā papildus pozitīvo bonusu viņa min iespēju atvest un atdot saimniekiem stādu podiņus.

Retro tendences
Iecavas novadā «Bauskas Dzīve» apmeklēja vēl vienu stādaudzētavu. Zemnieku saimniecībā «Lauvas» jau vairāk nekā desmit gadus saimnieko Juris Strods. Viņš specializējies dekoratīvo, arī, ja tā var teikt, ekskluzīvo krūmu un puķu audzēšanā. Tomēr sarunu sākam par jaunākajām modes tendencēm. J. Strods atklāj – modē nāk retro. Cilvēki vaicā pēc ceriņiem. Labprāt izvēlas senās šķirnes, klasiskos baltos un violetos ceriņus. Prasa aronijas, daudzi grib atjaunot panīkušās čužas jeb klinšrozītes. Kāds jauns cilvēks esot ļoti tēlaini stāstījis par ogu krūmu, kuru atceras no savas vecāsmātes dārza. Kopīgiem spēkiem secināts, ka pircējs vēlas iestādīt korinti.

Ir vēl kāda modes lieta, kura šajos gados Latvijā «ienāk» no rietumiem. Tie ir tā dēvētie toveraugi. Tie ir siltzemju krūmi, puķes, kuras pie mums dabiskā vidē nevar pārziemot. Šos augus stāda prāvākos podos jeb toveros, ziemu uzglabā siltā garāžā vai ne pārāk aukstā pagrabā. Pavasarī, kad bargās salnas aiz muguras, tos nes dārzā, ievieto piemērotos dekoratīvos podos. J. Strods smej, ka šī mode ir labvēlīga gan stādaudzētāju, gan dekoratīvo podu, metāla ietvaru izgatavošanas biznesam. Šādos toverstādos audzē mazas palmiņas, agaves, citus siltzemju augus.

Svarīgs pareizs pildījums
Toverus, tāpat kā iekarināmos puķu podus, ir svarīgi pareizi piepildīt ar augsni. Vēlams īpašs substrāts, kas bagātināts ar ilgas iedarbības minerālmēsliem, kurā puķēm vēlēts augt un ziedēt līdz rudenim. Tomēr regulāri jāveic stādījumu papildmēslošana ar viegli šķīstošiem minerālmēsliem. Ziedēšanas laikā, piemēram, nepieciešams dzeltenais kristalons. Toveros iestādītajiem augiem svarīga ir regulāra laistīšana. Pat pēc lietus perioda bieži vien substrāts zem lapojuma ir sauss. Pirms un pēc laistīšanas un papildmēslošanas augsnei nepieciešama virskārtas irdināšana, lai gaiss piekļūst sakņu sistēmai, zeme neblīvējas un nekļūst pastiprināti skāba.

«Lauvās» sagaidām pircēju Aināru no Rundāles. Jaunais vīrietis atklāj, ka dzirdējis par šīs audzētavas neparasto piedāvājumu, tādēļ atbraucis to apskatīt. «Te tiešām ir daudz, ko izvēlēties. Jābrauc mājās, jāapskata sēta un tad jāierodas ar konkrētām vēlmēm. Mūsu māju sauc «Skujas», dārzu esam iecerējuši veidot no visdažādākajiem skujeņiem,» ieceres atklāj mājas īpašnieks.

Tikmēr J. Strods turpina izrādīt savu saimniecību. Viņš vedina siltumnīcā, kurā pirms «došanās» brīvdabā podos vēl snauž eņģeļtaures un citas siltumu mīlošās puķes. Tos, kuri izsakās skeptiski par eņģeļtauru grūto kopšanu, rudenī nesot smagos podus pagrabā, J. Strods aicina šādi nerīkoties. Nav jābaidās rudenī eņģeļtaures apgriezt, nevajag šīs puķes audzēt tik milzīgas. Tās var pat pārstādīt mazākā podā un tad nest telpā pārziemošanai. «Neapgrūtiniet sevi, nebaidieties eksperimentēt un nekautrējieties lūgt speciālista padomu,» atvadoties teic
J. Strods.

Vecu laiku ābeles
Bauskas pievārtē jau otro gadu darbojas SIA «Lepšas» stādu placis. Uzņēmuma valdes loceklis Aivars Upenieks teic – pēc pirmā gada apjautis, ka stādu tirdzniecības biznesu ir vērts turpināt. «Par lielu peļņu runāt nevaru, bet zaudējumu pērn nebija. Radījām divas darba vietas, kas, manuprāt, arī nav slikti,» teic uzņēmējs. Piedāvājums šogad daudz neatšķirsies no pērnā gada. Stādiņus realizācijai ved galvenokārt no audzētavas Pūrē.

Daudz dzirdēts, ka Latvijas audzētavās piedāvā no Polijas atvesto materiālu. A. Upenieks par sevi to noliedz, ekonomiski pamatojot. No Polijas realizācijai stādus var vest tikai tad, ja tas notiek prāvos apjomos. «Ar kvalitāti lielu problēmu nebūtu, nekā īpaši sliktāka Polijā nav. Tomēr mūsu realizācijas apjomi ir niecīgi, lai mēs ar iegūto peļņu segtu ceļa un laika izdevumus,» skaidro A. Upenieks.

Lūgts nedaudz pavērtēt pieprasījumu, A. Upenieks atklāj to pašu, par ko Iecavā stāstīja J. Strods, – iedzīvotāji interesējas par vecajām šķirnēm. Īpaši šis pieprasījums attiecas uz augļu kokiem. Pircēji prasa veco labo Latvijas dzelteno olu plūmi. Ābeļdārzos viņi vēlas ieaudzēt balto dzidro, cukuriņus un serinkas. Ja baltā dzidrā stādiņus vēl var sadabūt, tad serinka un cukuriņš ir pamatīgs deficīts. Tādēļ «Lepšās» spriež, ka šos stādus citam gadam jāmēģina izaudzēt pašiem.

Vēl piedāvājumā ir piecu šķirņu kolonābeles. Pašlaik stādiņi ir aptuveni 80 centimetru gari, koka augstums sasniedz divus metrus. Ābelītes ir gandrīz bez sānu zariem, tās citu no citas var stādīt pusotra metra attālumā. Šīs šķirnes labi piemērotas mazdārziņiem vai arī intensīvai ābolu audzēšanai. Vēl jaunums šogad ir dažādu vīnogu šķirņu piedāvājums.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Mode mainās, kvalitātes prasības paliek

Kategorijas