Ak, skaistā Rēzija!

2018. gada 20. aprīlis 00:00

404

Aizbrauksim uz teātri! Kejas Gondas neizmantotās iespējas.

Dailes teātra mārketinga komandai reklamēt izrādi «Būt Kejai Gondai» nav grūti. Ir spēcīgi simboli, kurus redzēt gribētu prāvs skatītāju loks.

Izrādes režisors un Dailes teātra mākslinieciskais vadītājs Dž. Dž. Džilindžers joprojām daudzos raisa cerības, ka nu beidzot kaut kas saistošs taps paša vadītajā teātrī. Liepājā, arī Daugavpilī režisors radījis paliekošus mākslinieciskos nospiedumus. Rēzija Kalniņa – teātra dīva ar lielu, skaistu, emocionālu, sāpīgu un spilgtu lomu bagāžu. Divi pozitīvi raksturlielumi.

Nezināms daiļdarbs
Nedaudz mulsina lugas autore, par kuru gandrīz neko nezina nedz lasītāji, nedz teātra mākslas pārzinātāji. Krievijā dzimušās ebreju izcelsmes amerikāņu rakstnieces un filozofes sarakstīto darbu klāsts latviešu valodā tikpat kā nav pieejams. Tādēļ atliek cerēt, ka šis varbūt būs kas labs, svaigs, uz pasaules skatuvēm un kino filmās neapbružāts.

Pēc trim Dailes teātra izrādē pavadītām stundām tieši šis trešais komponents raisa lielākās pārdomas. Kādēļ gan režisors izvēlējies iestudēt šo darbu? Vājš literārais materiāls, kura didaktiskais vēstījums dažbrīd šķiet pat kaitinošs. Ir tik daudz labu, reti iestudētu latviešu, kā arī pasaules klasikas darbu, kuros režisori varētu ļaut uzmirdzēt mūsu talantīgajiem māksliniekiem. Taču šoreiz iets vieglākais ceļš. Paņemts kaut kas nevienam nezināms ar cerību, ka izdosies.

Ir interesantas epizodes, piemēram, blāva bohēmas atblāzma mākslinieka Dvaita Lenglija dzīvoklī. Dainim Gaidelim šajā lomā ir iespēja pārsteigt ar citādāko. Šajā ainā var sekot līdzi Kaspara Zāles atveidotajam ballītes viesim. Režisors devis iespēju sevi apliecināt Mārtiņam Upeniekam Džonija Dova lomā. Ja vien ar jauno aktieri būtu papildus vairāk pastrādāts, Džonija un Kejas kop-aina kļūtu par iestudējuma emocionālo uzliesmojumu.

Ideāli un realitāte
Rēzijas Kalniņas atveidotā slavenā aktrise Keja Gonda ir iesaistījusies kādā netīkamā starpgadījumā. Pēc tā viņa dodas pie saviem, ja tā varētu teikt, pielūdzējiem, lai lūgtu viņu palīdzību. Taču sabiedrības reakcija ir pat ļoti pārsteidzoša.

Kejas Gondas lomas atveidotāju raksturojot, ļoti tīkams šķita salīdzinājums ar Kārļa Skalbes pasaku «Kaķīša dzirnavas». Tur baltais melderis klīst pa pasauli, par savu labo sirdi pretim saņemdams nievas, nepamatotus pazemojumus un pat draudus. Dailes teātra iestudējumā ir kas līdzīgs. Rēzijas Kalniņas atveidotā Keja, ģērbta melnā mežģīņu kleitā, klīst no vienas vietas uz otru. Citkārt saldas pielūgsmes vēstules rakstījušie pielūdzēji slaveno aktrisi savās mājās negrib uzņemt.

Tā drīz vien atklājas lugas morāle – visi sapņo par ideālu pasauli un ideāliem cilvēkiem. Kas notiek, ja pēkšņi satiecies ar savu ideālu aci pret aci? Izrādās, ka ideāli atšķiras no reālās dzīves, tos nav iespējams sasniegt, tiem nav iespējams sekot. Atklāti paliek jautājumi – ko šajā situācijā darīt, ko domāt, kā justies zvaigznei?

Režisors nav devis iespēju
Tomēr paliek neatbildēts kāds cits jautājums – kādēļ man tas bija jāredz? Kāpēc teātrim bija jātērē tik prāvi līdzekļi milzu scenogrāfijai uz lielās skatuves? Kamerzāles noskaņās iestudējums piedāvātu citu noskaņu.

Atliek viens – Rēzija Kalniņa. Aktrise, kura savulaik fascinējusi ar vairākiem izciliem skatuves darbiem. Izcila viņa bija kā Margarita Dītriha, kā Frīda Kalo. Spilgtākais neseno laiku darbs bija pie Elmāra Seņkova lugā «Es par Rēziju». Pagājušajā sezonā interesants bija viņas tēlojums izrādē «Kaķis uz nokaitēta skārda jumta». Rēzija joprojām, lai arī ne tajā labākajā skatuviskajā formā, tomēr ir kvalitatīvs publiku piesaistošs magnēts. Tādēļ īpaši žēl, ka šajā iestudējumā Dž. Dž. Džilindžers nav devis iespēju atdzimt Rēzijas talantam. Savs šarms piemīt melni klīstošajai dīvai uz Dailes teātra Lielās zāles skatuves. Bet ar to vien ir par maz, lai sirds jūsmā iesauktos: «Ak, skaistā, talantīgā Rēzija!»

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Ak, skaistā Rēzija!

Kategorijas