Vecpilsētas īpašā rota

2018. gada 27. aprīlis 00:00

2178

Sākta Bauskas Svētā Gara evaņģēliski luteriskās baznīcas dienvidu fasādes restaurācija. To veic SIA «Kaskāde 19» mežotnieka Ērika Pažemecka vadībā. Darbus paredzēts pabeigt līdz šī gada rudenim.

Attīra apmetuma slāņus
Vienlaikus mēbeļu restaurācijas darbnīcā «Intarsija», kas ir vecākais un nozīmīgākais šīs jomas uzņēmums Bauskā, turpinās Sv. Gara baznīcas altāra atjaunošana. Pērn SIA «Intarsija» meistari altāri demontēja un pārveda uz savu darbnīcu.

Par dievnama fasādes un iekārtas restaurāciju stāsta draudzes vecākais Guntis Macpans: «Finansējumu 45 tūkstošu eiro apmērā dienvidu fasādes atjaunošanai draudze saņēma no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA). Mums vēl ir jānodrošina līdzfinansējums, jo projekta kopējās izmaksas veidos ap 58 tūkstošiem eiro. Ceram arī uz Bauskas novada pašvaldības atbalstu. Projekta izstrādē draudzei ļoti palīdzēja domes attīstības un plānošanas nodaļas vadītāja Ilze Tijone un speciāliste Jolanta Kalinka, kuras no darba brīvajā laikā mūs konsultēja. Pirms septiņiem gadiem Čehijas restaurācijas firma «Miloš Gavenda – restaurator» izpētīja Sv. Gara baznīcas fasādi un atklāja, ka zem apmetuma diviem slāņiem atrodas 16. gadsimta oriģinālais apmetums ar dekoratīvām sgrafito joslām ap logiem. Sgrafito ir renesanses laikmetā izmantota tehnika, kad apmetumā ieskrāpēja ģeometrisku zīmējumu. Vislabāk tas redzams Bauskas pils atjaunotajās fasādēs. Pašlaik celtnieki baznīcas dienvidu sienu attīra no liekajām kārtām. Bojātos dolomīta mūra fragmentus paredzēts aizstāt ar ķieģeļiem, bet jaunais – kaļķa javas apmetums – tiks veidots atbilstīgi 16. gadsimtā izmantotajai tehnoloģijai līdzīgi kā Bauskas pilī.»

Akcentēs renesanses elementus
Šīs nedēļas sākumā baznīcā notika būvsapulce, kurā piedalījās pasūtītāji, celtnieki un eksperti – restaurators Milošs Gavenda un arhitekts Milans Handls no Prāgas, arhitekte Ināra Caunīte, Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas speciāliste Mārīte Putniņa un Bauskas pils muzeja direktors Māris Skanis. Ināra Caunīte ir projekta autor-uzraudze un būvuzraudze.

Ar sanāksmē aplūkotajām problēmām iepazīstina Māris Skanis: «Spriedām, kā labāk eksponēt fasādes oriģinālo apdari. Senā apmetuma fragmenti, kas ir stingri un labi saglabājušies, tiks iekonservēti, bet trūkstošās vietas rekonstruētas. Kopš pārbūves 19. gadsimtā dievnama logiem ir smailarkas forma, bet sākotnēji tiem bija pusloka veidols. Protams, logu rāmji netiks mainīti, taču, restaurējot sgrafito, apmetumā virs logiem veidos pusloka līniju, lai pēc iespējas tuvotos oriģinālam. Eksperti uzsvēra, ka ir ļoti svarīgi baznīcas arhitektūrā parādīt renesanses elementus, kas kopā ar pili un Rātsnamu Bausku apliecina kā renesanses pilsētu. Ieteicām arī logu skārda palodzes aizstāt ar ķieģeļu palodzēm, kas fasādes kopskatam piešķirs lielāku autentiskumu.»

Saglabājies unikāls iekārtojums
Rundāles pils muzeja direktors, mākslas zinātnieks Imants Lancmanis Sv. Gara luterāņu baznīcu uzskata par viskrāšņāko rotu vecpilsētā. To viņš īpaši uzsvēra plašu rezonansi guvušajā publiskajā lekcijā 2013. gadā, kā arī zinātniskajā konferencē. Lekcijas fragmentu par dievnama vērtībām var noklausīties biedrības «Bauskas vecpilsēta» mājaslapā.

Kurzemē ir daudz baznīcu, kas arhitektoniski līdzīgas Bauskas baznīcai, taču nekur nav saglabājies tik unikāls iekārtojums un priekšmetu kolekcijas. Apbrīnas vērtas ir epitāfijas – kapu plāksnes, ko 16. gadsimtā apbedījumu vietām dievnamā pasūtīja apkārtnes muižnieki. Dievnamā atrodas 11 akmens epitāfijas, bet no sešām gleznotajām kapu plāksnēm ir atrasti un restaurēti tikai daži fragmenti. Sākotnējā, izcilā altārglezna «Pasā maltīte» arī ir restaurēta un atrodas Rundāles pils muzejā. 19. gadsimtā pēc draudzes locekles – ziedotājas – iniciatīvas senā altārglezna tika aizstāta ar baltvācu izcelsmes mākslinieka Jūliusa Dēringa gleznu «Golgāta», kas baznīcā atrodas joprojām.

Bauskas baznīcai pieder lielākā lustru kolekcija Latvijā. Seši gaismekļi ir darināti laika posmā no 17. līdz 18. gadsimtam. Diemžēl luterāņu dievnama unikālajai sudraba priekšmetu kolekcijai bija fatāls liktenis, ir saglabājušies vienīgi zīmējumi un fotoattēli. Īsts brīnums ir lūgšanu sola gals ar Bauskas pilsētas pirmā ģerboņa kokgriezumu. Bauskas luterāņu baznīca ir vienīgā Latvijā, kur torņa fasādē ierīkotas šaujamlūkas. Parasti tās būvēja pilīs, nevis dievnamos.

Soli pa solim
Kopš 2000. gada luterāņu draudze piedalās dažādos projektos, pakāpeniski atjaunojot iekārtojumu un priekšmetus. Nozīmīgs projekts bija ērģeļu restaurācija. To veica Ugāles luterāņu mācītājs un ērģeļmeistars Jānis Kalniņš. Dievnamam ir atjaunots jumts un izremontēts tornis. Valsts kultūrkapitāla fonds finansēja lūgšanu sola atjaunošanu, bet process vēl jāturpina. Draudze ir saņēmusi līdzekļus arī no Kultūras pieminekļu izpētes, glābšanas un restaurācijas programmas, taču darbu apjoms ir tik ievērojams, ka naudas nepietiek.

Guntis Macpans skaidro, ka draudze ir izsludinājusi ziedojumu vākšanas akciju altāra re-staurācijai. Viņš priecājas, ka sabiedrība ir kļuvusi daudz aktīvāka nekā pirms desmit un vairāk gadiem. Draudzes konts ir papildinājies arī pēc dažiem ļoti kvalitatīviem koncertiem, kuros ieeja bija pret ziedojumiem.

Ar fasādes atjaunotāju darbu Guntis Macpans ir apmierināts. Celtnieki strādā akurāti un prasmīgi. Firma «Kaskāde 19» ir reģistrēta Mežotnes pagastā. Tās valdes priekšsēdētājs Ēriks Pažemecks restaurācijas prasmes 2001. gadā sāka apgūt Bauskas pilī Čehijas meistaru vadībā. Viņa skolotājs bija Milošs Gavenda, kura restauratoru brigāde kopā ar jaunajiem latviešu meistariem atjaunoja Bauskas pili, apdarē izmantojot vēsturiskās tehnoloģijas.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Vecpilsētas īpašā rota

Kategorijas