Daudz jaunu uzņēmēju piesaka sevi

2018. gada 3. maijs 00:00

Jelgavā pagājušajā nedēļā notika viena no lielākajām Zemgales reģiona uzņēmējdarbības izstādēm «Uzņēmēju dienas Zemgalē 2018». Piedalījās aptuveni 200 uzņēmēju, no kuriem vairāk nekā 20 bija mūsu novadu pārstāvji.

Pasākuma laikā bija ne tikai iespējams iepazīties ar Zemgales plānošanas reģiona uzņēmēju produkciju un piedāvātajiem pakalpojumiem, bet notika arī vairāki semināri, bija pārstāvēti Jelgavas pilsētas un novada skolēnu mācību uzņēmumi.

Plaša pārstāvniecība
Ekspozīcija notika 27. un 28. aprīlī, savus stendus bija izvietojušas mūspuses trīs pašvaldības – lielākais bija Iecavas novadam, kuru pārstāvēja pieci uzņēmēji. Bauska un Vecumnieki bija kaimiņos ar vienādu platību, un katrā stendā seši uzņēmēji.

Trīs komersanti darbojās Zemgales plānošanas reģiona stendā – Rundāles novada sveču ražotāja SIA «Kristell» un Dmitrijs Ščegoļevs, kurš demonstrēja video par sava uzņēmuma ražoto zāles pļāvēju. Stendā bija arīdzan «Bauskas alus».

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras biznesa inkubatoru stendā bija pārstāvēti trīs mūsu novadu uzņēmēji – Iecavas «Maasa», Bauskas novada Ilutas Straģes saldējuma ražotne un SIA «DabaDaba». Pēdējās pārstāvji Krišjānis Sondors un Jānis Urbiņš atzina, ka ekspozīcijas organizācija šogad ir ļoti laba, bet apmeklētājus gan gaidījuši vairāk. Tomēr kopumā katrs aptaujātais atzina, ka piedāvātie produkti bijuši pircējiem interesanti.

Meklē sadarbības partnerus
Virkne ekspozīcijas dalībnieku pauda, ka galvenais uzdevums bijis sameklēt uzņēmējdarbības kontaktus un tas arī izdevies. «Mums jau šādā izstādē galvenais ir nevis individuāls pircējs, kurš vēlas iegādāties vienu pulksteni, bet gan uzņēmējs, kurš grib pasūtīt simtu,» atklāj K. Sondors.

Arī Iecavas novada rotu meistare Ginta Zaumane atzina: «Šoreiz galvenais bija atrast uzņēmējdarbības kontaktus, pasūtītājus nākotnei. Gandrīz visa produkcija tāpat jāved uz Rīgu, uz veikaliem. Ja izstādē izpirktu, brīvdienās būtu daudz jāstrādā, lai pasūtījumus izpildītu.» Līdzīgs viedoklis Vecumnieku novada «Vecmuižas alus» pārstāvei Neldai Sabo: «Pagājis tikai apmēram mēnesis, kopš esam sākuši savu darīto alu tirgot. Tas pašlaik pieejams tikai nefasētais muciņās, tāpēc svarīgi atrast ēdināšanas uzņēmumus, kurus interesē šāds piedāvājums.»

Paši audzē, paši tirgo
Viens no populārākajiem stendiem bija iecavnieces Olgas Štrausas konservētie dārzeņi. Dažbrīd liekas – ko jaunu par marinētiem kāpostiem vai cita veida dārzeņu konservēšanu var izdomāt, bet izrādās, ka var. Turklāt – bez īpaši jaunām piedevām. Pircēji slavēja gan marinētos kāpostus, gan uzņēmējas gatavoto adžiku un citus produktus. «Paši audzējam, paši gatavojam, paši tirgojam, pašu receptes. Uzņēmējdarbībā esam jauni – kopš septembra tirgojamies,» stāsta O. Štrausa.

Otro gadu ar vīna darīšanu un pārdošanu nodarbojas Jānis Kugrēns no Gailīšu pagasta. «Pats priekš sevis vīnu taisot, sapratu, ka varu to paveikt ne sliktāk kā citi,» atceras uzņēmējs. Tagad ražo 15 vīnu veidus un neapstājas, meklējot jaunas šķirnes. Tā šogad jaunums piedāvājumā ir piparmētru un bērzu sulas vīns.

Bauskas novada stendā jaunais produkts bija ķiploku čipsi, ko piedāvāja Dāviņu pagasta «Bruknas ķiploks». Uzņēmuma vadītājs Enriko Podnieks pastāstīja, ka Dāviņu pagasts izvēlēts arī labās zemes dēļ, lai ķiplokiem būtu prāva raža. Savukārt čipsu ražotne atrodas Vecumnieku pagastā. Produkts gan iznācis diezgan «nikns» – daudzus garšotājus uzreiz droši varēja sūtīt turpat aiz stūra ātri nomēģināt «Vecmuižas» alu.

Modernās tehnoloģijas pievelk
Lai arī daudzi uzņēmēji liek uzsvaru uz dabisko un roku darbu, tomēr aizvien vairāk izstādē ir piedāvājumu, kas saistīti ar modernajām tehnoloģijām.
Protams, ka tās izmanto dažādi ražotāji – tā SIA «DabaDaba» rada savus produktus ar CNC frēzi, kur darbības modeli veido ar datoru. SIA «Mikrokods» piedāvāja trīsdimensiju modeļus datorā, tai skaitā arī Bauskas pili. Ar pārtikas preču stendu lepojās Latvijas Lauksaimniecības universitāte, kur katra produkta izstrādē izmantoti moderni pētījumi un tehnoloģijas.
Lai arī pārsvarā bija klasiskais reklāmas stils ar galdiņiem un stendiem, aizvien populārāka kļūst iespēja pastāstīt par sevi virtuāli. Rundālietis Dmitrijs Ščegoļevs bija atvedis nevis lielo pļaujmašīnu, bet gan demonstrēja tās iespējas videoierakstā ar televizora palīdzību. Tomēr visiespaidīgākā reklāma bija Lietuvas Nacionālajai reģionu attīstības aģentūrai. Vērojot ļaudis, kas nodarbojās ar senām prasmēm, vienlaicīgi bija iespēja izbaudīt sajūtas, ko sniedz virtuālās brilles. Lidojums virs meža, virs ielejām, saskarsme ar lūšiem, stirnām. Senā lauku sēta meža ielokā un pīts groziņš ar ogām turpat pie kājām, amatnieku prasmes seno laiku vidē. Kā uzsvēra lietuvieši – viņu mērķis ir iekārdināt cilvēkus to redzēt dabā, un virtuālās brilles ir viens no efektīvākajiem veidiem, kā šādu reklāmu parādīt.

Laiks «tīkloties»
Viens no jaunajiem mūsdienu uzņēmējdarbības vārdiem ir «tīklošanās». Lai rastos labāka izpratne par šo jēdzienu, ekspozīcijas laikā notika «tīklošanās» meistarklase «Spidernet», kuru vadīja Aleks Dobrovoļskis, biznesa apmācības uzņēmuma «YORD Baltic» radošais direktors.
««Tīklošanās» mērķis – ātri un efektīvi iepazīties ar citiem un reizē ļaut iepazīties ar jums,» sacīja A. Dobrovoļskis. Viņš atzina, ka angļu valodas jēdziens «networking» ļauj labāk izprast šīs nodarbes būtību.
Šādai jaunas sadarbības formas meklēšanai var būt vairāki paveidi. Viens no tiem – tikšanās kā ātrajos randiņos, kad divi apsēžas pie galda, pastāsta viens otram par uzņēmumu un tad atkal mainās.
Tas gan ir apgrūtinoši, jo pēc trešās vai ceturtās sarunas nākamās uztvert jau ir grūti.
Uz meistarklasi bija ieradušies nedaudz vairāk par desmit dalībnieku. A. Dobrovoļskis centās «izvilkt» no katra viņa nozares īpatnības, pēc iespējas plašāku saskarsmes apjomu ar citiem uzņēmējiem, kā arī darbības īpašus faktorus, kas radītu interesi arī netradicionālās jomās. Uz lapas katrs aprakstīja sava uzņēmuma īpatnības, īpašības, vēlmes un citus faktorus. Vēlāk šīs ieskenētās lapas aizsūtīja visiem meistarklases dalībniekiem.
«Mūsdienu cilvēka nozīmīgākais kapitāls ir zināšanas. Tomēr, lai būtu sekmīgs, ir jābūt noteiktam cilvēku lokam, uz kuriem var paļauties un uzticēties. Arī šie cilvēki ir kapitāls, kurš ir jāveido, jāaprūpē un jāpaplašina,» pauda meistarklases vadītājs.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Daudz jaunu uzņēmēju piesaka sevi

Kategorijas