Taupīguma garša

Maizes pudiņš ir ne tikai maciņam draudzīgs, bet arī bezgala gards ēdiens.
Nekad
bērnībā uz maizes pudiņu gan neraudzījos kā uz taupīgas saimniekošanas
rezultātu, bet kā uz viesību cienīgu saldo ēdienu. Protams, tas
ierindojas izdevīgi pagatavojamo klāstā, jo nav nepieciešams iegādāties
īpašus un dārgus produktus. Nereti, tieši gatavojot konditorejas
izstrādājumus, par taupību jāaizmirst. Nu kā gan tiksi, piemēram, pie
mutē kūstošiem makarūniem, neizmantojot ellīgi dārgos mandeļu miltus.
Tomēr pudiņš, lai arī tapis pamatā no nesvaigas maizes, tai
transformējoties, var kļūt par ballītes karali.
Klasiskajā
baltmaizes pudiņa receptē tiek izmantoti āboli un rozīnes. Ja no rudens
pagrabā vēl saglabājusies labākas vai sliktākas kondīcijas raža, to
droši var izmantot šī saldā pagatavošanai. Tagad pavasarī pirkt pudiņa
cepšanai teju mūžam jaunos importa ābolus lielveikalā nav vēlmes, taču
saldētavā ne vienam vien noteikti vēl atrodami šādi tādi ogu
pārpalikumi. Pudiņš ir īstā recepte, kur tos izmantot.
Interesanti,
ka pētījumi rāda – viens no iemesliem, kāpēc ik gadu pasaulē aug
mājsaimniecībās radīto pārtikas pārpalikumu daudzums, ir tas, ka
cilvēkiem zūd pavārmākslas iemaņas. Tiesa, vienlaicīgi interneta resursi
un televīzijas lepojas ar neskaitāmiem ēdienu pagatavošanas šoviem un
raidījumiem. Iespējams, ēst gatavošanas entuziasti labprāt pieņem arvien
jaunus augstākās pilotāžas izaicinājumus savā pavārmākslā, bet
neaizdomājas par piezemētākiem risinājumiem, lai mazāk patērētu arvien
jaunus un jaunus resursus, vecos produktus metot ārā.
Nenoliedzami,
viens no lielā pārtikas pārpalikumu daudzuma iemesliem ir augstais
dzīves līmenis mājsaimniecībās. Salīdzinot ar kara, pēckara vai padomju
ēras tukšo veikalu plauktu laikiem, tagad, ja vien maciņa saturs atļauj,
iespējams pirkt un mest ārā atkal un atkal.
Lai garšīgais pudiņš kļūst par vienu no pirmajām ierosmēm, kā ēdiena pagatavošanā racionāli izmantot aizstāvējušos produktus.
Nepieciešams
• 10 šķēles baltmaizes (lieliski der nostāvējusies baltmaize, kuru mājās neviens vairs nevēlas ēst);
• 500 ml piena;
• 3 olas;
• glāze saldētu ogu (šajā gadījumā – upenes, jāņogas un nedaudz aveņu);
• tējkarote vaniļas cukura;
• glāze cukura (ja pudiņu pasniedz ar vaniļas vai šokolādes mērci, cukuru var likt arī mazāk);
• tējkarote kanēļa;
• šķipsniņa sāls;
• 50 gramu (plus vēl nedaudz formas ietaukošanai) sviesta;
• manna, lai apbārstītu ietaukoto cepamo formu.
Pagatavošana
Maizes
šķēles liek bļodā un pārlej ar pienu. Atstāj uz desmit minūtēm. Kad
maize ievilkusies, nospiež lieko pienu un šķēles samīca putrveidīgā
masā. Olu baltumus atdala no dzeltenumiem. Atsevišķā bļodā liek sviestu,
cukuru un puto, līdz masa kļūst gaišāka. Pa vienai, turpinot putošanu,
pievieno olu dzeltenumus. Savieno izmērcēto maizes putriņu un saputoto
olu dzeltenumu un sviesta masu. Stingrās putās, pievienojot šķipsniņu
sāls, sakuļ olu baltumus un iecilā pudiņa mīklā. Izvēlēto cepamo formu
vai stikla veidni ietauko ar sviestu un izkaisa ar mannu. Veidnē liek
sagatavoto mīklu, izlīdzina un pārkaisa ar kanēli (var bērt arī nedaudz
auzu pārslu). Cep aptuveni 30 – 40 minūtes 180 – 200 grādu temperatūrā.
Pudiņš
garšīgs būs gan karsts, gan atdzesēts, gan ar piedevām un bez tām. Ja
iecerēts pārsteigt viesus, pudiņu var pasniegt ar vaniļas, šokolādes vai
dzērveņu mērci. Taču tas būs īsts brīvdienu gardums ģimenei arī bez
lepnām piedevām un īpaši labi garšos, ja būs apziņa, ka tas pagatavots
no maizes, kas citkārt nonāktu atkritumu urnā.
Materiāls tapis ar Latvijas Vides aizsardzības fonda finansiālu atbalstu.
Kategorijas
- Vietējās ziņas
- Sports
- Tautsaimniecība
- Izglītība
- Kultūra un izklaide
- Kriminālziņas
- Vēlēšanas
- Latvijā un pasaulē
- Lietotāju raksti
- Sēru vēstis
- Foto un video
- Blogi
- Laikraksta arhīvs
- Afiša
- Sports
- Kultūra un izklaide
- Dažādi
- Reklāmraksti
- Citas ziņas
- Projekts «Saimnieko gudri»
- Projekts «Kultūrvide novados»
- Projekts «Iesaukums politikā»
- Dzīvesstils
- Projekts «Mediju kritika»
- Projekts «Dzīves kvalitāte novados»
- Projekts «Dzīve pierobežā»
- Projekts «Vide un mēs»
- Projekts mediju profesionāļiem par trešo valstu pilsoņu sociālo iekļaušanos un migrāciju
- Projekts «Dzīve pierobežā – 2020»
- Projekts «Kultūrvide novados-2020»
- Projekts «Vide»-2021
- Projekts «Iesaukums politikā»-2021
- Podkāsts «ViedDoma»