Diskusijas krustugunīs – ceļi

2018. gada 20. aprīlis 00:00

126

Vecumnieku novada Stelpes pamatskolā otrdienas, 17. aprīļa, vakarā vietējie iedzīvotāji iesaistījās vairāk nekā divarpus stundu garā diskusijā ar pašvaldības amatpersonām.

Tikšanās noritēja bez pauzēm – skaļa un emocionāla, brīžiem zālē valdīja noskaņa kā tirgus placī. Klātesošie runāja cits caur citu, jo neviens nebija uzņēmies sarunas virzību, lai viedokļu apmaiņa par apkaimes ļaudīm svarīgiem jautājumiem ritētu raiti un konstruktīvi.
Sapulci atklāja domes priekšsēdētājs Guntis Kalniņš, aicinot iedzīvotājus uzdot jautājumus un paust savu redzējumu – ko stelpieši no pašvaldības vēlētos sagaidīt.

Izpilddirektore Aiga Saldābola iepazīstināja ar šogad Stelpes pagastā plānotajiem darbiem. Iecerēts sakārtot margas pie brīvdabas estrādes, veikt apzaļumošanu, ierīkot atpūtas vietu centrā pie Steņģu dīķa, nomainīt vairākus logus un durvis mājā «Palejas». Noslēdzies iepirkums par Eiropas fondu līdzekļu saņemšanu pašvaldības autoceļu rekonstrukcijai. Projekts par ceļa Mednieki–Gali sakārtošanu 6 km garā posmā, no kuriem 600 m atrodas Stelpes pagasta teritorijā, iesniegts izvērtēšanai Lauku atbalsta dienestā.

Vainīgas rudens lietavas?
Visgarākās runas un kaismīgākā domu apmaiņa izvērtās, iztirzājot ceļu tēmu, kas ir aktuāla visā novadā un Latvijā. Sašutumu raisīja A. Saldābolas izteikums, ka «ilgstošās rudens lietavas radījušas šādus apstākļus». Lauku vīri, visdedzīgāk Aleksandrs Gorjunovs, Jānis Lagzdiņš un Egons Grantiņš, pauda pārliecību, ka brauktuvju nožēlojamais stāvoklis ir nepareizas kopšanas rezultāts.

Guntars Veismanis, kurš izpilddirektores vietnieka amatā iecelts pirms nepilna mēneša, piekrita viedoklim, ka «ceļi nav pareizi». Viņš, uzsākot pildīt savus pienākumus, bijis pārliecināts, ka brauktuvju sakārtošanai varēs izmantot materiālu, kas sakrājies apmalēs.

Vecumniekos pamēģināts apaugumu noņemt, bet secināts, ka neatmaksājas to norakt un vilkt uz ceļa, tas prasa bargu naudu. Stelpes pagastam šogad paredzēti 21 823 eiro, par ko var atļauties veikt tikai ikdienas uzturēšanu. Vietējās pamatskolas direktore, deputāte Dagmāra Venclova atgādināja, ka, stājoties amatā, G. Veismanis runājis citādāk, paužot, ka ķersies pie ceļu sakārtošanas un ka tas ir vienkārši paveicams. «Uz jautājumu – kā to var izdarīt, ja finansējums ir ierobežots, jūs atbildējāt, ka daudz naudas nevajadzēs. Tagad runājat ko citu, sakot, ka naudas šādiem darbiem nav,» viņa pārmeta.

Nauda izsviesta – to «aprijuši» dubļi
Precizējot apauguma noņemšanas izmaksas, uz sapulci atbraukušais novada domes deputāts Mārtiņš Mediņš, kurš līdz izpilddirektora vietnieka amata izveidošanai pārraudzīja ceļu lietas novadā, atklāja, ka viena kilometra izmaksas ir ap 2000 eiro.

«Apaugums veidojas, smagsvara tehnikai pārvietojoties pa ceļu un izspiežot no brauktuves apakšas zemes slāni, kas nav izmantojams ceļa atjaunošanai. Tas būtu jānoņem un jānogādā atbērtnē. Problēma ir arī šaurie ceļi, ko greiders ar plato lāpstu nevar pienācīgi sakopt, proti, izveidot ceļa profilu,» viņš skaidroja un atgādināja – visu nosaka finansējums, kura trūkst.

«Ceļu sakārtošanai būtu nepieciešams papildu finansējums no pamatbudžeta līdzekļiem, diemžēl naudas ir tik, cik ir. No kā atteikties? No kultūras pasākumiem, sporta aktivitātēm? Varbūt ņemt līdzekļus no pamatbudžeta un neremontēt kādu telpu skolā?» retoriski vaicāja deputāts.

Iedzīvotāji interesējās, vai šogad notiks valsts reģionālā autoceļa P92 Iecava–Stelpe posma no Ķekavas–Skaistkalnes šosejas līdz Nīzerei asfaltēšana. G. Kalniņš pauda, ka saņemts mutisks apliecinājums rekonstrukciju veikt nākamajā gadā. Projekts ir gatavs un atdots pasūtītājam – valsts akciju sabiedrībai «Latvijas Valsts ceļi». Pašlaik neapskaužamā situācijā ir gan šī ceļa posma izmantotāji, gan uzturētāji. Brauktuve rūgst, jo apakšā ir avoti. Uz ceļa ir sagāzti neskaitāmi kubikmetri šķembu, bet darbs bijis veltīgs un nauda izsviesta vējā – materiāla kārta vairs nav redzama, to «aprijuši» dubļi.

Valdība «nāk pie prāta»
Zemnieki gribēja dzirdēt pašvaldības pārstāvju domas – vai valdības vīri beidzot «nāks pie prāta un sapratīs, ka ceļos jāiegulda valsts līdzekļi». G. Kalniņš atklāja, ka situācija šķiet nedaudz cerīgāka.

«Astoņus gadus dzīvots no Eiropas naudas. Pērn ceļu fondam bija paredzēti 130 miljoni eiro, šogad valsts budžetā tam ieplānoti 183 miljoni. No akcīzes nodokļa iekasētā nauda arī tiek virzīta ceļiem, ja nav minēts citādāk. Diemžēl ik gadu «atrunā citādāk», un līdzekļi aizplūst citiem mērķiem. Pašlaik pašvaldību ceļiem gadā ieplānoti 50 miljoni eiro, 2020. gadā – 100 miljoni. Tas ļauj cerēt, ka pēc pāris gadiem arī Vecumnieku novada autoceļu uzturēšanai piešķirtais finansējums dubultosies un gadā sasniegs ap 500 tūkstošiem eiro,» prognozēja domes priekšsēdētājs.

Maza interese par izglītības jomu
Kristaps Stallīts, lauku attīstības konsultants, vērsa uzmanību uz nepieciešamību Stelpē ierīkot ūdens hidrantu. Par to aizdomāties rosinājusi nesenā situācija, kad centrā dedzis šķūnītis, bet ugunsdzēsēju autocisterna pie upes nav varējusi piebraukt.

Sapulcējušos interesēja arī Stelpes pagastmājas un skolas izgaismošana naktīs, lietderība algot trīs sargus pārvaldes ēkā, novada sabiedriskās kārtības nodaļas darbinieku pienākumi, attīstības un plānošanas nodaļas slodze, iespēja organizēt suņu vakcinēšanu, graustu un nesakopto teritoriju piederība, kā arī citi jautājumi.

Domes priekšsēdētāja vietnieks Jānis Kovals informēja par gaidāmajiem izaicinājumiem izglītības jomā, taču šis temats klātesošos izvērstākai viedokļu apmaiņai nerosināja.

Sarunā ar domes amatpersonām aktīvi iesaistījās Zanda Štelfa. Pēc nogurdinošās diskusijas viņa aicināja pašvaldības pārstāvjus rezumēt, kas labs Stelpē šogad sagaidāms, jo «asfalta nebūs, tā dēvētā apvienošanās nauda, kas Stelpes pagastam tika solīta, iekļaujoties Vecumnieku novadā, izlietota citu pagastu vajadzībām, lieli un taustāmi projekti netiks realizēti»... Kaut nedaudz jauno sievieti iepriecināja vēsts par atpūtas zonas izveidi pie Steņģu dīķa. Iniciatīvas rosinātāja Dagmāra Venclova aicināja ikvienu iesaistīties apkārtnes sakopšanā.

Jaunā pagasta pārvaldnieka ieceres
Iedzīvotāji vēlējās noskaidrot, kādos jautājumos var vērsties pie jaunā pārvaldnieka un kādi ir viņa pienākumi. G. Kalniņa lakonisko atbildi «tādi paši, kā vecajam» papildināja A. Saldābola, precizējot, ka pagasta pārvaldes vadītāja kompetencē ir teritorijas apsaimniekošana un saimnieciskās lietas. Sapulces izskaņā vārds tika dots arī pašam pārvaldniekam Ingaram Štelfam, kurš amatā stājies šomēnes. Viņš stelpiešiem atklāja savas ieceres un iedrošināja iesaistīties pagasta ikdienā, izteikt priekšlikumus, nebaidīties izrādīt iniciatīvu un lūgt palīdzību jebkurā jautājumā.

«Ceļi, teritorijas sakopšana, māju apsaimniekošana un ēku numerācijas sakārtošana, graustu norobežošana, apzaļumošana un skaistas vides radīšana – tie ir jautājumi, kam sekošu līdzi,» uzskaitīja I. Štelfs. «Ne mazāk nozīmīga ir sabiedriskā kārtība pagastā. Centīšos ietekmēt situāciju un nepieļaut, ka jaunas mammas guļ ceļmalā, ka pie veikala notiek iedzeršana.»

Stelpe ir pirmais pagasts, ko šopavasar apmeklēja novada pašvaldības vadība. 19. aprīlī uz tikšanos tika aicināti Bārbeles ļaudis,
20. aprīlī domes amatpersonas ieplānojušas doties uz Kurmeni, savukārt sestdien, 21. aprīlī, sapulce notiks Vecumniekos. Nākamnedēļ dienaskārtībā ir sarunas ar Taurkalnes, Valles, Skaistkalnes un Misas iedzīvotājiem.

Situāciju brauktuvju sakārtošanā Vecumnieku novadā raksturo skaitļi
Pašvaldības ceļu kopgarums novadā ir 380 km, t. sk. autoceļu – 340 km, ielu – 40 km.

Satiksmes ministrijas piešķirtais finansējums autoceļu ikdienas uzturēšanai 2018. gadā ir nepietiekams – 235 816 eiro.

Vienam kilometram mēnesī var atļauties iztērēt 51,70 eiro, bet gadā – 620 eiro.Avots: deputāts M. Mediņš.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Diskusijas krustugunīs – ceļi

Kategorijas