Ķermeņa veselības spogulis

2018. gada 24. aprīlis 00:00

182

Cilvēka dvēseles spogulis esot acis, bet ķermeņa veselības spogulis ir pēdas, jo tajās atrodas visu orgānu miniatūras replikas. Šo punktu stimulēšana uzlabo organisma veselību, pārliecināti pēdu aprūpes speciālisti.

Visas dzīves nastas
Pēdu veselība ir tikpat svarīga kā galvas. Pēdu ikdienas uzdevums ir noturēt ķermeni vertikāli, kā arī dot līdzsvaru un nest visas dzīves nastas gan tiešā, gan pārnestā nozīmē. Ikdienā pēdām jāiztur ārkārtīgi liela slodze, jo cilvēks dzīves laikā vidēji četras reizes apiet ekvatoram. Ja solis kļuvis sāpīgs un nepatīkams, nākas lūkoties pēc palīdzības pie mediķiem. Lai izvairītos no šādām sekām, mediķi iesaka regulāri pievērst uzmanību pēdām un to aprūpi uzticēt profesionāļiem – podologiem.

Bauskas slimnīcas pēdu aprūpes kabineta podoloģe Līga Krievkalne stāsta, ka nereti cilvēki podologu uzskata par ārstu. «Taču patiesībā podologs ir ārstniecības persona ar pirmā līmeņa profesionālo augstāko izglītību, kas piedalās pacientu veselības veicināšanā, izglītošanā, ārstniecībā un rehabilitācijā. Ja nepieciešams, varam norādīt, pie kāda speciālista jāvēršas pēc palīdzības – dermatologa, ortopēda vai flebologa,» teic L. Krievkalne.

Podoloģe Vineta Kārkliņa uzsver, ka vislielākā uzmanība pēdām jāpievērš cukura diabēta pacientiem. Šī saslimšana var radīt komplikācijas. Viena no tām ir diabētiskā neiropātija, kas var izraisīt nejutīgumu vai nespēju just sāpes, karstumu un aukstumu. Diabēta slimniekiem ar neiropātiju, ja gadās savainot ādu, veidojas brūce, kuru cilvēks pats nejūt, vēlāk pievienojas infekcija, var veidoties čūlas, kuras ļoti grūti sadziedēt. Dažkārt tas var izraisīt amputāciju. Ir arī dažādas pēdu deformācijas kā iemesls čūlu veidošanā.

Vajadzīgs ārsta norīkojums
Vineta Kārkliņa uzsver, ka cukura diabēta pacientu pēdu profilaktiska pārbaude jāveic vismaz reizi gadā. Valsts ir nākusi pretī, un pēdu aprūpes kabinetā cilvēkiem ar cukura diabētu pēdu aprūpe tiek apmaksāta no valsts budžeta līdzekļiem, taču ne visi slimojošie par to ir informēti. Nacionālā veselības dienesta sabiedrisko attiecību nodaļas vadītājas vietniece Agnese Jasenoviča skaidro, ka minētajai pacientu grupai nosūtījumu uz diabētisko pēdu aprūpes kabinetu, izvērtējot pacienta pēdu veselību, var izsniegt ģimenes ārsts vai ārsts speciālists, kurš ir līgumattiecībās ar valsti, piemēram, endokrinologs. Savukārt lēmumu par pēdu aprūpes biežumu un nepieciešamo aprūpes apjomu pieņem ārsts, izvērtējot cukura diabēta pacienta pēdu stāvokli. Bauskā šāds pēdu aprūpes kabinets iekārtots Bauskas slimnīcas fizioterapijas nodaļā. Tajā strādā sertificētas podoloģes – Vineta Kārkliņa, Ilze Miziša un Līga Krievkalne.

Speciālistes atzīst, ka ne tikai diabēta pacientiem jābūt modriem, bet arī visiem pārējiem nākas būt acīgiem un uzmanīgiem pret savām pēdām un to izskatu. «Ierasts, ka par sevi rūpējamies, sākot no ķermeņa augšdaļas, pēdu aprūpe daudzkārt novirzīta otrajā plānā. Kad sāk kaut kas spiest, kad grūti pārvietoties, kad pludmalē kauns rādīt ieplaisājušos papēžus un neformētos vai deformētos nagus, kā zibens no skaidrām debesīm nāk atklāsme, ka laiks pievērst uzmanību pēdām. Bieži, kad jautājam cilvēkiem, kādu krēmu jūs lietojat, atbildē saņemam: «Vai tad pēdām arī ko vajag ziest?» Pēcāk, kad esam iemācījušas, ka kopjošā kosmētika ir nepieciešama, rodas nākamais jautājums: «Cik bieži jālieto ieteiktais līdzeklis?» Tad es atbildu ar pretjautājumu: «Cik bieži jūs ēdat?» Būtiski ir uzņemt pilnvērtīgu uzturu un pietiekami daudz šķidruma. Tās ir pamatlietas, lai nodrošinātu veselību, un arī pēdiņas vēlas «paēst»,» skaidro podoloģe V. Kārkliņa.

Pašaprūpē pieļauj kļūdas
Pēdas aprūpējot mājas apstākļos, pats lielākais «grēks» ir pēc ilgas vannošanas izmērcētu pēdu beršana ar pumeku vai smilšpapīra vīli, vai vēl agresīvāk – ar metāla rīvi. «Šādi rīkojoties, tiek ievainots ādas dzīvais slānis. Pēdu aprūpes kabineta apmeklētājiem stāstu – iedomājieties, jūs izmērcējat savas pēdas un pēc tam dzīvām šūnām «nocērpat» galvas. Notīrot par daudz, rodas plaisas, ja ir liekais svars un cukura diabēts – ātri vien attīstās iekaisums,» stāsta V. Kārkliņa.

Lai netraumētu pēdas, podoloģe aicina tās rīvēt ar speciālo vīli. To var iegādāties aptiekās, specializētās tirdzniecības vietās un populārākajos tirdzniecības tīklu veikalos. Podoloģe iesaka pēdas tīrīt pirms kāju vannošanas, kamēr tās vēl sausas. Ar pēdu vīles rupjāko daļu vēlams rīvēt vienā virzienā, bet ar maigāko daļu – pretējā. Tādējādi vispirms ādas poras tiek atvērtas un iztīrītas, bet pēc tam aizvērtas. Ar pēdu vīli jādarbojas ne biežāk kā reizi trijās nedēļās. Pēc tam kājas var pavannot, noskrubēt, nomazgāt, rūpīgi noslaucīt un ierīvēt ar barojošu vai mitrinošu krēmu, pamāca Bauskas podoloģes. Pēdu vīles, kā arī pumeka lietošanā podoloģes min vēl kādu kļūdu, proti, cilvēki iedomājas, ka nopirkuši tos uz visu mūžu, taču tie regulāri jāmaina, tāpat kā to darām ar zobu birstēm.

Tāpat podoloģes neiesaka griezt mitrus nagus. «Daudziem, iespējams, šķiet, ka izmērcētus nagus vieglāk nogriezt, taču šādi tiek ievainoti dzīvie audi, un nags vairs nevar izaugt uz āru, bet aug biezumā. Savukārt cilvēks tikai cīnās un brīnās, ka nav rezultāta,» atklāj V. Kārkliņa.

Rupja kļūda ir kājām un pēdām lietot kosmētikas līdzekļus, kas paliek pāri un neder nekam. «Pēdām ir specifiskāka, biezāka āda, tālab tām domāti speciāli krēmi, balzami. Profesionālo kosmētiku vajag mazāk, tā ir daudz iedarbīgāka. Pašam arī jāseko līdzi un jānovērtē rezultāts, ja tāda nav, izvēlētais kosmētikas līdzeklis jāmaina,» pamāca podoloģe Līga Krievkalne.

Ar problēmām – pie speciālista
Svarīga ir profilakse. Podoloģes iesaka uz peldbaseinu doties ar savu dezinfekcijas līdzekli un ar to apstrādāt pirkstu starpas, nagus, pēdas un gumijas apavus. Šo procedūru vēlams atkārtot arī pēc iznākšanas no peldbaseina. Vienlīdz svarīgi esot izslaucīt pirkstu starpas, jo mitrā un siltā vidē var savairoties veselībai nevēlamas baktērijas. Vecākiem jāmāca bērniem šīs vienkāršās un tomēr tik svarīgās darbības higiēnas nodrošināšanā.

Speciālistes mierina, ka baseinā «neko sliktu nevar iegūt», galvenais ievērot jau iepriekš minētos nosacījumus, kā arī nēsāt tikai savus gumijas apavus, nestaigāt plikām kājām un arī dušā labāk atrasties gumijas čībās.

Podoloģes apstiprina, ka veiksmīgi par pēdām var rūpēties mājas apstākļos, taču, ja ir kādas problēmas, labāk vērsties pie speciālista un sekot viņa padomiem. «Podologs novērtē, vai nav kāds ādas sabiezējums, ieaudzis nags vai kāda cita kaite. Nereti cilvēks īsti nevar diferencēt, kas tas par veidojumu uz pēdas. Domājot, ka tā ir varžacs, nopērk aptiekā bezrecepšu medikamentu ar skābi. To lietojot, rodas ādas apdegums. Beigās izrādās, ka tā ir kārpa jeb vīrusinfekcija, kuras ārstēšana ir atšķirīga,» pieredzi izklāsta podoloģe I. Miziša.

Vineta Kārkliņa priecājas par savām klientēm, kuras kopā ar viņu rūpējušās par pēdām – pat gados vecākām kundzītēm esot tik skaisti nagi kā modelēm. Arī sievietes pašas atzīst – nav spējušas iedomāties, ka var sasniegt šādu rezultātu.

Pieci trauksmes signāli, kad jādodas pie ārstnieciskā pēdu aprūpes speciālista
1. Ieaudzis viens vai vairāki nagi.
2. Nagi nav caurspīdīgi maigi rozā, ir iedzelteni, brūngani plankumi – biezi, deformēti, drūpoši.
3. Plaisas papēžos.
4. Ir sāpošs neizskaidrojams veidojums (varžacs, kārpa, tulzna, sabiezējums).
5. Pēdu āda ir sausa un plaisājoša vai mikla un svīstoša.

Ieteikumi:

kāju nagus reizi mēnesī vēlams nokniebt ar speciālām knaiblēm un pēc tam novīlēt ar kāju nagu vīli. Nagu vēlams vīlēt taisni, nedaudz ieapaļojot stūrīšus;

kājas ieteicams mazgāt ar neitrālām vai bērnu ziepēm, jo parastās ziepes ādu pārāk sausina un attauko;

pēc lietošanas vīli izmazgā ar suku un nožāvē;

jebkura kāju pīlinga vīle vai pumeks paredzēti trīs mēnešus ilgai lietošanai. Tos vēlams mainīt vai aiznest podologiem dezinficēt, jo tā var būt barotne dažādām sēnītēm un infekcijām.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Ķermeņa veselības spogulis

Kategorijas