Laimīga starp brīnišķīgiem cilvēkiem

2018. gada 27. aprīlis 00:00

Skaistu dzīves jubileju svin Elfrīda Ivanova Rundāles novada Ziedoņos.

Elfrīda Ivanova ir sirsnīga un jauka. Viņa slavē cilvēkus sev apkārt – ģimeni, draugus, kaimiņus un paziņas. Saimnieko pati savā zooveikaliņā Bauskā, savukārt brīvajā laikā strādā dārzā un ceļo.

Tēta mīļmeitiņa
Jubilāre dzimusi un augusi Vecumnieku novada Kurmenes pagastā. Augusi mīlošu vecāku četru bērnu ģimenē. Elfrīda vecākiem pieteicās trešā, un tieši viņa izjuta pastiprinātu tēva mīlestību. «Tētiņš mani ļoti mīlēja. Uz skolu veda pat ar zirgu. Arī pārējās trīs māsas viņš mīlēja, bet es biju tēva mīļmeitiņa,» kavējoties bērnības atmiņās, teic Elfrīda.

Viņa mācījusies Kurmenes pamatskolā, mīļākie mācību priekšmeti bijuši ģeogrāfija un vēsture. No Kurmenes laukiem Elfrīda īsu brīdi pavadījusi Rīgā, kur apguvusi grāmatvedes profesiju. «Kopmītnēs nevarēju dzīvot. Nepatika tā atmosfēra un visa «koju» dzīve. Paldies manai tantei, kura ļāva apmesties pie viņas Ogrē. Ik rītu uz skolu braucu ar vilcienu. Man patika,» atceras jubilāre.

Ieceļ par galveno grāmatvedi
Darba gaitas Elfrīda sākusi Bauskas kinodirekcijā par grāmatvedi. Viņa atceras, ka kolēģe nosūtīta uz Bārbeli, bet abas nav bijušas apmierinātas. «Es neparko negribēju uz Bausku, bet viņa – uz Bārbeli. Gribēju strādāt laukos, bet priekšnieks nekādi mūs nesamainīja, kaut abas to ļoti gribējām. Tā es vairākus gadus nostrādāju par grāmatvedi. Atceros, kā mani, jaunu un zaļu skuķi, gribēja iecelt par galveno grāmatvedi. Biju vēl izklaidīga un prātā nenobriedusi, tāpēc ļoti baidījos šī amata. Pa durvīm ienāca stalts, gara auguma kungs skaistā mētelī. Tas bija lielais priekšnieks no Rīgas, viņš sacīja: «Ja tu nebrauc pie manis, es braucu pie tevis. Tu būsi vecākā grāmatvede, un punkts. Es tev visu iemācīšu.» Es pat raudāju, cik ļoti negribēju šo amatu, bet mani patiešām apmācīja ļoti labi, un turpmākajā karjerā man viss izdevās,» par darba gaitām grāmatvedībā stāsta jubilāre.

Jau vairāk nekā desmit gadu viņa saimnieko pati savā zoocentrā «Zemgaļi» Bauskā.

Pateicīga Dievam par ģimeni un apkārtējiem
Jubilārei ļoti patīk dzīvnieki. Viņai mājās ir divi suņi un tikpat kaķu. Arī darbavietā jau vairākus gadus dzīvo pieklīdis runcis, un viņš nu ir veikaliņa «ikona». Elfrīda kopš 1969. gada ir precējusies ar Nikolaju. «Jaunībā biju tieva, slaida jaunkundze. Un mani noskatīja daudzi puiši. Nikolajs mani lenca ļoti ilgi, līdz padevos tieši viņam. Mums ir divi bērni – Sanita un Eduards, kā arī divas mazmeitiņas – Elīna un Lāsma. Esmu Dievam pateicīga par saviem lieliskajiem bērniem. Vienreizēji cilvēki ar brīnišķīgām ģimenēm. Man apkārt ir tikai labi cilvēki. Man ir lieliski kaimiņi un draugi, arī paziņas vai veikaliņa apmeklētājus vienmēr esmu priecīga satikt. Esmu laimīga būt starp tik brīnišķīgiem cilvēkiem dienu no dienas,» atklāj Elfrīda.

Viņa bieži ceļo, bet viena. «Iesēžos autobusā un braucu. Esmu bijusi Ungārijā un Horvātijā. Ceļoju viena, jo man tā patīk. Varu iepazīties ar citiem cilvēkiem. Pirms brauciena es vienmēr sarunāju sev vietiņu aiz gida, lai redzu ceļu,» stāsta jubilāre.

Brīvajā laikā Elfrīda strādā savā dārzā Rundāles novada Lepšās, un no pavasara līdz vēlam rudenim ceļš uz turieni puķēm iezīmēts.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Laimīga starp brīnišķīgiem cilvēkiem

Kategorijas