Atmiņu grāmatas tapšanas līkloči

2018. gada 20. aprīlis 00:00

535

Jau trīs gadus iecavnieks Maksims Krutikovs vāc un apkopo materiālus grāmatai «Kaut pastalās, bet brīvi!» par Latvijas Tautas frontes (LTF) aktivitātēm Iecavas novadā. Lūgumu finansēt grāmatas izdošanu Iecavas novada domes izglītības, kultūras un sporta komiteja noraidījusi.

Apjomīgo materiālu, kurā apvienoti 19 iecavnieku atmiņu stāsti, kā arī informācija no tā laika preses izdevumiem «Padomju Latvija», «Komunisma Ceļš», «Bauskas Dzīve» un citiem, M. Krutikovs bija iecerējis publicēt grāmatā ar Iecavas novada domes atbalstu.

Nosacījumiem nepiekrīt
Sarunas ar Iecavas novada domes pārstāvjiem Maksimam sākušās 2017. gadā. Pēc veiktajiem aprēķiniem, grāmatas izdošanai bija nepieciešami aptuveni četri tūkstoši eiro.

Šī gada 6. martā izglītības, kultūras un sporta komitejas sēdē deputāti prasījuši izpildīt virkni nosacījumu, lai grāmatu varētu izdot. M. Krutikovs savukārt uzskata, ka liela daļa pārmetumu ir nepamatota un pārspīlēta. Viņš salīdzināja ar Iecavas novada domes iepriekš finansiāli atbalstītajām grāmatām, uzsverot, ka tur šādu prasību nebija.

«2017. gada 18. decembrī domē iesniegts LTF Iecavas nodaļas priekšsēdētāja Imanta Sūnas apliecinājums, kurā viņš apgalvo, ka grāmatas manuskriptā publicētā informācija un fakti ir patiesi. Kāpēc komiteju tas neapmierināja?» vaicā M. Krutikovs. Viņš aicināja deputātus tikties nākamajā sēdē,
lai varētu atbildēt uz jautājumiem.

Nākamās, 3. aprīļa, sēdes gaita situāciju nemainīja. «Pašvaldībai prezentētais produkts komitejas ieskatā neatbilst kvalitatīva iespieddarba uzmetumam, lai gan tajā ir vērtīgi novadnieku atmiņu stāstu pieraksti par Atmodas laiku, kurus būtu iespējams ievietot pašvaldības mājaslapā kā atsevišķus stāstījumus,» pausts komitejas atzinumā.

Meklēs citu atbalstu
Iecavas novada domes deputāts un izglītības, kultūras un sporta komitejas vadītājs Juris Krievs «Bauskas Dzīvei» atzīst, ka ideja, kas ir grāmatas pamatā, ir ļoti laba. Tomēr galvenā problēma esot nevis saturs, bet gan autora nevēlēšanās sadarboties. «Ir izjūta, ka, tiekoties ar Maksimu, mēs runājam par dažādām tēmām. Mēs vēlamies palīdzēt, lai grāmata būtu kvalitatīvāka un labāka, bet viņš grib tikai izdot. Piedāvājām iespēju publicēt atmiņu stāstus novada avīzē vai mājaslapā, bet tam viņš nepiekrita,» stāsta J. Krievs.

«Uzklausot visu komitejas deputātu sacīto, sapratu, ka viņi nav ieinteresēti grāmatas izdošanā,» savas domas pauž M. Krutikovs. Viņš atzīst, ka atmetis ideju par finansējuma meklēšanu Iecavas novada domē, un mēģinās rast atbalstu pie Latvijas augsta mēroga amatpersonām. Grāmatas veidotājs ir pārliecināts, ka savākto atmiņu un materiālu stāsti tiks izdoti grāmatā.

Daži grāmatai «Kaut pastalās, bet brīvi» savākto atmiņu stāstu fragmenti

Uzskatīju to par savu pienākumu

Uģis Vītoliņš, bijušais padomju saimniecības «Progress» komjaunatnes sekretārs (1988–1989)

– 1988. gada pavasarī mani ievēlēja par padomju saimniecības «Progress» komjaunatnes sekretāru.
Ar Brīvības pieminekli bija kaut kas jādara – stāvēja aizaudzis ar krūmiem. Piemineklis celts Latvijas brīvības cīnītājiem, arī mana tēva vecākajam brālim Jāzepam Vītoliņam, kurš krita kaujās Nāves salā un pēc nāves kļuva par Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri.
Piesaistīju vēl divus cilvēkus – Ojāru Niedru un Raimondu Sietiņu. Sakopšanas laikā Mežotnē atradām tēlnieku Mārtiņu Zauru. Kad mākslinieks Pēteris Banders veidoja pieminekli, Zaurs kā students viņam palīdzējis. Bija dzīvs aculiecinieks, kas iesaistījās pieminekļa veidošanā. Viņš pastāstīja, ka 1930. gados pretim piemineklim stāvēja ziedu trauks, kura 1988. gadā tur vairs nebija. To atradām un novietojām tajā vietā, kur tam ir jāstāv.
Pēc pieminekļa notīrīšanas par to sāka interesēties toreizējais Iecavas ciemata padomes izpildkomitejas priekšsēdētājs Jānis Pelsis. Bija nepieciešama liela sakopšanas talka, jo mēs trijatā daudz nevarējām izdarīt. Tādu talku organizēja. Piedalījās daudzi Iecavas iedzīvotāji.
Katru dienu caur Iecavas parku brauca melna «Volga», kurā sēdēja Valsts drošības komitejas Bauskas rajona nodaļas darbinieki un fotografēja, kā mēs kopjam pieminekli. Dažas reizes braucu viņiem pakaļ un teicu: «Nāciet palīgā strādāt, man ir lāpstas!»

Biju viens no pirmajiem
Stepans Drozdovs, Latvijas Tautas frontes Iecavas nodaļas priekšsēdētāja vietnieks (1989–1990), LTF domes loceklis (1989–1990)

– Tolaik bija inteliģences konferences, kuras tiešraidē raidīja radio un publicēja presē. Sekoju līdzi to norisēm un sapratu, ka ir jāmainās politiskajai situācijai. Tāda elpa virmoja gaisā! Es to uztvēru un sapratu, ka ir jāpiedalās procesos un notikumos, jo uzskatīju, ka mana līdzdalība var kaut ko mainīt.
Tajā laikā, 1988. gada vasarā un rudenī, biju arī Padomju Savienības Komunistiskās partijas (PSKP) biedrs. Atrodoties PSKP rindās, no iekšpuses sapratu, ka šī sistēma savu laiku jau ir nokalpojusi.
1988. gada rudenī devos uz Benjamiņu namu, kur atradās Rakstnieku savienība, Komponistu savienība un Mākslinieku savienība. Gāju pie toreizējās Mākslinieku savienības valdes sekretāres Sandras Kalnietes un uzrakstīju iesniegumu – par iestāšanos Latvijas Tautas frontē. Biju viens no pirmajiem LTF dalībniekiem. Tas bija sākums, kad oficiāli reģistrēja LTF biedrus.

Vai Iecavai ir vajadzīga Tautas fronte?
Uldis Godainis, Latvijas Tautas frontes Iecavas nodaļas priekšsēdētājs (1988–1990)

– Kādu dienu mēs, vairāku studentu grupa no Iecavas, devāmies uz Benjamiņu namu, kur atradās Rakstnieku savienība, ar domu stāties Latvijas Tautas frontē, kaut ko darīt. Mums teica: «Veidojiet savu grupu tur, no kurienes esat ieradušies!»
Vienā brīdī pieņēmu radikālu lēmumu – izveidoju afišu ar aicinājumu, kuru novietoju uz kultūras nama loga: «Vai Iecavai ir vajadzīga Tautas fronte? Interesentus aicinām tikties 1988. gada 17. septembrī kultūras nama mazajā zālē!»
Vakarā dažas minūtes pirms sapulces sākuma ieeju mazajā zālē –
visa mazā zāle pilna. Sapulces dalībnieku kopējais viedoklis bija, ka Tautas frontes grupa Iecavā ir vajadzīga. Tajā pašā vakarā tika nodibināta Latvijas Tautas frontes Iecavas nodaļa. Mani ievēlēja par nodaļas priekšsēdētāju.
Daudzus jautājumus, kuri tika celti priekšā nodaļas valdē un kopsapulcēs, apspriedām «mazajā politbirojā», kurā ietilpu es, Arvids Anūzis, kā arī LNNK Iecavas nodaļas aktīvists Ilmārs Ādminis. Lēmām gan par TDP deputātu sastāvu, personālijām, kuras vajadzētu ievēlēt jaunajā deputātu sasaukumā. Lēmām arī par to, vai atstāt Iecavas ciemata izpildkomitejas priekšsēdētāja amatā Jāni Pelsi. Nolēmām – lai paliek!
Tā sākās Latvijas Tautas frontes laiks Iecavā.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Atmiņu grāmatas tapšanas līkloči

Kategorijas