Godina ilggadējos Bauskas ceļu policistus
Latvijas Ceļu policija aprīlī svin pastāvēšanas astoņdesmito gadadienu. Jubilejas reizē Rīgā tika godināti šī aroda ilggadējie, labākie darbinieki. Dāvanas un godazīmes saņēma arī divi baušķenieki.
Diplomu par ieguldījumu ceļu satiksmes drošībā, kā arī nopelnu zīmi «Par ieguldījumu ceļu satiksmes drošībā» saņēma joprojām ierindā esošais ceļu policijas jaunākais inspektors Jānis Skuja, kā arī pensionētais ceļu policists Aldonis Buls. Apbalvotajiem tika pasniegtas piemiņas grāmatas «Tādi esam. Ceļu policijai – 80».
«Laikā, kad Latvija sagaida savu simtgadi, Ceļu policija svin 80 gadu jubileju. Tajā ir dziļa simbolika, jo šajos gados tieši policists uz ceļa ir bijis tas, ar ko visbiežāk sastopas Latvijas iedzīvotājs, ko pamana arī ārzemnieks, iebraucot Latvijā. Ceļu policija savā ziņā ir policijas seja. Arī valsts seja,» tā grāmatas ievadā raksta Valsts policijas priekšnieks ģenerālis Ints Ķuzis.
Izdevumā ir plašs vēstures materiālu apkopojums. Atmiņās par pagājušā gadsimta pēdējās desmitgades notikumiem dalās Bauskas pilsētas Valsts autoinspekcijas darbinieks Andris Pizičs, kurš 1991. gada augusta puča laikā atradās Maskavā un piedalījās Baltā nama un Krievijas prezidenta Borisa Jeļcina aizstāvēšanā. Vēlāk par savu rīcību A. Pizičs saņēmis Krievijas prezidenta pateicību par drosmi.
Padomju laika īpatnība bija sabiedrisko autoinspektoru institūts, kas darbību izvērsa jau 50. gados. Kopā ar Valsts autoinspekcijas darbiniekiem brīvprātīgie autokārtības sargi dežurēja pilsētu ielās un nodarbojās ar satiksmes noteikumu un autotransporta ekspluatācijas labās prakses propagandu. Aldonis Buls bija viens no pirmajiem aktīvākajiem tā laika brīvprātīgajiem autokārtības sargiem Bauskas rajonā.
Grāmatā viņš stāsta: «Bauskas rajonā bija 45 autokārtības sargu brigādes un aptuveni 80 ārštata darbinieki. Viņi veica satiksmes kontroli un uzraudzību uz ceļiem, tai skaitā pārbaudīja automašīnu tehnisko stāvokli, kā arī to, vai autovadītājs nav alkohola reibumā. Brīvprātīgie palīgi izbrauca uz avārijām un palīdzēja organizēt satiksmi, līdz tika likvidētas avārijas sekas. Viņi rakstīja administratīvā pārkāpuma protokolus, sniedza atbalstu sabiedriskās kārtības nodrošināšanā. Darbu kārtības sargi veica brīvajā laikā bez atlīdzības.»
Būt par autokārtības sargu bija liels pagodinājums. Lai par to kļūtu, bija nepieciešams ieteikums, raksturojums. Šos dokumentus varēja sagatavot kolhoza vai arodbiedrības vadītājs. Tāpat tika pārbaudīts, vai topošais kārtības sargs nav bijis sodīts. Autokārtības sargiem tika organizētas arī sporta sacensības, kurās bija jāapliecina savas prasmes autobraukšanā, šaušanā, kā arī zināšanas par ceļu satiksmes noteikumiem.
Kategorijas
- Vietējās ziņas
- Sports
- Tautsaimniecība
- Izglītība
- Kultūra un izklaide
- Kriminālziņas
- Vēlēšanas
- Latvijā un pasaulē
- Lietotāju raksti
- Sēru vēstis
- Foto un video
- Blogi
- Laikraksta arhīvs
- Afiša
- Sports
- Kultūra un izklaide
- Dažādi
- Reklāmraksti
- Citas ziņas
- Projekts «Saimnieko gudri»
- Projekts «Kultūrvide novados»
- Projekts «Iesaukums politikā»
- Dzīvesstils
- Projekts «Mediju kritika»
- Projekts «Dzīves kvalitāte novados»
- Projekts «Dzīve pierobežā»
- Projekts «Vide un mēs»
- Projekts mediju profesionāļiem par trešo valstu pilsoņu sociālo iekļaušanos un migrāciju
- Projekts «Dzīve pierobežā – 2020»
- Projekts «Kultūrvide novados-2020»
- Projekts «Vide»-2021
- Projekts «Iesaukums politikā»-2021
- Podkāsts «ViedDoma»