Mīlēt citam citu dejā

Ovācijas piepildīja Īslīces kultūras nama lielo zāli 28. aprīļa vakarā. Deju svētku virsvadītājs Jānis Purviņš visus 29 Bauskas deju apriņķa kolektīvus uzaicināja piedalīties XXVI Vispārējos latviešu dziesmu un XVI deju svētkos.
Par skates nopietnību liecināja dalībnieku satrauktais noskaņojums pirms uzstāšanās. Aptuveni pirms mēneša Grenctāles kultūras namā kolektīvi visu skates repertuāru bija izdejojuši. Vairāki priekšnesumi izpelnījās vērtētāju aizrādījumus. Tagad visam vajadzēja būt visaugstākajā līmenī. Bauskas dejotāji vieni no pēdējiem stājās žūrijas priekšā. Latvijas Nacionālā kultūras centra mājaslapā rodamā informācija liecināja, ka dažos apriņķos kolektīvi saņēmuši vien pateicības rakstus un uz svētkiem Rīgā nav uzaicināti.
Debitanti no Mežotnes
Ar īpašu atbildību skatei gatavojās Mežotnes pagasta vidējās paaudzes deju kolektīvs «Ducis». Tas izveidots pirms septiņiem gadiem, iepriekšējos svētkos Rīgā nepiedalījās. Tad nebija vēl nokomplektēts minimālais dejotāju skaits – 16. «Esmu nedaudz satraukusies, lai gan īsti pamata tam nevajadzētu būt. Mēs tiešām daudz strādājām. Pārliecību manī rada dejotāju attieksme,» par savu kolektīvu pirms uzstāšanās «Bauskas Dzīvei» stāstīja tā vadītāja Ilze Ivanova.
Dejotājos tik liels satraukums nebija jaušams. Viņi sarunā vairāk iztēlojās, kāda būs jūlija pirmā nedēļa, kādas emocijas gaida no svētkiem Rīgā. «Es «Daugavas» stadionā esmu kādreiz futbolu spēlējis. Tagad būs jāiemēģina laukums kā dejotājam,» ar smaidu atzīst Māris Skotelis. Dejot «Ducī» viņš sācis no pērnā gada oktobra, taču svētku repertuāru ir apguvis, skatei sagatavojies labi.
Dejotājs ar piecu gadu stāžu Ģirts Vismanis neslēpj, ka uztraukums ir. Taču tas palīdz koncentrēties atbildīgajam uznācienam. Pirmo reizi uz Deju svētkiem Rīgā apņēmības pilna doties ir Zaiga Zelmene. Līdz šim viņa deju koncertus no «Daugavas» stadiona skatījusies vien televīzijā. «Šie būs mani pirmie lielie Deju svētki. Es jau iztēlojos tās izjūtas, kādas varētu būt līdz ar tūkstošiem citu dejotāju Rīgā,» atklāj Z. Zelmene. Dejotājs Raimonds Kuriks viņai piebilst, ka jūt lielu lepnumu, jo viņam būs laime piedalīties īpašos, Latvijas valsts simtgades Dziesmu un Deju svētkos.
Septiņu gadu darbs Mežotnes dejotājiem atmaksājās. Žūrija kolektīva sniegumu novērtēja ļoti augstu, piešķirtie punkti ļāva saņemt pirmās pakāpes diplomu. Dažiem kolektīviem ar lielāku pieredzi un ilgāku darbības laiku šoreiz sniegums nebija tik pārliecinošs, par ko liecina 2. pakāpes diploms.
Vērtējums ir objektīvs
Gandarījumu par deju apriņķa kolektīvu sniegumu pauda virsvadītāja Gunta Trukšāne. «Žūrijas vērtējums ir objektīvs. Man, no malas visu vērojot, tas veidojās gandrīz tāds pats. Redzēju, cik daudz kolektīvi padarījuši pēdējā mēneša laikā pēc atrādīšanās koncertā Grenctālē. No 29 kolektīviem trīs ieguva augstākās pakāpes, 18 – pirmās pakāpes diplomu – tas ir ļoti labs rādītājs. Milzīgs paldies visiem kolektīvu vadītājiem un katram dejotājam!» pēc skates «Bauskas Dzīvei» teica G. Trukšāne.
Dejotāju prieku un aplausus izpelnījās Jāņa Purviņa secinājums. Pirms pieciem gadiem, iepriekšējā skatē, viņš bija Bauskas deju apriņķa virsvadītājs, kurš savas pilnvaras nodeva G. Trukšānei. «Pagājuši pieci gadi, kopš mēs šķīrāmies. Tādēļ jo īpašs gandarījums man šodien ir redzēt, ka dejotprieks un tā jauda, kas bija tolaik, nekur nav pazudusi. Jūs esat izauguši par vēl labākiem un talantīgākiem dejotājiem. Tas ir jūsu katra un arī virsvadītājas nopelns,» teica J. Purviņš.
Nepazaudēt sasniegto kondīciju
«Bauskas Dzīve» pēc skates lūdza nelielu vērtējumu sniegt arī horeogrāfei, Dejas nozares konsultatīvās padomes vadītājai, Dziesmu svētku mākslinieciskās padomes loceklei, Deju svētku virsvadītājai Zanei Mūrniecei. «Divos gados dejotāji svētku koprepertuāru ir apguvuši. Kopmēģinājumos un darba semināros daudz strādājuši kolektīvu vadītāji. Viņi ievērojuši visus ieteikumus. Šodien mēs redzējām, cik daudz katrs vadītājs pielicis arī savu individuālo stāstu katrā dejā, cik atbildīgi strādājuši Bauskas deju apriņķa kolektīvi. Divos mēnešos līdz svētkiem jāturpina strādāt, izkopt šo maģisko vārdu kombināciju «pirkstgali, papēži, muguras», turpināt mīlēt citam citu dejā. Tagad galvenais ir to neatlaist. Lai tā kondīcija, kas sasniegta, saglabājas līdz svētkiem!» tāds ir horeogrāfes, žūrijas komisijas priekšsēdētājas Z. Mūrnieces vēlējums.
Bauskas deju apriņķa virsvadītāja Gunta Trukšāne: «Šodien pilnīgi visi 29 kolektīvi parādīja šajā sezonā labāko sniegumu. Esmu ļoti gandarīta par vadītāju spēju iedvesmot savus dejotājus. Mums ir viena no pēdējām skatēm, tādēļ vadītājiem bija jāiegulda liels psiholoģiskais darbs, lai noturētu interesi. Arī uzmundrinātu dejotājus, jo skates protokoli citviet liecina, ka daži kolektīvi ielūgumus uz svētkiem nav saņēmuši. Šī informācija rada papildu spriedzi. Taču es jutu, ka šoreiz cilvēki dejoja viegli. Un visi dejotāji bija ļoti skaistos, sakoptos, noteikumiem atbilstīgos tērpos.»
Bauskas deju apriņķa skates rezultāti
Kategorijas
- Vietējās ziņas
- Sports
- Tautsaimniecība
- Izglītība
- Kultūra un izklaide
- Kriminālziņas
- Vēlēšanas
- Latvijā un pasaulē
- Lietotāju raksti
- Sēru vēstis
- Foto un video
- Blogi
- Laikraksta arhīvs
- Afiša
- Sports
- Kultūra un izklaide
- Dažādi
- Reklāmraksti
- Citas ziņas
- Projekts «Saimnieko gudri»
- Projekts «Kultūrvide novados»
- Projekts «Iesaukums politikā»
- Dzīvesstils
- Projekts «Mediju kritika»
- Projekts «Dzīves kvalitāte novados»
- Projekts «Dzīve pierobežā»
- Projekts «Vide un mēs»
- Projekts mediju profesionāļiem par trešo valstu pilsoņu sociālo iekļaušanos un migrāciju
- Projekts «Dzīve pierobežā – 2020»
- Projekts «Kultūrvide novados-2020»
- Projekts «Vide»-2021
- Projekts «Iesaukums politikā»-2021
- Podkāsts «ViedDoma»