Francija vēlas turēt Eiropas grožus

2018. gada 27. aprīlis 00:00

128

Eiropas Parlamenta (EP) sesijas reizi mēnesī piepilda Francijas mazpilsētu Strasbūru ar politiķiem, viņus pavadošām personām, žurnālistiem. Sesijā, kas risinājās aprīļa otrajā pusē, pilsētas ielās «Bauskas Dzīve» vēl novēroja daudzskaitlīgus policistu pulkus. Drošības sargu aktivitātes iemesls bija Francijas prezidenta Emanuela Makrona ierašanās Strasbūrā. EP ieviestā kārtība paredz katru mēnesi aicināt kādas valsts līderi uzrunāt deputātus.

Gaidīts politiķis
Dažreiz politiķa uzruna un tai sekojošās debates ir saistošas, izraisa lielu mediju interesi. Citreiz šī parlamentāriešu darba dienas daļa aizrit bez kādas ievērības. Francijas prezidenta ierašanās Strasbūrā bija ļoti gaidīta.

ES ietilpstošās valstis ne tikai cenšas strādāt vienotā komandā, bet arī notiek cīņa par vadošās lomas ieguvi. Pašlaik apstākļi veidojas tā, ka tieši Francijai ar tās jauno, enerģisko un vitālo prezidentu Emanuelu Makronu ir vislielākās izredzes kļūt par politiskā klimata noteicēju vecajā kontinentā.

Iesaistoties joprojām neviennozīmīgi vērtētajā izstāšanās procesā, Lielbritānija pati izlaidusi no rokām teju visas sviras, kas varētu ietekmēt procesus Eiropā. Kontinenta lielākā ekonomika – Vācija – pašlaik ir iekšpolitisku neskaidrību nomocīta. Kancleres Angelas Merkeles vadītajai Vācijas Kristīgo demokrātu savienībai valdības koalīcijas līgums ļoti ierobežojis tās politiskās ambīcijas. Tādas lielvalstis kā Itālija un Spānija kontinenta politikā uz pirmā spēlētāja lomu arī nepretendē. Tādēļ E. Makronam šis ir īstais brīdis definēt savas ārpolitikas ambīcijas un iestāties par to apmierināšanu.

Par straujāku attīstību
Tiekoties ar deputātiem un Eiropas Komisijas priekšsēdētāju Žanu Klodu Junkeru, E. Makrons pauda savu Eiropas nākotnes redzējumu. «Manā skatījumā Eiropas Parlaments ir Eiropas leģitimitātes, tās atbildības un dzīvotspējas mājvieta. Šeit tiek radīta daļa Eiropas nākotnes. Es mums novēlu atstāt aiz sevis dalījumu ziemeļos un dienvidos, austrumos un rietumos, mazās un lielās valstīs,» sacīja E. Makrons. Tādējādi savā uzrunā Francijas līderis aicināja saglabāt ES vienotību, sargāt tās suverenitāti.

E. Makrons rosināja arī daudz aktīvāk iestāties par straujāku ES ekonomisko attīstību. Tās veicināšanā prezidents piedāvā savu variantu – attīstīt divu virzienu, divu līmeņu savienību. Ja kādas no kopienas valstīm spēj īstenot strauju ekonomisko izrāvienu, ja var atļauties ieguldīt savas tautsaimniecības attīstībā prāvākas naudas summas, tad tas jāļauj darīt. E. Makrons uzskata, ka nav pareizi visu laiku skatīties uz atpalicējiem, domāt, kā viņiem palīdzēt, kā finansiāli atbalstīt. Pilnībā nenoliedzot atbalstu mazāk attīstīto valstu tautsaimniecībai, prezidents mudina attīstītās valstis vairāk domāt par sevi.

Bez autoritārisma mānijas
E. Makrons pievērsās arī nākamajam bloka budžetam. «Nedomāju, ka lielāks budžets būtu liela problēma mūsu pilsoņiem, ja pratīsim organizēties. Nedomāju, ka spēcīgāks Eiropas budžets, lai atbalstītu politiskās ambīcijas, konkurētu ar nacionālajām suverenitātēm. Lielie projekti – digitālā attīstība, enerģētika, datu aizsardzība – tos nebija nekādas jēgas un iespēju īstenot tikai nacionālajā līmenī,» skaidroja Francijas līderis.

Savā uzrunā E. Makrons aicināja valstīm neatteikties no sava modeļa. «Mūsu identitāte ir indivīda brīvības ievērošana, cilvēktiesības, liberālā demokrātija. Nevēlos piederēt «mēnessērdzīgo» paaudzei. Tādai, kas aizmirst pašas pagātni. Es vēlos piederēt paaudzei, kas aizsargā Eiropas suverenitāti, jo esam cīnījušies, lai to iegūtu. Tādēļ es nepadošos jebkādai autoritārisma mānijai,» sacīja Francijas prezidents.

Sveicot E. Makronu Eiropas Parlamentā, tā priekšsēdētājs Antonio Tajāni sacīja: «Eiropas nākotne tiek veidota pašlaik, un tā sākas šeit, Eiropas demokrātijas sirdī. Ir laiks īstenot mūsu redzējumu: kontrolētu migrāciju, spēcīgu aizsardzības politiku un ārpolitiku drošākai Eiropai.»

Vairums parlamenta politisko grupu līderu atzinīgi vērtēja Francijas prezidenta proeiropeisko nostāju. Vienlaikus izskanēja aicinājums stiprināt Eiropas Savienības lomu un veidot Eiropas armiju. Citi deputāti uzsvēra ES izaicinājumus: cīņu ar terorismu, migrācijas krīzi, digitālās tehnoloģijas un ES banku un monetārās savienības pilnveidošanu.

UZZIŅAI
Aprīlī Strasbūrā notika jau ceturtās deputātu debates par Eiropas nākotni ar kādu no ES valstu vadītājiem. Šī gada janvārī ciklu aizsāka Īrijas premjerministrs Leo Varadkars, februārī deputātus uzrunāja Horvātijas valdības vadītājs Andrejs Plenkovičs. Martā no tribīnes Strasbūrā pie deputātiem vērsās Portugāles premjerministrs Antoniu Košta. Maija plenārsēdē Briselē ar deputātiem diskutēs Beļģijas valdības vadītājs Šarls Mišels, bet Strasbūrā – Luksemburgas premjerministrs Ksavjē Betels. Vācijas kanclere Angela Merkele ES deputātus uzrunāt iecerējusi novembrī.
Avots: EP birojs Latvijā.

DEPUTĀTI VĒRTĒ MAKRONA RUNU

«Bauskas Dzīve», Strasbūrā tiekoties ar EP deputātiem no Latvijas, lūdza viņu vērtējumu Francijas līdera uzrunai.

Par digitālo nodokli
Atturīgākā bija Inese Vaidere: «Makrona uzrunā esmu vīlusies. Vispārīgās frāzes tajā nomāca konkrētus skaidrojumus, pamatotu Francijas valsts vadītāja redzējumu. No tiem dažiem, manuprāt, vērtīgiem atzinumiem varētu uzteikt vienu – atbalstu digitālā nodokļa ieviešanu. Noteikt, piemēram, ka mūsu valstī plaši izmantotā google.com vai facebook.com par saviem pakalpojumiem iekasētās summas nodokļus maksātu Latvijā.»

Nepiekrīt, bet aicina atbalstīt
EP deputāts Krišjānis Kariņš uzteica Francijas līdera vēlmi veidot stipru un vienotu Eiropu. «Tomēr es nevaru piekrist Emanuela Makrona idejai par divu «ātrumu» Eiropas attīstību. Ļaut attīstīties spēcīgām valstīm, bet trūcīgās atstāt pašplūsmā – tas nekādi neveicinās Eiropas vienotību. Tas ir veids, kā var saskaldīt Eiropu,» secināja K. Kariņš.
Tomēr parlamentārietis uzsvēra, cik nozīmīgi ir veicināt Francijas līdera ideju īstenošanu: «Mums ir svarīgi rast veidu, kā pilnībā nepiekrist visam, ko rosina Makrons, tomēr panākt, lai viņš Eiropas politikā neizskatās kā zaudētājs. Ja Makrons neīstenos solīto, Francijas vēlētāji viņam to nepiedos. Eiropā pašlaik nav stabilitātes Lielbritānijā, Vācija nav iekšpolitiski stipra. Vājināt Franciju – tas noteikti nav ES mērķis. Tas drīzāk ir daža mūsu kaimiņa mērķis.»

Spējīgs īstenot reformas
Par vienīgo Eiropas līderi, kurš ne tikai prot pieteikt reformas, bet arī grib un spēj tās īstenot, E. Makronu nosauca EP deputāts Artis Pabriks. «Savā uzrunā Makrons norādīja kritiķiem, cik svarīgi ir nosargāt Eiropas individuālās vērtības. Liberālā demokrātija – tā ir mūsu, Eiropas identitātes sastāvdaļa. No tās nevajag baidīties. Pašlaik atrodamies dinamiskās attīstības laikmetā, un šīs iespējas ir jāizmanto. Ir jābūt gataviem ātri rīkoties gan pozitīvās, gan arī ne tik patīkamās situācijās. Piemēram, bēgļu jautājumā ES smagnējā rīcība daudz ko sarežģījusi. Institūcijas nav nodrošinātas strauji reaģēt. E. Makrons savā uzrunā uzsvēra, ka šādas prasmes ir jāizkopj,» skaidroja A. Pabriks.
Parlamentārietis atbalstīja Francijas prezidenta ierosinājumus stiprināt ES aizsardzību, veidot vienotu un pārliecinošu ārpolitiku. Tikpat svarīga ir ES enerģētiskā neatkarība, zaļās enerģijas veicināšana. A. Pabriks piekrita prezidenta aicinājumam nenoliegt pilnībā atomenerģiju. Vienkāršākā rīcība ir pieņemt lēmumu par ātru atomelektrostaciju slēgšanu. Taču efektīvāk būtu vairāk līdzekļu atvēlēt zinātnei, kas ļautu izstrādāt drošākas un kvalitatīvākas kodolenerģijas ieguves metodes.
Atzinību izpelnījās arī Francijas līdera cilvēciskās īpašības. Viņa spēja būt par nozīmīgas lielvalsts līderi un vienlaikus prast pieiet un uzrunāt vienkāršos cilvēkus. «Es ievēroju, kā Emanuels Makrons ieradās parlamenta ēkā Strasbūrā. Viņš ienāca sevi cienošā gaitā, bet ne ar pārspīlēti paceltu galvu. Tās ir spēcīgu personību raksturojošas iezīmes,» analizēja A. Pabriks.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Francija vēlas turēt Eiropas grožus

Kategorijas