Īpaši ātrs internets laukos vēl tāls sapnis

2018. gada 24. aprīlis 00:00

Pirms vairākiem gadiem, lai samazinātu tā saucamo digitālo plaisu starp pilsētām un laukiem, Bauskas novadā tika īstenots Eiropas fondu atbalstīts platjoslas interneta projekts. Taču tas nenozīmē, ka it visos nostūros tagad pieejams ātrgaitas internets.

Pat nevajag lūkoties pēc kāda attāla pierobežas lauka, arī Īslīces pagasta Rītausmās optiskais internets ir nesasniedzams. Īslīciete Inta ir neizpratnē, kālab viss bija tik steidzami jāpaveic, jārada sabiedrībā rezonanse par Eiropas noteiktajiem termiņiem, sākumā pat liedza zemkopjiem ražu novākt, jo bija jāveic projektā paredzētie būvniecības darbi. «Uzskatu, ka man ir tiesības zināt, kālab neesam līdzvērtīgi ar pilsētas iedzīvotājiem. Mūsu daudz-dzīvokļu mājā ātrgaitas interneta nav. Kur tad pačabējis šis iepriekš īstenotais projekts?» savu neziņu laikrakstam uztic Inta.

Pakalpojuma sniedzēji – komersanti
Va/s «Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs» (LVRTC) pārstāve Vineta Sprugaine paskaidroja, ka Eiropas Savienības platjoslas projekta pirmās kārtas laikā Bauskas novada Īslīces pagastā ir ieguldīti 12 kilometri optiskā kabeļa un izveidoti divi piekļuves punkti apdzīvotajās vietās Bērzos un Ādžūnos.

Savukārt Īslīces pagastam kaimiņos esošajā Svitenes, Gailīšu un Mežotnes pagastā iedzīvotāji jau izmanto platjoslas interneta pakalpojumus, ko nodrošina interneta pakalpojumu sniedzēji.

V. Sprugaine atzina, ka pieslēguma punkti ar nediskriminējošiem un visiem vienādiem nosacījumiem ir pieejami interneta pakalpojumu sniedzējiem, lai tie varētu izmantot infrastruktūras piedāvātās iespējas un nodrošināt iedzīvotājiem interneta un citus pakalpojumus tādās apdzīvotās vietās, kur nelielā iedzīvotāju skaita dēļ operatori paši neplānoja izbūvēt savu infrastruktūru.

«Normatīvo ierobežojumu dēļ «Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs» nevar piedāvāt iedzīvotājiem interneta pakalpojumus. To var tikai iznomāt izbūvēto optikas tīklu elektronisko sakaru komersantiem, kas nodrošina pakalpojumu sniegšanu galalietotājiem – iedzīvotājiem, komersantiem, valsts un pašvaldību iestādēm u. c. Vairumā gadījumu lauku teritorijās elektronisko sakaru komersanti sniedz interneta piekļuves pakalpojumus, balstoties uz galalietotāju pieprasījumu skaitu, kā arī vērtējot, cik komerciāli izdevīgs ir sniegtais pakalpojums,» stāsta V. Sprugaine.

Viņa uzsvēra, ka interneta vietnē platjosla.lv ir publicēta gan izbūvētā, gan plānotā tīkla, kā arī piekļuves punktu karte. Ja iedzīvotāji šajā kartē redz, ka arī viņu apdzīvotajā vietā ir izbūvēts platjoslas optiskais tīkls, G. Sprugaine aicina būt aktīviem un interesēties pie sava interneta pakalpojumu sniedzēja par iespēju saņemt pieslēgumu tieši platjoslas optiskajam internetam.

Bauskas novada teritorijā interneta piekļuves pakalpojumus sniedz vairāki elektronisko sakaru komersanti – SIA «Lattelecom», «Telia Latvia», mobilie operatori, kā arī vairāki reģionālie operatori.

Rītausmu ciemā optiskā kabeļa vēl nebūs
SIA «Lattelecom» sabiedrisko attiecību konsultane Lāsma Trofimova laikrakstam skaidro, ka optiskā tīkla izbūvei nepieciešamas lielas investīcijas, tādēļ tuvāko pāris gadu laikā Rītausmu ciemā optikas izbūve nebūs iespējama. Rītausmās uzņēmums jau ir veicis esošā vara kabeļu tīkla modernizāciju, un patlaban aptuveni 500 mājokļos pieejams kabeļu tīkls ar ātrumu līdz pat 60 Mb/s.

Iepazīstoties ar sniegtajiem skaidrojumiem, īslīcietei rodas jautājums – kāpēc jāinvestē tik lieli līdzekļi, «jāiegulda nauda zemē», lai neviens to neizmantotu? Kādām sabiedrības interesēm projekts kalpo? Vai attīstītāju un būvnieku? Kur paliek «pelēkā masa» – tauta, vai tās vajadzības nevienu neinteresē?

Lai ikvienam būtu skaidrs, kā tehniski pakalpojums nonāk līdz galalietotājam, V. Sprugaine vērš uzmanību, ka sakaru tīklu veido maģistrālie sakaru tīkli, kas savieno lielākās pilsētas ar Rīgu. Bauskas gadījumā tā ir maģistrālā optisko sakaru līnija, kas savieno Bausku ar Rīgu. «Vidējās jūdzes» sakaru tīkli savieno novada pilsētu, kurā ir maģistrālais sakaru tīkls, ar pagastu lielākajām apdzīvotām vietām (ciemiem), tas ir – savieno maģistrālo sakaru tīklu pilsētā ar operatora tīklu pagastā. Bauskas novada Bauskas pilsēta ir savienota ar Brunavas, Gailīšu, Īslīces, Mežotnes, Vecsaules, Svitenes, Skaistkalnes un Valles pagastu. «Pēdējā jūdze» savieno pakalpojuma sniedzēja (operatora) sakaru objektu ar galalietotāju. Savienojums no operatora sakaru objekta ar galalietotāju var būt pa optikas šķiedru, vara kabeli vai bezvadu savienojums. Šo posmu veido operators. Tikai tad, ja ir izmantoti visi trīs sakaru tīkla posmi, ir iespējams nodrošināt platjoslas interneta pakalpojumus galalietotājam.

LVRTC platjoslas projektā nedrīkst izbūvēt pieslēgumus līdz konkrētam galalietotājam, bet tikai vidusposmu – «vidējo jūdzi». «Izbūvētā infrastruktūra ir fundamentāls pamats tam, lai operatori varētu piedāvāt iedzīvotājiem pakalpojumu vietās, kur viņi paši neinvestētu šāda vidusposma izbūvei,» uzsver V. Sprugaine. «Pēdējo jūdzi» var veidot dažādi. Tas atkarīgs no katra operatora un situācijas, turklāt savienojums no operatora sakaru objekta ar galalietotāju var būt pa optikas šķiedru, vara kabeli vai bezvadu savienojums.

Operatoru īstenotie projekti
Izvērtējot Bauskas novadā operatoru jau īstenotos projektus, V. Sprugaine min vairākus piemērus. Bauskas novadā LVRTC izbūvēja 15 km «vidējās jūdzes» optisko kabeli no maģistrālās optikas piekļuves punkta līdz Uzvaras ciemam, Bauskas novada Gailīšu pagasta pārvaldei. Savukārt operators izbūvēja savu optiskā kabeļa pieslēgumu divu metru garumā, lai pieslēgtos pie LVRTC izbūvētā «vidējās jūdzes» optiskā kabeļa un nodrošinātu interneta pakalpojumus galalietotājiem Gailīšu pagastā.

Līdzīgu piekļuves punktu LVRTC izveidoja Mežotnes pamatskolā. Operators izbūvēja savu optiskā kabeļa pieslēgumu 100 metru garumā, lai pieslēgtos pie LVRTC izbūvētā «vidējās jūdzes» optiskā kabeļa un nodrošinātu interneta pakalpojumus galalietotājiem Mežotnē.
«Protams, vēl arvien ir vietas, kur operatoriem jāveic vērienīgākas investīcijas, lai sasniegtu galalietotāju, tomēr gan Bauskas novadā, gan citviet valstī ir piemēri, kur platjoslas tīkls operatoriem ir pavēris jaunas iespējas pakalpojuma nodrošināšanā. Jau noslēgti 55 līgumi par pieslēgšanos platjoslas tīklam, operatori visā Latvijā izmanto 1036 km izbūvētās optiskā kabeļa trases.

Projekts tiek īstenots tieši reģionālās līdzsvarotības un pakalpojumu pieejamības nodrošināšanai. Platjoslas projektā tīkls tiek būvēts 20 un vairāk gadiem. Tas nozīmē, ka patlaban daudz pieminētais «5G» tīkls faktiski ir pieejams tikai tur, kur ir optiskais tīkls. Līdz ar to, ja netiktu izbūvēta šāda infrastruktūra, visticamāk, daudzviet Latvijā komunikācijas pakalpojumu attīstība būtu ļoti ierobežota vai neiespējama, uzsvēra LVRTC pārstāve V. Sprugaine.

Uzziņai

2010. gadā Eiropas Savienība apstiprināja stratēģiju «Eiropa 2020», kas nosaka ES attīstības mērķus un to sasniegšanai īstenojamos uzdevumus. Viens no tiem ir uzlabot eiropiešu piekļuvi ātram un īpaši ātram internetam.

Lai arī Latvijā izveidotu infrastruktūru, kas ļautu iedzīvotājiem neatkarīgi no viņu atrašanās vietas saņemt ātra un īpaši ātra interneta pakalpojumus, 2012. gadā va/s «Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs» ar Eiropas Savienības struktūrfondu līdzfinansējumu sāka projektu «Nākamās paaudzes elektronisko sakaru tīkla attīstība lauku reģionos» (platjoslas projekts).

Projekta īstenošana ir sadalīta divās kārtās. Pirmajā kārtā, kas noslēdzās 2015. gada augustā, ir izbūvēti 177 piekļuves punkti un ieguldīti 1813 km optiskā kabeļa trases.

Projekta otrā kārta sākta 2016. gada otrajā pusē. Tās laikā plānots ieguldīt aptuveni 2000 km optiskā kabeļa trases un izbūvēt 220 piekļuves punktus tādās Latvijas Republikas teritorijās, kur nav pieejams ātrgaitas platjoslas internets.

Optikas tīkla izbūve vidēji izmaksā ap 18 000 eiro/km. Taču ir pieejami arī citi, piemēram, bezvadu risinājumi, kas uz vienu mājsaimniecību kapitālieguldījumu ziņā ir krietni mazāki.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Īpaši ātrs internets laukos vēl tāls sapnis

Kategorijas