Fanta, Tvikss un Snikers vienā akvārijā

Mīlulis. Krāšņās zivtiņas priecē skolēnus Iecavas vidusskolā.
Ilvija Ķurbe, Iecavas vidusskolas bioloģijas, ķīmijas un dabaszinību skolotāja, jau septiņus gadus aprūpē 240 litru akvāriju – tas noder audzēkņiem gan mācību vielas apguvei, gan vienkārši palīdz ar nomierinošu efektu.
Sākumā akvārijs radījis arī nelielas problēmas – bija bērni, kas «laimei» vēlējušies tur mest metāla monētas. Pēc sarunām ar skolēniem gan šī doma pārgājusi, un tagad iespēja darboties ap akvāriju reizēm ir kā balva.
«Nerātņus» nomierina
Viss sākās, kad bioloģijas nodarbībā šūnu sastāvdaļu pētīšanai bija nepieciešams ūdensaugs elodeja. «Šī auga lapām ir ļoti plāna epiderma, tas ļauj daudz vieglāk mikroskopā saskatīt šūnās hloroplastus. Lai uzglabātu šo augu no vienas nodarbības līdz nākamajai, bija nepieciešams trauks ar ūdeni. Kāpēc turēt tikai augu, ja var taču apvienot ar dzīvām zivtiņām!? Un, ja iegādājas akvāriju, tad noteikti tādu kārtīgu, lielu!» stāsta I. Ķurbe. Dārgs pirkums nebija – ņēma ar atlaidi, bet vēl aizvien labi kalpo.
Vispirms jau akvārijs piešķir klases telpai estētisku baudījumu. Viens otrs klases «nerātnis» spēj nomierināties, vienkārši lūkojoties zivtiņu rāmajā peldējumā. Lielā balva skolēniem ir tad, kad no savām slēptuvēm izlien samiņi un neparasti pārvietojas pa akvārija stikla sieniņām.
Pēta mikroskopā
Tomēr galvenais ieguvums – akvārijs ir lielisks objekts, lai skolēni izzinātu dažādas ekosistēmas, īpaši ūdens sistēmas. Bioloģijas stundā noder zivju dzīvesveida, to formu un izskata pētīšanai, kā arī zivju uzvedības izzināšanai. Zivis zīmē, cenšas iegaumēt, kā kuras spuras sauc. Savukārt ikvienu no augu lapām var izmantot mācību stundās.
Skolēniem ļoti patīk zivtiņas pabarot, tikai šādas privilēģijas netiek visiem, jo barošana ir vienreiz dienā skolotājas stingrā uzraudzībā. Akvārija apkopē un ūdens nomaiņā labprāt piedalās pedagoģes vadītā dabas pulciņa «Mācies no dabas» dalībnieki.
Visinteresantākās nodarbības ir tad, kad, pasmeļot akvārija ūdeni un vērojot to mikroskopa palielinājumos, iespējams aplūkot ļoti daudzos mikroorganismus. Īpaši bieži šī iespēja tiek dabas pulciņa dalībniekiem – kad viņi tīra akvāriju, var pēc tam izpētīt, kas tur ūdenī peld. I. Ķurbe stāsta, ka pilnībā akvārija ūdeni nekad nenomaina – tas iznīcinātu izveidoto ūdenstilpnes ekosistēmu. Ik pa brīdim atjauno akvārijā esošo ūdeni, ielejot parastu no krāna, nomainot trešo daļu no ūdens.
Kā «ziepju operā»
Laiku pa laikam akvārijā dzīvojošo zivtiņu un augu kolekcija ir jāatjauno un jāpapildina, jo kā jau katram dzīvajam organismam ir noteikts dzīves laiks. «Speciāli sameklēju sugas, kas viena otru neēd,» stāsta pedagoģe.
Visātrāk var pamanīt dzeltenīgos un plakanos diskusus. Tos skolēni iesaukuši par Fantu, Tviksu un Snikeru. Tiesa gan, pedagoģe īsti nevarēja pateikt, kurš ir kurš. «Vispār diskusi ir ģimeniski – viņiem patīk dzīvot pa pāriem. Pašlaik ir trīs – jāpērk būs ceturtais,» atzīst I. Ķurbe. Diemžēl attiecības viņu starpā nav tās maigākās – pašu mazāko dzenā strīpainais, savukārt to – lielākā no zivīm, kura savukārt cenšas draudzēties ar mazāko diskusu. Iznāk īsta «ziepju opera».
Akvārijā ielaistas dažas mazās sarkano neonu zivis, bet tās pašlaik nav īsti iedzīvojušās. Ar vides tīrīšanu nodarbojas četri mazie samiņi un viena zivtiņa, ko tautā dēvē par «dāmu pirkstiņu». Divi samiņi dzīvo zem koka gabala, viens – aļģēs, bet pats lielākais un vecākais – zivs formas traukā. Trauks ir «okupēts» pilnībā – samiņš izlien tik uz mirkli, lai paēstu, un tad ir atpakaļ. Nevienu citu iekšā nelaiž.
Skolotāja vēl aizvien ir priecīga, ka klasē ir akvārijs. «Pirms iet mājās, pati gandrīz vienmēr paskatos, pavēroju, kā zivis dzīvo, un nomierinos,» smaidot atklāj I. Ķurbe.
Kas dzīvo akvārijā?
Iecavas vidusskolas bioloģijas kabineta akvārijā pašlaik dzīvo trīs diskusi («Symphysodon aequifasciatus»), četri samiņi («Ancistrus sp.»), sarkanie neoni («Cardinal tetra»), SAE – «Crossocheilus siamensis», saukts arī par «dāmu pirkstiņu», kā arī neliela ūdens augu kolekcija – raglapes («Ceratophyllum»), kriptokorina («Cryptocoryne»), elodeja («Egeria densa bunched») un citi.
Kategorijas
- Vietējās ziņas
- Sports
- Tautsaimniecība
- Izglītība
- Kultūra un izklaide
- Kriminālziņas
- Vēlēšanas
- Latvijā un pasaulē
- Lietotāju raksti
- Sēru vēstis
- Foto un video
- Blogi
- Laikraksta arhīvs
- Afiša
- Sports
- Kultūra un izklaide
- Dažādi
- Reklāmraksti
- Citas ziņas
- Projekts «Saimnieko gudri»
- Projekts «Kultūrvide novados»
- Projekts «Iesaukums politikā»
- Dzīvesstils
- Projekts «Mediju kritika»
- Projekts «Dzīves kvalitāte novados»
- Projekts «Dzīve pierobežā»
- Projekts «Vide un mēs»
- Projekts mediju profesionāļiem par trešo valstu pilsoņu sociālo iekļaušanos un migrāciju
- Projekts «Dzīve pierobežā – 2020»
- Projekts «Kultūrvide novados-2020»
- Projekts «Vide»-2021
- Projekts «Iesaukums politikā»-2021
- Podkāsts «ViedDoma»