Saules apmīļoti Vimbu svētki

Ar kūpinātu vimbu smaržu, saulei sildot, ziepju burbuļiem vējā zaigojot, ar fantastiski pavasarīgu svētku noskaņojumu aizvadīti Bauskas kultūras centra rīkotie otrie Vimbu svētki pilsētā.
Svētdien, 15. aprīlī, no paša rīta līdz vēlai pēcpusdienai cilvēki plūda uz Bauskas Krasta ielu. Sarīkojums bija bezmaksas, biļešu nav, tāpēc grūti pateikt, kāds aptuvenais ļaužu skaits šogad apmeklēja Vimbu svētkus. Tomēr sastaptie cilvēki vērtēja, ka skaitlis mērāms tūkstošos.
Par zaļu dzīvesveidu
Apmeklētāju vidū bija gan daudz baušķenieku, gan arī viesu no Lietuvas, Rīgas un citām pilsētām. Tirgū bija pieejami dažādi ražojumi – pārstāvētas trīs vīna ražotnes, dažādi pārtikas izstrādājumi, bērnu preces un rotaslietas. Šoreiz bija arī tirgotāji no Lietuvas. Tikai zivis gan nevarēja nopirkt.
Ar tikko aizvadītajā piektdienā no cepļa izņemtiem māla traukiem bija ieradusies arī Bauskas keramiķe Ieva Kaula. Viņa kopā ar Latgales podnieku Evaldu Vasilevski piektdien izkurinājusi cepli, un sestdien braukuši uz tirgū Rīgā. Svētdienā izvēlējušies būt Vimbu svētkos. Produkcijai bija arī pircēji.
Ar aktivitātēm un sarunām par bezatkritumu dzīvesveidu apmeklētājus izklaidēja biedrības «Homo ecos» pārstāvji. «Šis ir liels sarīkojums – tādos mēs piedalāmies tikai dažas reizes gadā. Pārsvarā esam pārstāvēti nelielās darbnīcās, mazākos pasākumos. Arī leļļu teātri kā šoreiz reti rādām. Tomēr šeit ir laba auditorija – pati jaunākā paaudze. Ceram, ka ar laiku viņi mācīs savus bērnus, ka vide jāsaudzē,» sacīja Artūrs Jansons, biedrības «Homo ecos» vadītājs. Viņš pauda gandarījumu, ka vietējie iedzīvotāji ir ieinteresēti jautājumos par ekoloģisku vidi – gan piedalījās sarunās, gan atrisināja uzdevumus, kurus reizēm nezina pat ar vides organizācijām saistītas personas.
Uzvaras recepte
Lielākā uzmanība dienas gaitā tika makšķernieku sacensībām, kurās piedalījās 96 pārstāvji gan no Bauskas, gan citām pilsētām un novadiem. Sacīkšu gaitu kontrolēja Pēteris Seleckis un Raitis Čekšs. Konkursa nosacījumi – uzvar svarā lielākās vimbas īpašnieks.
Pirmie noķerto lomu svērt nesa jau ap pulksten vieniem. «Zivju ir daudz. Jāmāk tikai noķert. Izskatās, ka vimbu sezona būs laba – ir vērts braukt šogad uz vimbām,» stāsta Māris Vaitekūns. Noķerto lomu pats kūpinot un vimbas garšojot. «Varu ēst caurām dienām,» saka makšķernieks. Ilgu laiku uz vietu trijniekā varēja cerēt baušķenieks Valērijs Gabrāns, kura loms svēra 695 gramus, bet veiksme šoreiz neuzsmaidīja.
Apbalvošanas ceremoniju vadīja Māris Olte un Pēteris Lideris. Balvas labākajiem bija sagādājis Guntis Andersons, Gailīšu pagasta zivju piebarošanas ēsmas ražotnes «NG mix» īpašnieks. To skaitā bija arī labi makšķerkāti ar spoli. Apbalvoja vecāko makšķernieku Valdi Stuļģi, jaunāko – Jāni Baranu, kā arī vienu no dāmām – Māru Ķeņģi.
Trešo vietu izcīnīja viens no jaunākajiem makšķerniekiem Aivis Tirelis ar 700 gramus smagu lomu. Zivs esot izvilkta no paša rīta ar fīderi. Otrajā vietā Inese Priedīte – viņas loms 730 gramu. ««Čuju», «ņuhu» un «poņu» – šīs trīs lietas vajag,» tā par makšķerēšanas veiksmi saka I. Priedīte. Uzvarētājs – Juris Aigars Āboliņš – viņa vimba svēra 740 gramu. «Uzvaras recepte ir ļoti vienkārša – piebaroju vimbas ar barību, ko iedeva organizatori no rīta. Uz āķa baltais kāpurs un slieka. Makšķerēju ar fīderi. Ar to ir vairāk cerību noķert lielāku zivi, jo ēsma ir krietnāka nekā ar pludiņu,» stāsta makšķernieks.
Apmeklētāju ierosinājumi
Reizē ar popularitāti un lielāku ļaužu plūsmu kļuva manāmi arī trūkumi. Neapmierināti bija apmeklētāji no citām pilsētām – pie Ķekavas apļa esot milzīgs plakāts, bet mūsu pilsētā nevienas norādes, kur svētkus meklēt. Gandrīz visi aptaujātie sacīja, ka pie ēstuves un alus telts ļoti garas un ilgas rindas, kuru dēļ daudzi šos produktus nenopirka. Apmierinātāki par to bija vīna pārdevēji – pie viņiem rindu nebija, un daudzi nāca baudīt glāzi vīna. Neveiksmīgs esot telšu dalījums – koncerta telts nosprostoja ceļu, turklāt skaļā mūzika traucēja sarunu telts pasākumam. Labāk esot viena telts, kur notiek gan koncerti, gan sarunas.
Baušķenieks Aivars Butulis sūkstījās, ka pietrūcis plaša zivju sortimenta. Ja reiz Vimbu svētki, gribētos šīs zivis baudīt dažādos veidos, taču tās pat nopirkt nevarēja, bet varēja iegūt tikai apmaiņā pret atrakcijās iegūtiem kuponiem. «Atrakcijas mani nevilināja. Piefiksēju, ka sākumā, kamēr svētki vēl nebija «ieskrējušies», vecākiem cilvēkiem zivis uzdāvināja tāpat – par baltu smaidu. Taču vēlāk, augot pieprasījumam, izveidojās rinda, jo gribētāju bija vairāk, nekā spēja ražot kūpinātavas. Ja reiz zivju diena, uzskatu, ka arī tirgotāju akcentam vajadzēja būt uz vimbām vai citām zivīm. Pērn bija pārdevēji, kas piedāvāja arī jūras veltes, taču šoreiz nekā. Rezultātā pasākums tāds ikdienas gadatirgus vien bija,» spriež A. Butulis. Arī citi sacīja, ka citur svētkos zivis piedāvā ceptas, vārītas, marinētas, kūpinātas un tā tālāk. Organizatori gan pauda, ka vimbas katram apmeklētājam nav solītas.
Aptaujātie ierosināja, ka svētkus labāk rīkot sestdienā, turklāt līdz vēlai vakara stundai. Aktivitāšu var būt vairāk, lai var sajust, ka centrālā varone ir zivs. Varētu būt zivju ēšanas, tīrīšanas, pazīšanas sacensības un citas «ambrāžas».
Iedvesmojošs pasākums
Pārsvarā gan visi pozitīvi vērtēja, ka svētku izjūta bijusi ļoti patīkama un iedvesmojoša. Uzvariete Ausma priecājās, ka viņas kungs Ilmārs pirmo reizi mūžā pats savām rokām uzmeistarojis putnu būri. Vimbu svētkos viņa bijusi arī pērn, šogad siltā saule un putnu čalas burtiski izvilinājušas no mājām.
Baušķenieks Jangs Vei bija ieradies uz pasākumu kopā ar ģimeni. «Ķīnā mums līdzīgu svētku nebija. Skatos un domāju, ka arī pats varētu pamēģināt kādreiz makšķerēt,» saka Jangs Vei. Viņa dēls Šikvings Vei atzina, ka viņam vislabāk paticis apskatīt zemessargu ieročus.
Vairāki apmeklētāji slavēja Mārtiņu Pakalniņu, kura ziepju burbuļi vijās debesīs visu svētku laiku. Slavēja gan par izturību, darbojoties dienas garumā, gan burbuļu skaistumu. «Kamēr ir, kas spiedz, var darboties. Un laiks šodien ir ļoti labs,» smaida M. Pakalniņš.
Vairāki slavēja daudzveidību svētkos – bija gan sarunas un lekcijas, gan makšķerēšanas sacensības, gan koncerts, atrakcijas un tirgošanās. «Emocijas ļoti labas. Skatāmies, ka te ir forši, nākamgad brauksim atkal. Noteikti ņemšu makšķeri – gribu piedalīties sacensībās,» stāsta rīdzinieks Leons Kokorevičs.
Kategorijas
- Vietējās ziņas
- Sports
- Tautsaimniecība
- Izglītība
- Kultūra un izklaide
- Kriminālziņas
- Vēlēšanas
- Latvijā un pasaulē
- Lietotāju raksti
- Sēru vēstis
- Foto un video
- Blogi
- Laikraksta arhīvs
- Afiša
- Sports
- Kultūra un izklaide
- Dažādi
- Reklāmraksti
- Citas ziņas
- Projekts «Saimnieko gudri»
- Projekts «Kultūrvide novados»
- Projekts «Iesaukums politikā»
- Dzīvesstils
- Projekts «Mediju kritika»
- Projekts «Dzīves kvalitāte novados»
- Projekts «Dzīve pierobežā»
- Projekts «Vide un mēs»
- Projekts mediju profesionāļiem par trešo valstu pilsoņu sociālo iekļaušanos un migrāciju
- Projekts «Dzīve pierobežā – 2020»
- Projekts «Kultūrvide novados-2020»
- Projekts «Vide»-2021
- Projekts «Iesaukums politikā»-2021
- Podkāsts «ViedDoma»