Lepojas ar savējiem

Iecavas vidusskolas 12.a klases audzēkņi lielu uzmanību pievērš ķīmijai.
Jaunieši ar ļoti rūpīgi izlolotiem nākotnes plāniem – tā var raksturot Iecavas vidusskolas 12.a klasi. Gandrīz katrs jau ir kaut ko pamēģinājis, papildus mācījies, domājot par nākotnes profesiju.
Topošie absolventi stāsta, ka regulāri sanāk kopā brīvdienās. Viņiem patīk doties ekskursijās un lauzt skolas tradīcijas – žetonu vakars šogad bija iestudēts kā mūzikls. Izlaidumu šī klase vēlas rīkot ārā, svaigā gaisā. Vēl gan nav zināms, vai ideju izdosies īstenot.
Nopietni plāni
Vairākumam audzēkņu sekmes ir labas daudzos mācību priekšmetos, tagad jāizlemj starp vairākiem ļoti pretrunīgiem variantiem. «Būšu vai nu acu ķirurģe, vai stjuarte,» saka Liene Ieva Hofeina. Abās jomās jau izpētītas gan darba, gan izglītības iespējas. Acu ķirurgam mācības un prakse aizņem 13 gadu. Iespēja strādāt «Air Baltic» par stjuarti izskatās pievilcīgāka, bet lēmums vēl nav pieņemts.
Miku Kačerauski interesē programmēšana – puisis strādā «JavaScript» valodā, veido mājaslapas un aplikācijas. Jaunietis izmēģinājis modeļa profesiju, turklāt sekmīgi – saistībā ar šo darbu bijis izbraukumos pat uz Dienvidkoreju. «Vispirms jāpabeidz augstskola, tad skatīšos, cik nopietni nodarbošos ar modeļa darbu,» atzīst jaunietis.
Ikdienā galda tenisu spēlē Annija Liepiņa, kura nākotnē sevi saskata zobārstniecībā vai fizioterapijā. Ēnu dienā apmeklēts zobārstniecības kabinets – esot paticis.
Ļoti nopietni nākotnes izvēli analizē Arta Riekstiņa: «Man jau ir grāmatvedības prasmes. Pašlaik grūta izvēle starp dažādiem mērķiem – kļūt par optometristi, grāmatvedi, tad varbūt mantotu mammas uzņēmumu, vai uzņēmēju, kas vada viesnīcu? Pēdējā nodarbošanās šķiet īpaši pievilcīga, man patīk vadīt pasākumus un jau trīs gadus strādāju par viesmīli. Augstskolas izglītību vēlos apgūt Somijā.»
«Gorska sindroms»
«Es studēšu ķīmiju. Un es! Es arī! Un viņa noteikti studēs ķīmiju,» tā šajā klasē cits pēc cita saka jaunieši. Iecavas vidusskolas ķīmijas skolotājs Mihails Gorskis ir spējis izveidot nepieciešamo vidi šī priekšmeta apgūšanai un iedvesmo jauniešus studēt šo priekšmetu.
Vislielākā uzmanība tiek Oskaram Braunam – robotikas speciālistam, kurš guvis godalgotas vietas Latvijas sacensībās robotikā un piedalījies pasaules čempionātā. Viņš ir pārliecināts, ka studējot un strādājot spēs apvienot gan ķīmiju, gan elektroniku.
Lāsmai Bugoveckai patīk daudzi mācību priekšmeti, bet nākotni viņa vēlas saistīt ar ķīmiju. Amanda Grīnberga aktīvi nodarbojas ar vieglatlētiku, aizraujas ar tautas dejām jauniešu deju kolektīvā un arī mēģinās studēt ķīmiju. Sandra Kumakova svaru zālē cilā stieņus, nodarbojas ar skriešanu, Rīgā apgūst salsas ritmus un nākotnē plāno studēt ķīmiju. Arī Samantu Ilgumu interesē ķīmija un svešvalodas.
«Tarkšķi» visapkārt
Klases audzinātāja, angļu valodas skolotāja Kristīne Karele veiksmīgi iesaistījusi pašas vadītājā folkloras kopā «Tarkšķi» vairākas klases jaunietes. Rebeka Ivanova «Tarkšķos» spēlē dažādus instrumentus. Brīvajā laikā meitene aizraujas ar sportiskām aktivitātēm. Folkloras kopas dalībniecei Loretai Osītei padodas visi mācību priekšmeti, tāpēc pašlaik grūti izvēlēties, kur studēt.
«Tarkšķos» dzied, spēlē ģitāru, mandolīnu un kokli Kristija Laura Čipena, kas šogad izvirzīta starpnovadu konkursam «Gada skolēns». Meiteni klasesbiedri raksturo kā aktīvu, daudzpusīgu, labu sportisti.
Santai Kalvānei patīk gleznot, viņa daudz lasa, raksta arī pati – gan prozu, gan dzeju. Nākotnes plāni ir vairāki – mēģinās iestāties Mākslas akadēmijā, varbūt mācīsies par angļu valodas filoloģi vai psiholoģi. «Kad ar profesiju viss būs kārtībā, brīvajos brīžos nodarbošos ar gleznošanu,» smaidot stāsta S. Kalvāne.
Tikai ne birojs
Klases puišus saista praktiski darbi un profesijas. «Interesē mašīnas, remonts – ir jau prakse šajā jomā. Noteikti ar to saistīšu nākotni,» saka Renards Spalva. «Nekādā gadījumā tas nebūs biroja darbs vai sēdēšana pie galda,» kategorisks ir Ansis Kārlis Štāls. Viņš vēlas kļūt par ceļu būvdarbu projektu vadītāju. Esot pārbaudīts – šajā arodā vismaz trīs ceturtdaļas laika jāpavada ārpus biroja. Raineram Zīvertam patīk fiziskās aktivitātes. Nākotnē viņš sevi redz policistu rindās vai armijā.
Marekam Seņko padodas vēsture, ģeogrāfija un krievu valoda. Klasesbiedri saka – ja vēlas, puisis var daudz paveikt. Mariss Zakarītis apgūst programmēšanas valodu «Python». Viņu interesē datubāzes un grafiskais dizains. Ziemā aizraujas ar slēpošanu.
Klasē mācās arī vieglatlēts Dāvis Lācis, kas Iecavas novada vienības sastāvā guvis dažādas godalgas Latvijas mēroga sacīkstēs. Puisis atzīst, ka sportam paliek maz laika. «Pašlaik gribu vairāk laika pavadīt ar draugiem. Vasarā redzēs, kur mācīšos,» saka D. Lācis. Viņš jau tagad ik pa brīdim strādā a/s «Balticovo».
Iecavas vidusskolas direktore Agra Zaķe raksturo 12.a klases audzinātāju, angļu valodas un interešu izglītības skolotāju KRISTĪNI KARELI:
– Iecavas vidusskolā strādā no 2002. gada. Pedagoģes vadībā skolēni apgūst gan angļu valodu, gan tradicionālo dziedāšanu, dejas, kā arī dažādu mūzikas instrumentu spēli.
Kristīne Karele ir ieinteresēta, atbildīga, radoša skolotāja, klases audzinātāja un cilvēks, kas vienmēr cenšas apgūt ko jaunu. Mīlestību uz angļu valodu un folkloru ielikusi arī savos audzināmajos. Kristīnes izlolotie «Tarkšķi» piedalās neskaitāmos koncertos, pasākumos gan Iecavā, Zemgalē, gan arī visā Latvijā. Regulāri nes Latvijas un Iecavas vārdu ārpus mūsu valsts. «Tarkšķi» ir ierakstījuši arī dziesmu un danču programmu Latvijas Radio. Kristīne ir Lielās folkloras gada balvas ieguvēja Izglītības veicināšanas nominācijā. Viņa ir ieguvusi nomināciju Iecavas «Gada cilvēks». Valsts kultūrkapitāla fonds vairākus gadus atbalstījis Kristīnes Kareles projektu «Iecavas novada ģimeņu iesaistīšana tradicionālās kultūras apguvē». Zemgales reģiona zinātniski pētniecisko darbu konferencē viņas skolniece ieguvusi godalgotu vietu. Kristīne Karele ir saņēmusi Iecavas novada domes un Iecavas vidusskolas atzinības rakstus par darbu ar talantīgajiem skolēniem.
Iecavas vidusskolas 12.a klase:
Oskars Brauns, Lāsma Bugovecka, Kristija Laura Čipena, Amanda Grīnberga, Liene Ieva Hofeina, Samanta Ilguma, Rebeka Ivanova, Mikus Kačerauskis, Santa Kalvāne, Sandra Kumakova, Dāvis Lācis, Annija Liepiņa, Loreta Osīte, Arta Riekstiņa, Mareks Seņko, Renards Spalva, Ansis Kārlis Štāls, Mariss Zakarītis un Rainers Zīverts.
Kategorijas
- Vietējās ziņas
- Sports
- Tautsaimniecība
- Izglītība
- Kultūra un izklaide
- Kriminālziņas
- Vēlēšanas
- Latvijā un pasaulē
- Lietotāju raksti
- Sēru vēstis
- Foto un video
- Blogi
- Laikraksta arhīvs
- Afiša
- Sports
- Kultūra un izklaide
- Dažādi
- Reklāmraksti
- Citas ziņas
- Projekts «Saimnieko gudri»
- Projekts «Kultūrvide novados»
- Projekts «Iesaukums politikā»
- Dzīvesstils
- Projekts «Mediju kritika»
- Projekts «Dzīves kvalitāte novados»
- Projekts «Dzīve pierobežā»
- Projekts «Vide un mēs»
- Projekts mediju profesionāļiem par trešo valstu pilsoņu sociālo iekļaušanos un migrāciju
- Projekts «Dzīve pierobežā – 2020»
- Projekts «Kultūrvide novados-2020»
- Projekts «Vide»-2021
- Projekts «Iesaukums politikā»-2021
- Podkāsts «ViedDoma»