Neņem, pat ja dod bez maksas

2018. gada 24. aprīlis 00:00

2721

Vērtējot, kā savulaik iepriekšējā Eiropas Savienības plānošanas periodā notika namu siltināšanas projektu īstenošana, jāpieļauj, ka veiksmīgākie būs tie, kas siltinās mājas šogad. Ar katru gadu pieaug īstenojamo projektu skaits, un proporcionāli ceļas arī būvniecības cenas.

Iepriekšējā plānošanas periodā vairāki projekti netika realizēti tieši tāpēc, ka pieaugušās dārdzības dēļ iedzīvotāji nebija gatavi tos turpināt. Šogad jau viens iepirkums nav izdevies, un sagaidāms, ka dārdzība tikai pieaugs, bet daudzu namu iedzīvotāji savu izvēli vēl aizvien nav izdarījuši.

Iecavā – centīgākie
Izskatās, ka šogad visvairāk namu energoefektivitātes projektu īstenos Iecavā. «Šogad plānā ir sešu namu siltināšana. Četrām mājām jau notiek iepirkuma procedūra. Abas pārējās ir lielās deviņstāvu ēkas,» stāsta Iecavas novada kapitālsabiedrības «Dzīvokļu komunālā saimniecība» valdes loceklis Jānis Feldmanis. Attiecībā uz abām lielajām deviņstāvu ēkām viņš informē, ka pieņemts lēmums māju iedzīvotājiem piedāvāt siltināšanu pēc ESKO principa. J. Feldmanis ļoti cer, ka iedzīvotāji piekritīs, lai arī reakcija vienmēr var būt visdažādākā. Kā piemēru viņš min situāciju ar ūdeni: «Nopirkt veikalā puslitra ūdens pudeli par 50 centiem – tas ir normāli, bet samaksāt par kubikmetru piegādātā ūdens 70 centus – tas nezin kāpēc uzreiz liekas dārgi!» Tomēr lielajām deviņstāvu mājām remonts ir nepieciešams, cerams, ka vismaz ESKO piedāvājums iedzīvotājus pārliecinās kaut ko mainīt.

Neveiksmīgi pašlaik pirmo māju mēģina siltināt Vecumnieku novadā. «Vallē, Liepu ielā, jau bija iepirkums – tur viss sagatavots, dokumenti kārtībā. Diemžēl neviens pretendents nepieteicās. Tagad plāno konkursu izsludināt vēlreiz. Vecumniekos vienas mājas iedzīvotāji ir tikuši diezgan tālu – tagad nodibināta mājas apsaimniekošanas biedrība, kārto dokumentus, būs iepirkums. Tad redzēs, kam izdosies visu novest līdz galam,» stāsta Vecumnieku novada domes izpilddirektore Aiga Saldābola.

Bauskā domā
Bauskā pašlaik pilnīgas pārliecības nav. «Tas, vai šogad sāks kādus namu atjaunošanas darbus, ir atkarīgs no iedzīvotāju lēmumiem. Pēc tehniskās apsekošanas veiks ekonomiskos aprēķinus, un tad iedzīvotājiem būs jāizlemj, vai veikt mājas atjaunošanu. Protams, zināmu laiku aizņems arī iepirkuma procedūras,» informē SIA «Vides serviss» sabiedrisko attiecību speciāliste Aiva Avota-Zalstere.

Salātu ielas 33., Vītolu ielas 8. un Vītolu ielas 2. namā energoaudits ir gatavs. Tagad gaida tehnisko apsekošanu, par kuru izsludināts konkurss. Dārza ielā 24 un Salātu ielā 12 starp namu iedzīvotājiem bija aptauja, un nobalsoja par energoaudita un tehniskās apsekošanas veikšanu. Abus šos pakalpojumus pasūtījuši arī Dārza ielā 5, līdzīga interese ir Zaļajā ielā 11/6. Par to domā arī Ceriņu ielas 3. nama iedzīvotāji. Plānots, ka tehniskā apsekošana būs arī SIA «Vides serviss» un Bauskas novada domes ēkai, pēc kuras var pieņemt lēmumu par namu siltināšanu.

Cik var novērot – neskatoties uz Bauskas novada domes aktīvo darbību, aģitāciju un aicinājumiem, kā arī ESKO piedāvājumiem siltināšanas jomā, baušķenieki vēl aizvien nav guvuši pārliecību par ēku energoefektivitātes paaugstināšanas nepieciešamību.

Fasāde ar plāksnēm
Tikmēr noslēgumam tuvojas dzīvokļu īpašnieku kooperatīvās sabiedrības (DzĪKS) «Aivītes» Ceraukstes pagasta Mūsas ciema Centra ielas 22. nama renovācija. Fasādes apdarei izmantots nevis apmetums, bet gan cementa kokšķiedras plāksnes ar dabiskā akmens smalci. DzĪKS valdes priekšsēdētāja Gunita Vīgupa stāsta, ka savulaik rēķināts, kas izmaksās lētāk – fasāde ar plāksnēm vai apmetums, tomēr iznācis, ka apmēram vienādi. Plāksnes izvēlētas kā kvalitatīvāka apdare. «Pirms tam pieredzes gūšanai biju Tērvetē, kur viena māja tieši tā bija renovēta,» atceras G. Vīgupa.

Darbus par 146 584,18 eiro ar pievienotās vērtības nodokli veica SIA «Ductus». Uzņēmuma brigadieris Artūrs Alksnis ar paveiktajiem darbiem ir apmierināts: «Līdzīgu ventilējamo fasādi ar plāksnēm esam jau taisījuši Ventspilī. Domāju, kā projekts šis risinājums ir labs. Ja būs kāds fasādes defekts, to nākotnē būs vieglāk novērst.» Turklāt tieši šis risinājums – apdare ar plāksnēm – ļāva darbus pabeigt aukstajā ziemas periodā, kad mitrā apmetuma fasādi uzlikt nevar.

Prieks par sevi un citiem
Par siltināšanu savulaik sarunas sākās 2011. gada rudenī, un 2014. gadā iedzīvotāji piekrita renovācijai. Tomēr Centra ielas 22. nams ir ļoti neliels – 12 dzīvokļu objekts, bija grūtības ar finansējumu un procesa īstenošanu. Beidzot tas ir paveikts. «Man ir liels prieks – pašai par sevi, par māju, par to, ko mēs izdarījām,» saka G. Vīgupa.

Siltināšana veikta pamatīga – akmensvate 20 centimetru biezā slānī, nomainīts jumts, siltināti bēniņi, pagrabstāvs un pagraba pārsegums. Vietām nomainīti logi. Nedaudz uztrauc ventilācija, lai dzīvokļos neuzkrājas mitrums, tomēr ir gan ventilācijas šahtas, gan arī vietām logos iestrādātas ventilācijas sistēmas.

Lai arī daži nelieli darbi vēl notiek, DzĪKS «Aivītes» valdes priekšsēdētāja Gunita Vīgupa atzīst, ka tagad galvenais ir nodot visu dokumentāciju. Šis projekts ir unikāls trīs veidos – fasāde no plāksnēm, pirmā nelielā ēka Bauskas novadā ar 12 dzīvokļiem, kā arī izmantots finanšu institūcijas «Altum», nevis banku finansējums. Un Bauskas novads ir kļuvis ar vienu siltinātu ēku bagātāks.

Iepazīstina ar ESKO Rīgā
Martā SIA «Vides serviss» baušķeniekiem rīkoja braucienu uz galvaspilsētu ar iespēju iepazīties ar namu Rīgā, Mastu ielā 8, kur kādreiz projekts iesākts kā parasti, bet pēc dažādām problēmām ļoti veiksmīgi paveikts ar ESKO finansējuma palīdzību. Braucienā devās vairāki SIA «Vides serviss» darbinieki, Bauskas novada domes un pilsētas māju iedzīvotāju pārstāvji.

Par īstenoto projektu stāstīja Arnis Lelītis no biedrības «Ēku saglabāšanas un energotaupības birojs», kurš ir arī minētās mājas iedzīvotāju pārstāvis. Nams pēc projekta ir līdzīgs vairākām Bauskas pilsētas Salātu ielas mājām. Iedzīvotāji pārsvarā nav lieli bagātnieki – apskates laikā iznāca sastapt vairākus ikdienišķus Latvijas pensionārus. Jā, izrādās, ka mājā visas problēmas nav beigušās ar ēkas renovāciju. Tomēr A. Lelītis atzina, ka to tomēr kļuvis mazāk. Ēkas projekts iekļāva reizē arī ventilācijas šahtu izbūvi, kas daļēji novērš mitruma rašanos dzīvokļos, gan arī siltā ūdens patēriņa skaitītājus koridoros, kas atvieglo dzīvi nama apsaimniekotājam un mazina nesaskaņas ar iedzīvotājiem.

Ēka atrodas uz neliela pakalna un no jūras nākošie vēji atnes gan aukstumu, gan arī Rīgas ostā pārkraujamo preču putekļus. No aukstuma renovācija palīdzējusi glābties, bet, ko darīt ar putekļiem, gan nākotnē būšot jādomā, jo arī pēc renovācijas nams pamazām kļūst aizvien tumšāks.

«ESKO Vizulo»
Enerģijas taupīšanas kompāniju («Energy saving company» – ESKO) ar nosaukumu «ESKO Vizulo» plāno izveidot arī Iecavas novada gaismekļu ražošanas uzņēmums SIA «Vizulo». Viņu mērķis ir piedāvāt sadarbības modeli pašvaldībām – iespēju nomainīt gaismekļus pret LED lampām, bet turpināt maksāt naudu kā par iepriekšējo elektrības patēriņu, kur uzņēmums savu ienākumu gūtu no ietaupītās starpības.
«Mēs plānojam sadarboties ar finanšu institūciju «Altum», kas var finansēt šādus darījumus. Tas ļautu pašvaldībām uzreiz ieguldīt jaunā infrastruktūrā bez lielām investīcijām. Tas nozīmētu iegūt ne tikai enerģijas ietaupījumu, bet arī kvalitatīvāku apgaismojumu. Savukārt ilgtermiņā tas nozīmē, ka ar laiku nākotnē būs arī mazāki izdevumi,» stāsta ražotnes vadītājs Jānis Zeltiņš.

Energoservisa kompānija
Enerģijas taupīšanas vai energoservisa kompānija, saīsināti pazīstama kā ESKO, var būt trešās puses finansētājs nama energoefektivitātes projektā. ESKO firma uzņemas daļu riska, lai uzlabotu energoefektivitāti ēkās. Samaksu par tās sniegtajiem pakalpojumiem sedz pilnībā vai daļēji no gūtajiem enerģijas ietaupījumiem. Naudu par investīcijām atmaksā, izmantojot finanšu ienākumu plūsmu no enerģijas izmaksu ietaupījumiem, kas sedz projekta investīciju izmaksas.

Energoservisa līgums jeb sadarbība ar ESKO ir veids, kā iedzīvotāji var sākt mājas renovāciju, neieguldot savus finanšu līdzekļus un neuzņemoties arī projekta tehnisko un vadīšanas risku.

Dzīvokļu īpašniekiem, kas negribīgi investē līdzekļus energoefektivitātes pasākumos, energoservisa līgums var kļūt par pārliecinošu stimulu, lai projekts tiktu īstenots. ERAF aktivitātes gadījumā dzīvokļu īpašniekiem un to pilnvarotajai personai jāslēdz līgums tikai ar ESKO kompāniju, kas uzņemas turpmākos darbus un pati slēdz līgumus ar projektētājiem, būvniekiem un citiem renovācijas procesā iesaistītajiem uzņēmumiem.

Maksājums ESKO ir nosacīts, un tas var atšķirties līguma darbības laikā un mainīties atkarībā no gūtā enerģijas ietaupījuma apmēra vai no enerģijas tarifa izmaiņām, jo, mainoties tarifam, mainās arī energoefektivitātes projekta atmaksāšanās laiks. Ja ESKO nespēj panākt garantētos ietaupījumus, tās pienākums ir samaksāt klientam garantēto ietaupījumu vērtību naudas izteiksmē par visu maksājumu periodu. Savukārt, ja enerģijas izmaksas izdodas samazināt tā, ka tās pārsniedz garantētos ietaupījumus, līgumā tiek paredzēts, ka papildu enerģijas izmaksu samazinājums tiek sadalīts starp ESKO un klientu, kalpojot par stimulu ESKO un klientam palielināt līgumā paredzētos ietaupījumus.

Klienta galvenās intereses energoservisa līgumā ir tajā garantētais enerģijas un ekspluatācijas izmaksu ietaupījums un tādējādi budžeta atvieglojumi.

Avots: Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra.

+ 2

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Neņem, pat ja dod bez maksas

Kategorijas