Komentāri: lielā talka klāt

2018. gada 27. aprīlis 00:00

Kāda jēga ir Lielās talkas idejai? Vai nav tā, ka viena grupa augu gadu mēslo, citi to visu talkā sakopj?

Pavasara sakopšana
Iveta Radziņa, Vecumnieku novada Valles pagasta pārvaldes vadītāja:
– Talkās piedalās tie, kas arī ikdienā ir aktīvi un domā par apkārtējās vides sakoptību. Tie, kas vidi piemēslo, tie jau talkās nepiedalās.
Mums, lauku ļaudīm, tā sestdiena vienkārši ir vēl viena diena klāt, kad papildus savu teritoriju varam sakopt. Citādi ir galvaspilsētas ļaudīm, kas visu darba nedēļu strādā telpās. Viņiem tā ir izkustēšanās un «plezīrs» – izbraukt kaut kur un izkustēties ar kopā būšanu, ēšanu un visu citu. Mūsu pagasta darbinieces katru pirmdienas rītu sakopj ceļmalas – iet un vāc ar maisiem izmesto.
Sestdienā aktīvi būs arī pašvaldības darbinieki, strādāsim. Talkas punkti Vallē būs vairāki. Kā katru gadu daudzdzīvokļu māju iedzīvotāji kopj Liepu ielas teritoriju. Tā ir tradīcija. Valles pašvaldības aģentūras vīri strādās lielās katlumājas teritorijā. Taurkalnē tīrīsim bibliotēkas ēkas teritoriju – tur būšu arī pati. Valles seniori kops Brāļu kapus. Taurkalnē daudzdzīvokļu ēku iedzīvotāji solīja tīrīt savu ēku teritorijas, un citviet tas jau ir paveikts.
Citus gadus Lielajā talkā esam arī stādījuši kokus un krūmus. Pie mums ir tik ļoti skaisti, lai tik būtu spēka visu sakārtot! Ar katru gadu sakopjam arvien vairāk, un pagasts kļūst skaistāks un skaistāks.

Pats nemēsloju un aiz citiem nevākšu
Vitālijs Ivanovs, ugunsdzēsējs no Codes:
– Lielā talka ir sprungulis ar diviem galiem. No vienas puses, ir labi, ja cilvēki sarosās un sakopj apkārtni, bet, no otras puses – tāda talka nemaz nebūtu vajadzīga, ja ļaudis aiz sevis savāktu un nemēslotu. Talka «cūkmeņiem» kalpo par lielisku iemeslu turpināt piemēslot apkārtējo vidi, jo šī sabiedrības ļaužu grupa apzinās, ka reizi gadā viņu mēslus savāks talkotāji, un visi būs laimīgi – viens būs atbrīvojies no atkritumiem, bet citi tos savāks, jo tāds taču ir Lielās talkas mērķis – kādam savākt to, ko cits izmetis.
Pats Lielajā talka nepiedalīšos, jo nemēsloju un sev piederošās teritorijas sakopju regulāri, kas, manuprāt, ir katra pilsoņa pienākums. Visus citus atkritumus, kurus nav ļauts izmest konteineros, es dārzā sadedzinu vai nododu pieņemšanas punktos.

Ieguvēji esam visi
Sarmīte Avota, SIA «Dzīvokļu komunālā saimniecība» dārzkopības speciāliste Iecavā:
– Ir vietas, kur vairs nemēslo, kad iztīra. Ir vietas, kur no lielā ceļa nobrauc, izdzer kafiju un turpat visu nomet. Kopumā jāatzīst – kopš Lielās talkas sākuma tomēr atkritumus izmētā mazāk.
Vecākiem jābūt piemēram bērniem. Ja tēvs nemetīs bundžas vai kafijas krūzītes pa mašīnas logu vai ceļmalās, tad arī bērni to nedarīs. Jaunos audzinām – bērni daudz talkā piedalās.
Novadā ir aptuveni 20 vietas, kur notiks Lielā talka. Daudz jau tagad paveikts. Ir Zorģu ciems – tas vienmēr ir kārtīgs, tur cilvēki paši strādā. Ir ciemi, kur uzskata, ka sakops kārtības dienests vai kāds cits – kamdēļ pašiem?! Ir grāvis uz Rosmi – tur pagājušajā gadā ar dārgu, labu dzērienu pudelēm bija vairāki maisi. Šogad mājas atkritumi – apavi, bundžas.
Ceļmalās vairs nav tik traki, kā bija Lielās talkas sākumā, bet mēslu pietiek tāpat. Ir reizēm tāda pesimistiska izjūta – lasi, lasi izmētātos atkritumu, un nekas nemainās. Tomēr domāju – mums pašiem taču šajā vidē jādzīvo, to sakopjot, ieguvēji esam visi. Talka ir nepieciešama kaut vai tāpēc, ka var sanākt kopā. Daudzdzīvokļu mājās iepazīst kaimiņus, veidojas tradīcijas. Uzvāra zupu un parunājas. Mums tāda savstarpēja kontakta pietrūkst.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Komentāri: lielā talka klāt

Kategorijas