Atklāta Zemgales reģionālā enerģētikas aģentūra
Zemgales reģionālā enerģētikas aģentūra (ZREA) būs labs piemērs citiem, šādu viedokli otrdien aģentūras atklāšanas ceremonijā pauda Eiropas Savienības (ES) enerģētikas komisārs Andris Piebalgs, šodien ziņo portāls zz.lv .Komisārs arī atzinīgi izteicās par pašvaldībām, kas pirmās spērušas šo soli un tālredzīgi veidojušas aģentūru, ieguldot arī savus līdzekļus. Jelgavas mērs Andris Rāviņš stāstīja, ka pirmās sarunas par energoresursu taupīšanu un tai atbilstošu politiku ar ES enerģētikas komisāru un lielo pilsētu vadītājiem sāktas pirms vairāk nekā trim gadiem. Kā pirmās idejas īstenošanai atsaukušās Jelgavas, Bauskas, Jēkabpils, Ozolnieku un Auces pašvaldības. «Pašlaik man nav informācijas par līdzīgu reģionālo enerģētikas aģentūru izveidi citur Latvijā, un šai ziņā Zemgales pašvaldības lielā mērā ir daudziem priekšā. Manuprāt, ZREA kalpos par piemēru un, izvērtējot efektivitāti, stimulēs nākamo reģionālo aģentūru veidošanu. Šī man šķiet ilgtermiņā lietderīga investīcija,» uzsvēra Piebalgs. Viņaprāt, tieši pašvaldības, nevis valdība, ir nākamā institūcija, kas var atrast sekmīgus risinājumus līdztekus enerģētikai. Kā piemēru viņš minēja Japānu, kur ekonomikas stimulēšanas jautājumi lielā mērā tiekot uzticēti pašvaldībām. Komisārs arī piebilda, ka struktūrfondi netiek izmantoti efektīvi, viņaprāt, šī procedūra būtu jāvienkāršo, un galvenais kritērijs, kas būtu jāprasa - lai nauda netiek nozagta, bet izmantota atbilstoši mērķiem. «Energoefektivitāte Latvijā nekad nav pienācīgi novērtēta, jo rēķinus par enerģiju maksāja iedzīvotāji un uzņēmēji. Šai ziņā enerģētikas aģentūra ir risinājumu veicinātājs,» sacīja Piebalgs, novēlot, lai vairāk uzmanības visi veltītu vietējiem atjaunojamiem enerģijas resursiem. ZREA partneri ir Bauskas, Jēkabpils, Auces un Ozolnieku novada pašvaldības, SIA «Jelgavas Nekustamā īpašuma pārvalde», Zemgales NVO atbalsta centrs, Zinātnes inovāciju un testēšanas centrs un SIA «Fortum Jelgava», kuras valdes priekšsēdētāja Ginta Cimdiņa - Pundure pavēstīja, ka ir doma netālā nākotnē būvēt jaunu koģenerācijas staciju ar 30 megavatu jaudu, 70% kurināmā izmantojot koksnes biomasu, 30% - kūdru, ko iecerēts iegādāties no vietējiem ražotājiem. Savukārt maijā darboties sāks Ganību ielas koģenerācijas stacija, kuras jauda ir četri megavati gadā.
Kategorijas
- Vietējās ziņas
- Sports
- Tautsaimniecība
- Izglītība
- Kultūra un izklaide
- Kriminālziņas
- Vēlēšanas
- Latvijā un pasaulē
- Lietotāju raksti
- Sēru vēstis
- Foto un video
- Blogi
- Laikraksta arhīvs
- Afiša
- Sports
- Kultūra un izklaide
- Dažādi
- Reklāmraksti
- Citas ziņas
- Projekts «Saimnieko gudri»
- Projekts «Kultūrvide novados»
- Projekts «Iesaukums politikā»
- Dzīvesstils
- Projekts «Mediju kritika»
- Projekts «Dzīves kvalitāte novados»
- Projekts «Dzīve pierobežā»
- Projekts «Vide un mēs»
- Projekts mediju profesionāļiem par trešo valstu pilsoņu sociālo iekļaušanos un migrāciju
- Projekts «Dzīve pierobežā – 2020»
- Projekts «Kultūrvide novados-2020»
- Projekts «Vide»-2021
- Projekts «Iesaukums politikā»-2021
- Podkāsts «ViedDoma»