Mežizstrādē – klusuma periodu!

Ivars Šmits, iecavnieks, bijušais vides inženieris Mārupes pašvaldībā

2018. gada 27. aprīlis 00:00

123

Meža ekosistēmā ietilpst arī pamežs un zemsedze, kā arī tiem raksturīgi meža dzīvnieki un putni. Jā, tieši par putniem mazliet vairāk, jo tos cilvēki pavasarī vairāk saklausa, iemīl, ar tiem sarunājas, izliek būrīšus, konstatē to klātbūtni mežā vai piemājas ievu krūmā un aizdomājas, kā saimniekot, lai retās putnu sugas varētu dzīvot arī pēc mums.

Izposta tūkstošiem ligzdu
Putnu uzturēšanās mežā saistīta ar barības iegūšanu, vēl citi izvēlējušies mežā klusas vietas ligzdošanai. Tomēr ne vienmēr izdodas salāgot mūsu − cilvēku – vajadzības pēc koksnes ar putnu dzīvi mežā.

Pēc Latvijas Ornitoloģijas biedrības (LOB) informācijas, mežizstrāde putnu ligzdošanas laikā ik gadu tikai a/s «Latvijas Valsts meži» galvenajās cirsmās izposta vismaz 50,9 tūkstošus putnu ligzdu un traucē ligzdošanu arī tiem putniem, kuru ligzdas netiek iznīcinātas. Tomēr faktiski izpostīto ligzdu skaits varētu būt pat lielāks, jo aprēķins attiecas tikai uz ierosināto miera periodu (aprīlis – jūnijs), nevis visu sezonu, turklāt aprēķins attiecas tikai uz a/s «Latvijas Valsts meži» apsaimniekotajiem mežiem. Lai gan varētu gaidīt, ka mežizstrāde pārējos mežos notiek mazākā apmērā nekā a/s «Latvijas Valsts meži» apsaimniekotajos, tomēr ir skaidrs, ka Latvijā kopumā mežizstrādē bojā gājušo putnu ligzdu skaits ir ievērojami lielāks nekā aprēķinātais.

Mežsaimnieciskās darbības traucējums īpaši negatīvi ietekmē melnā stārķa populāciju. Melnais stārķis ir vienīgā putnu suga, kas šādā aspektā Latvijā īpaši pētīta, taču zināms, ka mežsaimniecības radītais traucējums negatīvi ietekmē arī citas īpaši aizsargājamās putnu sugas, piemēram, mazo ērgli, jūras ērgli, rubeni. Zināms arī, ka troksnis traucē medņu riesta norisi.

Latvijā pēdējos desmit gados ir samazinājies tādu putnu sugu skaits kā peļu klijāns, mežirbe, parastā ūbele, dižraibais dzenis, mazais dzenis, plukšķis, purva zīlīte un egļu krustknābis. Tās visas ir saistītas ar meža ekosistēmu.

Lai mazinātu cilvēku ietekmi uz putnu populāciju, normatīvos dokumentos noteikti aizliegumi. Sugu un biotopu aizsardzības likumā teikts: «Aizliegta apzināta putnu ligzdu un olu iznīcināšana vai bojāšana, ligzdu pārvietošana, putnu olu lasīšana un iegūšana arī tad, ja tās ir tukšas.» (11. p. 3. punkts).

Iniciatīva pārtraukumam
LOB ir aicinājusi noteikt vispārēju mežizstrādes un jaunaudžu kopšanas pārtraukumu no 1. aprīļa līdz 30. jūnijam, iekļaujot šo prasību Ministru kabineta noteikumos «Dabas aizsardzības noteikumi mežu apsaimniekošanā», ko vēl nav izdevies ieviest, bet ikviens meža īpašnieks to labprātīgi var ievērot.

Portālā «Mana balss» LOB ir nākusi ar iniciatīvu un vāc parakstus par vispārēju mežizstrādes un jaunaudžu kopšanas pārtraukumu putnu ligzdošanas laikā. Kādēļ citur ES tas nav atļauts? Turklāt drošību ligzdojošiem putniem ir panākusi kaimiņvalsts Igaunija, mainot likumu un ievērojot noteikto klusuma periodu laikā no 1. aprīļa līdz 1. jūlijam, vismaz trīs mēnešus aizliedzot šo barbarismu meža darbos.
Gājputniem dzimtenē būtu nepieciešams nodrošināt netraucētu atpūtu un barošanos migrācijas sezonas laikā, ieviest saudzīgas ekoloģiskās metodes, lai novērstu dzīvnieku nodarītos postījumus.
Par šīm lietām ir jārunā gan medijos, gan Valsts meža pārvaldes programmu ietvaros, mežu apsaimniekotāju un mežu īpašnieku sadarbības un pienākumu kontekstā.

Ieteikumi domāšanai dabā un mežā
Es esmu dzīvs, man viss apkārt ir dzīvs, es pret dzīvību labi izturos. Es labi izturos pret visu skaisto, mani redz Dievs, es esmu uzmanīgs un saudzīgs. Es dzirdu putnu dziesmas un redzu dzīvus putnus, es pieskaros dzīvam kokam, padzeros dzīvu ūdeni, es saudzēju arī skudru un ieklausos kamenes basā.

Uz dabas altāra ir jāziedo vismaz šī labās domas. Jāsavalda patērētāja ārdošā daba un nebeidzamā ņemšanas kāre. Jākļūst par valdnieku vēlmju un iegribu haosam, jāziedo cilvēka dzīvnieciskais sākums plosīt, postīt, nomedīt.

Mūsu materiālais altāris jau sen ir pārpildīts, tur bieži vien ir tik daudz lieku un nevajadzīgu lietu.

Ejot uz mežu, vērojiet – skaistais ir jums zem kājām, virs galvas! Visapkārt ir tāds skaistums, plaukst pumpuri, viss smaržo, putni dzied un ir pateicīgi par neizpostītajām ligzdām un jaunām mājām.

Dabas aizsardzības noteikumi
Lai netraucētu dzīvniekus un putnus vairošanās sezonā, meža apsaimniekošanā saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem Nr. 936 «Dabas aizsardzības noteikumi meža apsaimniekošanā» paredzēti šādi aizliegumi:

No 1. aprīļa līdz 30. jūnijam visos mežos aizliegta līdz desmit gadu vecu priežu un lapu koku un līdz 20 gadu vecu egļu mežaudžu kopšana, izņemot jaunaudzes, kur skuju koku vidējais
augstums nepārsniedz 0,7 metrus, bet lapu koku vidējais augstums – vienu metru.

No 15. aprīļa līdz 30. jūnijam aizliegta galvenā cirte pilsētas mežos un no 1. aprīļa līdz 30. septembrim aizliegta galvenā cirte Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes ierobežotas saimnieciskās darbības joslā.

Noteikumos arī minēts, ka, veicot mežizstrādi, mežaudzēs aizliegts cirst un izvākt ekoloģiskos kokus, kokus ar putnu ligzdām, kuru diametrs pārsniedz 50 centimetrus, kā arī koku rindu un pamežu ap tiem, dobumainus kokus, kuru dobuma diametrs pārsniedz desmit centimetru, sausos kokus un citus kokus, kas saglabāti saskaņā ar normatīvajiem aktiem par koku ciršanu mežā.

Nikolajs fon Tranzē
Viens no pirmās Latvijas ievērojamākajiem ornitologiem, putnu izziņas un aizsardzības popularizētājiem bija talantīgs Latvijas Universitātes pasniedzējs, baltvācu dižciltīgais Nikolajs fon Tranzē. Viņš par brīvā laika pavadīšanu zēnībā rakstījis: «Skolas brīvlaikā baudīju dzīvi uz laukiem, nodevos medīšanai, jāšanai, zivju «dūkurēšanai» un citiem priekiem, ko tanīs gados pilnā mērā varēja baudīt. Labprāt apmeklēju pagasta saimniekus: sirmie vīri man daudz ko varēja pastāstīt par manu vectēvu un pat par tā tēvu, par laucinieku dzīvi vecajos laikos. Tomēr labākie draugi man bija mežsargi, starp tiem pirmajā vietā minams Daliņš, pazīstamā soļotāja tēvs.»
Vajadzētu pieminēt vēl vienu svarīgu notikumu: 1910. gada maijā Berlīnē notika 5. Starptautiskais ornitoloģijas kongress, kuru, students būdams, apmeklēja arī N. Tranzē. Pēc viņa vārdiem, šajā kongresā viņam atklājās šīs zinātnes plašais darba lauks, kā arī bija lieliska iespēja klātienē iepazīties ar ievērojamiem Eiropas ornitologiem. Viens no svarīgākajiem organizatoriskajiem N. Tranzē veikumiem bija Latvijas Ornitoloģiskās centrāles (turpmāk – LOC) dibināšana LU Sistemātiskās zooloģijas institūta paspārnē 1925. gadā. Izmantojot savu ornitoloģisko bibliotēku, viņš apkopoja ziņas par Latvijas putniem un septiņdesmit deviņu gadu vecumā (1965. g.) Hanoveres izdevniecībā, kas specializējas dažādu izdevumu drukāšanā par Baltijas reģionu, vāciski publicēja grāmatu «Latvijas putnu pasaule» («Die Vogelwelt Lettlands»). Pagājušajā gadā Latvijas Ornitoloģijas biedrības izdotā grāmata «Latvijas meža putni», kas bija pirmā bezdelīga nu jau diezgan plašajā jauno laiku putnu grāmatu klāstā, no grāmatu veikalu plauktiem pazuda diezgan ātri, tā apliecinot sabiedrības pietiekami lielo interesi par putniem.

Vēl par svēteļiem
Varam lepoties, ka daudzi īpaši aizsargājamās baltā stārķa putnu sugas pārstāvji (apmēram 10 000 putnu pāru) ligzdo tieši Latvijā, bet fiksēts, ka ap 70 % ligzdu atrodas uz skursteņiem un elektropārvades līniju balstiem, kur putni bieži iet bojā. Vai šo putnu aizsardzības un izpētes jautājumos «Latvenergo» koncerns sadarbojas ar Latvijas Ornitoloģijas biedrību? Vai vajadzīgā uzmanība tiek pievērsta baltā stārķa aizsardzības jautājumiem? Zinām, ka uz elektropārvades līnijām stiprāka lietus gadījumā var notikt sprieguma līnijas pārklāšanās un var sadegt ligzda kopā ar putniem.

Latvijas Ornitologu biedrība un starptautiskā putnu aizsardzības nevalstisko organizāciju savienība «BirdLife International» iesaka ievērot šādus putnu vērošanas principus:

1. Netramdi un lieki netraucē putnus!
Vienmēr atceries par putnu labklājību. Īpašu piesardzību ievēro putnu ligzdošanas vietās. Pat ja putni ligzdu pēc cilvēka īslaicīga apmeklējuma nepametīs, ligzdas izpostīšanas risks stipri palielinās, jo to daudz vieglāk atradīs plēsēji. Ļoti jutīgi pret traucējumu ir gājputni barošanās, atpūtas vai nakšņošanas vietās, un visi putni ļoti aukstā laikā vai citādi nelabvēlīgos apstākļos. Katrs traucējums liek putniem lieki zaudēt dzīvības uzturēšanai izšķiroši nepieciešamo enerģiju.

2. Atceries, ka dabā visas putnu sugas ir vienlīdz nozīmīgas!
Putnu vērotāja attieksmei ir jābūt vienādai pret visām putnu sugām. Dabā nav «kaitīgu» un «derīgu» sugu, katrai no tām ir sava loma ekoloģiskajos procesos. Vērojot neiejaucies dabas procesos – lai izdzīvotu, plēsīgajiem putniem ir jāmedī un dzeguzēm jādēj olas citu putnu ligzdās. Šādu attieksmi ievēro arī pret retām un parastām putnu sugām – tāpat, kā tu izturies pret zaļo vārnu, izturies arī pret pelēko vārnu.

3. Saudzē putnu dzīvesvietas!
Nebojā un nepiesārņo putnu dzīves vidi, centies neatstāt dabā aiz sevis neko lieku.

4. Cieni citu cilvēku tiesības un nepārkāp savējās!
Cieni un netraucē citus cilvēkus dabā. Cieni zemes īpašnieku un apsaimniekotāju tiesības. Apmeklējot īpaši aizsargājamās dabas teritorijas, noskaidro un ievēro to izmantošanas un aizsardzības noteikumus.

5. Pieraksti savus novērojumus!
Lauka piezīmes ar precīzām ziņām par to, kur, kad, cik un kādu sugu putni novēroti, ir nozīmīga informācija, kas var noderēt dažādiem svarīgiem putnu izpētes un aizsardzības mērķiem. Tāpēc vienmēr rūpīgi pieraksti savus novērojumus uzreiz lauka apstākļos.

6. Dalies ar savām zināšanām pārdomāti!
Apzinies, ka zināšanas par retu sugu ligzdu vai putnu atrašanās vietu var būt gan noderīgas putniem un to aizsardzībai, gan arī kaitēt,
piemēram, piesaistot pārmērīgu traucējumu retas sugas putnu ligzdai. Informē ornitologus, taču lieki neizplati ziņas par retu un īpaši aizsargājamu sugu ligzdošanas vietām, lai novērstu putnu traucēšanu vai, piemēram, olu izzagšanu kolekcijām.

7. Centies uzzināt vairāk!
Pilnveidojies ne tikai putnu noteikšanas
mākslā, bet izglīto sevi arī par putnu uzvedības, dzīvesveida un aizsardzības jautājumiem. Nebaidies prasīt padomu pieredzējušākiem kolēģiem, izmanto bibliotēku, interneta un citus resursus.

Normatīvo aktu prasības
Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 30. novembra direktīva 2009/147/EK par savvaļas putnu aizsardzību (Putnu direktīva)
Putnu direktīvas 1. pants nosaka: «Šī direktīva attiecas uz visu tādu savvaļas putnu sugu aizsardzību, kas sastopamas to dalībvalstu Eiropas teritorijā, uz kurām attiecas Līgums.» Direktīvas 5. pants noteic, ka dalībvalstīm jāveic nepieciešamie pasākumi, lai izveidotu vispārēju aizsardzības sistēmu visām 1. pantā minētajām putnu sugām, «jo īpaši aizliedzot: (..), b) apzināti iznīcināt vai bojāt putnu ligzdas un olas vai pārvietot to ligzdas».
Latvijas likumdošanā Putnu direktīvas prasības pārnestas Sugu un biotopu aizsardzības likumā. Likuma 11. pants nosaka aizliegtas darbības ar īpaši aizsargājamo sugu dzīvniekiem, to skaitā putniem. Starp aizliegtajām darbībām ir arī «2) apzināta traucēšana (īpaši vairošanās, mazuļu augšanas, spalvmešanas, ziemas guļas un migrācijas laikā) un dzīvotņu postīšana» un «3) apzināta putnu ligzdu un olu iznīcināšana vai bojāšana, ligzdu pārvietošana, putnu olu lasīšana un iegūšana arī tad, ja tās ir tukšas». Putnu direktīvas
1. pielikumā esošais īpaši aizsargājamo putnu sugu saraksts Latvijas likumdošanā pārnests ar MK 2007. gada 27. marta 211. noteikumiem «Noteikumi par putnu sugu sarakstu, kurām piemēro īpašus dzīvotņu aizsardzības pasākumus, lai nodrošinātu sugu izdzīvošanu un vairošanos izplatības areālā».

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Mežizstrādē – klusuma periodu!

Kategorijas