Pētnieces iniciatīva iekustina sabiedrību

2018. gada 3. maijs 00:00

228

Pētnieces iniciatīva iekustina sabiedrību

Mākslinieku novadnieku Arnolda Nulīša, Pētera Zuša un Viļa Lingas retrospektīvajai izstādei «Atkal Bauskā pēc 90 gadiem», ko nesen atklāja Bauskas muzejā, ir neparasta vēsture. Interese par 20. gadsimta Bauskas profesionālo gleznotāju darbību 2016. gadā radās Ingai Krollei. Viņa ir nevalstiskas organizācijas «Meistars Gothards» pārstāve.

Vecmāmiņas katalogs
Ingas Krolles uzņēmība, azarts un Bauskas muzeja darbinieku atbalsts palīdzēja sabiedrībai iepazīt nepelnīti aizmirstu mākslinieku un Bauskā iecienītu mākslas pedagogu daiļradi.

Idejas autore sarunā ar «Bauskas Dzīvi» atklāja: «Manai vecmāmiņai savulaik piederēja Arnolda Nulīša, Pētera Zuša un Viļa Lingas 1928. gada kopīgās izstādes katalogs. Tā notika Bauskā. Vecmāmiņa bija labi pazīstama ar māksliniekiem, bet Arnolds Nulītis ir mūsu dzimtai piederīgs. Man jau sen gribējās izpētīt viņa radošās gaitas. Internetā 2016. gadā nejauši ieraudzīju informāciju, ka tiek pārdots Nulīša portrets «Irēne». Es un Bauskas muzeja mākslas nodaļas vadītāja Ilga Balode sazinājāmies ar gleznas īpašniekiem Valkā, viņu ģimenes pārstāvji ieradās Bauskā, atveda parādīt gleznu. Muzejs nolēma darbu iegādāties. Neviens nezināja, kas ir portretā attēlotā sieviete. Kad vietējā sabiedrība ar «Bauskas Dzīves» starpniecību par šo faktu tika informēta, atsaucās baušķeniece Astrīda Antipina. Tas bija viņas mammas portrets. Astrīdai tika izgatavota gleznas kopija, par ko ģimene ļoti priecājās. Šis notikums mani rosināja vēl aktīvāk turpināt pētījumus gan Latvijā, gan ārzemēs, jo Nulītis pusi mūža pavadīja trimdā Kanādā.»

Cer izdot grāmatu
Atklājumi sekoja cits citam. Elektroniskā sarakstē Inga iepazinās ar pašlaik Rīgā dzīvojošu Kanādas latvieti Jāni Mežaku, kuram pieder ievērojama mākslinieka vēlīno darbu kolekcija. Viņš ir aktīvs trimdas sabiedriskais darbinieks, laikraksta «Latvija Amerikā» ilggadējs galvenais redaktors, mākslinieka Nulīša draugs. Jānim Mežakam ir 94 gadi. Vēlāk pētniece satikās ar Intu Purvu, kura bija atbraukusi no Kanādas un savulaik labi pazina gleznotāju. Vēl 2016. gada nogalē Inga Krolle sadarbībā ar Bauskas Centrālās bibliotēkas speciālisti Laimdotu Ozoliņu Bauskas kultūras centrā sarīkoja A. Nulīša 120 gadu atceres pēcpusdienu un ekspresizstādi. Gleznas tika deponētas no Bauskas Valsts ģimnāzijas, no Bauskas luterāņu draudzes nama un Induļa Šķibeļa kolekcijas.

Nākamajā gadā Inga uzrakstīja projektu «Bauskas apkārtnes mākslinieki no 19. gadsimta līdz mūsdienām», saņēma Valsts kultūrkapitāla fonda un valsts akciju sabiedrības «Latvijas Valsts meži» finansējumu pētījuma veikšanai. Viņa un keramiķe Velda Miziša apzināja vairāk nekā 50 mākslinieku, noskaidroja darbu atrašanās vietas muzejos un privātkolekcijās, intervēja daudzus desmitus cilvēku, izveidoja gleznu un grafiku fotoarhīvu. Visi pētījuma materiāli ir nodoti glabāšanai un izmantošanai Bauskas muzejam, bet Ingas mērķis ir izdot grāmatu. Biedrībai, ko viņa pārstāv, tādu līdzekļu nav, tāpēc ir doma iesaistīties vēl kādā projektā un meklēt sponsorus. Bauskas muzeja vadība ir apsolījusi nākamā gada budžetā iekļaut līdzfinansējumu unikālā iespieddarba izdošanai. Līdz šim nav nevienas grāmatas vai kataloga, kurā izvērsti būtu aplūkota Bauskas un apkārtnes profesionālo mākslinieku darbība pusotra gadsimta garumā.

Gaida sūtījumu no Kanādas
Novadnieku mākslas izstāde muzejā ir Ingas Krolles neatlaidīgo pētījumu rezultāts.

Komentē Ilga Balode: «Inga ir paveikusi ļoti vērtīgu un nozīmīgu darbu. Iekārtojot izstādi, kurā ir Bauskas muzeja, Talsu muzeja, Latviešu mākslas muzeja krājuma, privātkolekciju gleznas, grafikas un tēlniecības darbi, mums pašiem bija liels pārsteigums, cik bagātīga un saturā daudzveidīga izskatās jaunā ekspozīcija. Pašlaik uz Latviju ceļo Kanādas latviešu biedrības sūtījums ar Arnolda Nulīša gleznām. Tas ir dāvinājums Bauskas muzejam. Muitas pārvaldē uzrakstījām apliecinājumu, ka muzejs garantē sūtījuma saņemšanu. A. Nulīša, P. Zuša un V. Lingas daiļradi pēta arī mūsu jaunā kolēģe vēsturniece Agnija Ruhocka, kura ir sākusi studijas Latvijas Mākslas akadēmijas doktorantūrā. Izstādes apmeklētājus viņa iepriecināja ar prezentāciju par triju Bauskas mākslinieku dzīvi un radošo darbību.»

Dalās atmiņās par tēvu
Atklāšanā piedalījās Viļa Lingas dēls Māris Linga, Pētera Zuša radinieces Ilze Rigerte un Inga Borkovska, citi ģimenes locekļi, kā arī Nulīšu dzimtas pārstāvis Imants Nullītis.

Atmiņās par tēvu dalās Māris Linga: «Vilis Linga un Arnolds Nulītis bija brālēni. Jaunībā viņus saistīja kopīgas vīzijas par to, kā provinces cilvēkus tuvināt mākslai. Viņi gribēja nodibināt muzeju. Esmu dzimis Bauskā, beidzis Bauskas 1. vidusskolu. Mūsu ģimene dzīvoja Rīgas ielā. Bērnībā – 60. gados – bieži vien pavadīju tēvu plenērā, kad viņš gleznoja labajā vai kreisajā Mēmeles krastā. Tolaik vairāk interesējos par zivtiņām upē, nevis par tēva nodarbošanos, bet jutos varen pagodināts, ka viņš mani ņēma līdzi. Brīvajā laikā tēvs nodarbojās ar ādas apstrādi – darināja kabatas portfeļus, maciņus. Ar to varēja labi nopelnīt, jo gleznas tikai retais pirka. Esmu ekonomists, dzīvoju Babītē. Pēc aktīvo darba gaitu beigšanas vairāk darbojos kā lektors un konsultants. Uz Bausku braucu diezgan bieži, vienmēr apmeklēju tēva atdusas vietu Važītes kapsētā. Mūsu ģimenē ir trīs dēli, bet mākslinieka arodu neviens nav izvēlējies. Sarīkot jaunākajām baušķenieku paaudzēm nezināmo autoru darbu izstādi muzejā ir ļoti laba ideja. Izstāde ir gan Bauskas, gan visa novada cildinājums, vēstures aizmirsto lappušu spilgts atainojums mākslas darbos.»

Izstāde būs atvērta līdz maija beigām. Eksponētās 44 gleznas, grafikas un tēlniecības darbi nav publicēti nevienā grāmatā, tāpēc baušķenieki ir pirmie, kuriem tiek piedāvāta iespēja iepazīt 20. gadsimta sākumā dzimušo novadnieku daiļradi.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Pētnieces iniciatīva iekustina sabiedrību

Kategorijas