Čakli strādā dārzā arī cienījamā vecumā

2018. gada 20. aprīlis 00:00

Maruta Reinfelde visu darba mūžu strādājusi par medicīnas māsu, bet viņa neslēpj, ka dzīvnieciņi vienmēr bijuši mīļāki. Enerģiskā kundze jau kopš februāra strādā piemājas siltumnīcā un, par spīti gadiem, dīkstāvē neesot ne mirkli.

Par piemiņu atved ķieģelīti
«Darāmā siltumnīcā pašlaik netrūkst. Kopā ar vīru Edmundu darbojamies. Mierā sēdēt nav manā dabā. Visu laiku vajag kaut ko iesākt un kustēties,» stāsta Maruta.

Jubilāre piedzimusi Gulbenes slimnīcā, bet mazotne pavadīta Pleskavas apgabalā Krievijā. Viņa ir vienīgais bērns ģimenē. Bērnības dienu māju smaržu Maruta atceroties vēl šodien. «Pleskavā pēdējo reizi biju 2016. gadā. Mājas tur vairs nav, bet vieta joprojām ļoti mīļa. Tur ir mana sirds, kaut pati esmu Latvijā. No pēdējās viesošanās mājup atvedu bērnības mājas ķieģeļa gabaliņu. Lai stāv par piemiņu, jo nez vai vairs sanāks turp aizbraukt,» teic baušķeniece.

Maruta uz Latviju pārcēlusies sešdesmito gadu sākumā. Dzīvojusi Pilsrundālē, bet kopš 1979. gada mīt Bauskā. Ar vīru Maruta iepazinusies Pilsrundālē. Māju, kurā dzīvo vēl šodien, cēluši paši savām rokām.

Rokdarbi un grāmatas
Maruta 40 gadu strādājusi par medicīnas māsu Rīgā. Vienlaikus viņa mēģinājusi sākt savu biznesu, bet neveiksmīgi. «Visu mūžu esmu strādājusi ar cilvēkiem, kaut pašai mīļāki ir dzīvnieki, īpaši zirgi. Vecmammai bija zirgs. Jau tad, kad augumā sniedzos tikai līdz zirga vēderam, strādāju uz lauka. Pieaugot arī pašai bija savi mājdzīvnieki un lopiņi,» stāsta Maruta.

Jubilāre ar Edmundu ir precējusies jau 55 gadus. Viņi izaudzinājuši meitu Ivetu, kura vecākiem dāvājusi divus mazbērnus – Uģi un Mārtiņu. Marutai ir arī mazmazbērns – Ernests.

Gaviļniece teic, ka atpūsties gan viņa vairs neprotot. «Visu laiku gribu kaut ko darīt. Jādara, kamēr var. Tad, kad vairs nevarēs, tad nedarīs. Esmu priecīga, ka kopā ar vīru vēl varam veikt mājas darbus un strādāt siltumnīcā. Ziemas garajos vakaros es nodarbojos ar rokdarbiem, pati taisu rotaslietas. Arī grāmatas lasu. Sirdij mīļa ir krievu literatūra, īpaši Puškins. To iztulkot nevar, tad zūd burvība,» pauž gaviļniece.

Novērtē dzīvi
Marutu niknu darot valstsvīri. «Vai tiešām nevar izskaust, piemēram, kūlas dedzināšanu? Ticības valsts varai maz. Kungi tikai runā un runā, bet nekā nedara. Tas pats par grantsceļiem,» pikti nosaka jubilāre. Viņa gan ne uz vienu ļaunu prātu neturot. Ir tikai nožēla par valsts vadītāju neizdarību.

Maruta ir luterāņu draudzes locekle. Viņa arī tur veic dažādus pienākumus. «Pamostoties es pasakos Dievam, ka varu celties un staigāt, ka esmu acis atvērusi. Ticiet man, ja jūs no rīta pamostaties, tā jau ir nenovērtējama Dieva žēlastība!» pārliecināta baušķeniece.

Jubilāre par dzīvi nesūdzas. Viss ir lieliski un jauki, bet ir kas tāds, ko viņa labprāt mainītu. «Ja man būtu iespēja atgriezties jaunībā, es noteikti radītu vairāk bērnu. Agrāk biju jauna un dumja, bet tagad saprotu, kas izdarīts pareizi un kas nepareizi. Šķiet, esmu pārāk šerpa dāma, kura saka, kas uz mēles. Arī šo īpašību vēlētos mainīt,» neslēpj Maruta.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Čakli strādā dārzā arī cienījamā vecumā

Kategorijas