Pavasaris pārbauda zemkopju pacietību

2018. gada 20. aprīlis 00:00

1083

Lēnais pavasaris pārbauda arī dārzkopju pacietību. Veikti visi priekšdarbi, lai lauka platībām paredzētos dēstus pārstādītu, bet augsnes mitrums ne visur to vēl ļauj.

Bauskas novada zemnieku saimniecībā «Lauriņi» apsēti zirņi, plāno šīs sezonas zemeņu ražu. Savukārt Iecavas novada «Nākotnēs» specializējas zaļumu audzēšanā.

«Lauriņos» spēka avots – ģimene un zināšanas
Īslīces pagasta zemnieku saimniecību «Lauriņi» no tēva Laimoņa Lauriņa kopš 2015. gada pārņēmusi meita Maija Lauriņa-Rimicāne kopā ar vīru Rolandu. Saimniecības platība, kurā jau iesēti zirņi un kura vēl tiks apstādīta ar ogulājiem un augļu kokiem, ir gandrīz pieci hektāri. Ievērojamu daļu kopējās zemes platības aizņem arī nektāraugi bitēm.

Maija plāno lielāko uzmanību veltīt zemeņu audzēšanai tā, lai sava raža būtu pieejama visas Latvijas sezonas garumā no jūnija sākuma līdz augusta beigām. «Domājam stādīt upenes, zemenes un avenes, un to kopplatība būs gandrīz divi hektāri. Pagaidām iztiekam ar ģimenes spēkiem, taču ogu ievākšana ir saspringts periods, jo tās ir jālasa katru dienu un pēc tam ātri jārealizē, lai tās nezaudētu kvalitāti,» stāsta Maija.

Lai tiktu pie dažādiem dārzeņu, puķu, zemeņu stādiem, siltumnīca tiek apsildīta no marta vidus. «Iepērkam bāzes materiālu un stādus audzējam arī paši, tā izdevīgāk. Zemeņu platībā noteikti izmantosim melno agroplēvi, kas paglābj no ravēšanas darbiem. Pēc iespējas mazāk gribam lietot augu aizsardzības līdzekļus, vairāk izmantojot bioloģiskās metodes. Putnu būrīšus esam izvietojuši līdzās augļu dārzam, lai putni palīdz cīnīties ar dažādiem kaitīgajiem kukaiņiem,» pārliecināta Maija.

Viņa atklāj, ka vislabākā skola ir pieredze, taču ne vienmēr tas esot produktīvi. «Pamatīgas zināšanas un vērtīgas praktiskās iemaņas guvu pagājušajā vasarā praksē Dobeles dārzkopības institūtā. Cenšos apgūt visu jaunāko, tāpēc mācos Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) mūžizglītības kursos par integrēto lauksaimniecību,» ar entuziasmu par to runā jaunā saimniece. Maija Lauriņa-Rimicāne atzīst, ka projektu sagatavošanā, kuru atbalstu saimniecībā viņa cenšas izmantot, lielu palīdzību un padomu sniedz Bauskas lauku konsultāciju birojs.

«Šajā sezonā ceram uz bagātīgu zemeņu, ābolu un aveņu ražu, kā arī labu medus ienesumu. Ir veikti pirmie stādījumu kopšanas darbi, pagaidām viss izskatās cerīgi. Gaidīsim siltu un saulainu maiju, bez sniega un sala, kā tas bija pērn,» sarunas izskaņā optimistiska ir Maija.

Viņas izglītības ceļš bijis meklējumu pilns – sākot ar interjera dizainera specialitāti Rīgas Amatniecības vidusskolā, tad pedagoģijas studijām Latvijas Universitātē un beidzot ar stādu audzētāja specialitāti Bulduru dārzkopības vidusskolā. «Jā, izklausās sarežģīti, bet tas viss man ir palīdzējis saprast, ko es patiešām gribu un kas pa īstam patīk. Nevienu darbu nevar darīt vienaldzīgi. Gribu, lai mani bērni, kam tikai divarpus un pieci gadiņi, aug pie dabas, mācās to izprast un no mazotnes pierod darbu darīt ar prieku. Bet vislielākais atbalsts un spēka avots ir mana ģimene un mūsu vecāki,» apstiprina Maija Lauriņa-Rimicāne.

«Nākotnes» ar pieredzi un nākotni
Iecavas novadā ar pieredzi un mērķtiecīgu iestrādi kopš 90. gadu beigām saimnieko Sandra un Jevgēnijs Juhņeviči, zemnieku saimniecība «Nākotnes» pastāv kopš 2010. gada, trīs gadus ir kooperatīvās sabiedrības «Baltijas dārzeņi» biedri.

Juhņeviči apsaimnieko 30 ha zemes. Saimniecība specializējas zaļumu audzēšanā, galvenās kultūras ir dilles un pētersīļi. Sēšana, stādīšana un ravēšana notiek ar tehniku. Labi kopti, stādīšanu uz lauka pašlaik gaida kabači, tie gan neaizņems vairāk par hektāru. Nedaudz tiek audzēti arī ķirbji. Paaugušies, bet vēl sīki arī puravi, ko tāpat izstādīs lauka dobēs.

«Siltumnīcā pašlaik priecē realizēšanai gatavi sīpolloki. Jaunākās siltumnīcas kopgarums, kur augusi gan gatavā, gan stādāmā produkcija, ir 70 metru. Tā ir moderna un uzbūvēta par personīgajiem līdzekļiem, kaut gan rudenī rakstījām projektu Lauku atbalsta dienestā saimniecības attīstībai. Ar šo organizāciju mums ir laba sadarbība. Esam gatavojuši četrus projektus, no tiem realizēti divi. Tas ļāva iegādāties speciālo tehniku darbu mehanizēšanai, lai nebūtu jāizmanto roku darbs, kas sadārdzina produkciju,» stāsta Sandra Juhņeviča.

Savukārt Jevgēnijs atzīst, ka visa ražas novākšana gan ir roku darbs, turklāt laikietilpīgs, jo prasa rūpīgu un uzmanīgu apiešanos. «Kopš esam kooperatīvajā sabiedrībā «Baltijas dārzeņi», produkcijai ir augstas kvalitātes prasības. Konkurence ir liela. Ļoti svarīga ir savstarpēja uzticēšanās, pat visstriktākais līgums nepalīdzēs, ja neievērosim piegādes grafiku. Solītais ir jāpilda. Iespējams, ka dārzkopjus no iestāšanās kooperatīvos attur stingrās prasības, bet tas ir tikai minējums,» spriež Sandra un Jevgēnijs, «mēs esam apmierināti ar sadarbību tāpēc, ka cena ir stabila, lai arī ne tik augsta, kā varbūt izdotos, tirgojoties individuāli. Bet mēs zinām, kur un kad produkciju atdot, un ir vieglāk plānot darbus.»

«Nākotnēs» apgrozījums ik gadu palielinās par aptuveni 20 procentiem. Saimnieki cenšas, lai pat visneveiksmīgākajos gados tomēr nenonāktu mīnusos.

Jānis Bušs, kooperatīvās sabiedrības «Baltijas dārzeņi» valdes loceklis, «Bauskas Dzīvei», raksturojot sadarbību ar saimniecību «Nākotnes», uzsver, ka tā tiešām ir veiksmīga: «Šī saimniecība ir lielākā zaļumu audzētāja un piegādātāja. Pašlaik kooperatīvā ir sešpadsmit biedru. Audzējam visu, kas vien Latvijā var izaugt. Piegādes plānojam visi kopā. Pašlaik iepērkam lociņus, gurķus, tomātus. Šogad pirmo reizi visu gadu esam nodrošinājuši tirgu ar Latvijā audzētiem gurķiem. Valstī pavisam ir piecas kooperatīvās sabiedrības – divas dārzeņu audzētājiem un trīs augļkopjiem.»

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Pavasaris pārbauda zemkopju pacietību

Kategorijas