Centieni apstādināt lauku tukšošanos

Agnija Ruhocka, Bauskas muzeja speciāliste

2018. gada 17. aprīlis 00:00

Aprīlis mūsu valstī pirms 80 gadiem – 1938. gadā – nācis ar pavasarīgām vēsmām un nozīmīgiem plāniem par elektroenerģijas avota maiņu, ar pavasara talkām – spodrības nedēļu, meža dienām –, ar iecerēm par bērnu lietderīgu laika pavadīšanu vasarā.

Strāva no Ķeguma
Valsts elektrības padome 1937. gadā izstrādāja Latvijas elektrifikācijas plānu. Ar to tika likti pamati Latvijas elektrifikācijas plānveidīgai izveidei. Lielcentrāļu izbūvei tika ņemti vērā vietējie enerģijas krājumi – ūdens un kūdra. Plāna realizācijas kārtība bija sadalīta četros posmos. Pirmais posms noslēdzās ar Ķeguma spēkstacijas pirmo izbūves pakāpi un ar tās ražotās enerģijas pievadīšanu patērētājiem. Otrs posms – no Ķeguma spēkstacijas darbā laišanas līdz tās jaudas galīgai izmantošanai jeb nākamās lielcentrāles būvei. Trešajā un ceturtajā posmā bija paredzēta pārējo lielcentrāļu būve un tālvadu ierīkošana.

Ierosmes par jaunu augstsprieguma līniju izbūvi tika dotas 1938. gadā. 1938. gada aprīlī Ministru kabinets piekrita finanšu ministra priekšlikumam izbūvēt līdz Ķeguma spēkstacijas darbā laišanai 80 000 voltu līniju no Ķeguma līdz Jelgavai ar transformatoru staciju Jelgavā, 20 000 voltu līniju no Jelgavas līdz Bauskai. Būves realizācijai Ķeguma spēkstacijas būvinspekcijai, sākot ar aprīli, uzdeva izveidot projektu un tāmi, kā arī organizēt un uzraudzīt būvdarbus.

Līdz iepriekš minētā plāna pilnīgai realizācijai Bauskā elektrisko enerģiju ražoja Lejas ūdensdzirnavas a/s «Savienotās dzirnavas», izmantojot Mēmeles ūdensspēku (zināšanai – etiķa fabrikas un konfekšu ražotnes ēkas paliekas). Līdz 30. gadu sākumam a/s «Savienotās dzirnavas» piegādāja elektrību tikai Bauskas pilsētas robežās, bet 1931./1932. gadā a/s «Savienotās dzirnavas» no līdzstrāvas pārgāja uz maiņstrāvu un novērsa ne tikai trūkumus elektriskās enerģijas piegādē pilsētas robežās, bet arī guva iespēju elektrību piegādāt laukos. 1939. gada 5. decembrī a/s «Savienotās dzirnavas» elektrību nomainīja Ķeguma hidroelektrostacijas (HES) ražotā strāva, kas sāka plūst pa Jelgavas līnijas vadiem uz Bausku un apriņķi.

15. maija parks
Bauskas pilsētas vēsturē 1938. gada 24. aprīlis iegājis kā 15. maija parka ierīkošanas diena. Pilsētas pašvaldība parkam ierādīja gleznainu vietu – divus hektārus lielu zemesgabalu, ko no trim pusēm apskaloja Mēmeles, Mūsas un Lielupes ūdeņi, – Ķirbaksalas teritorijā. Bija vīzija, ka tas tiks baušķenieku kopts un sargāts, augs liels un dižens un ik zars atgādinās par 1934. gada maija vēsturiskajām dienām, kad Kārlis Ulmanis veica apvērsumu Latvijas valstī. Šī laikmeta atcerei parkā izveidots arī Vadoņa laukums. Pasākuma dienā, pieminot Brīvības cīņu laiku, parkā iedēstīja arī ģenerāļa J. Baloža, ģenerāļa K. Berķa un pulkveža O. Kalpaka piemiņas birzis.

Pirms darbu sākšanas 24. aprīlī plkst. 10 pie pilsētas pamatskolas pulcējās aizsargu un veco strēlnieku organizācijas, skolu, mazpulku jaunatne, strādnieku ardodbiedrības, sporta kluba, ugunsdzēsēju, valsts un pašvaldību darbinieki. Katram bija jāņem līdzi darbarīki.
Pilsētas galva Eduards Kasparsons uzrunāja klātesošos, sakot: «Darbs, ko mēs šodien darīsim, nav šai dienai vien, bet arī tālākai nākotnei. Šo dienu darbs kalpos ne vien mūsu dzimtenes daiļumam, bet pēdējos gados ar lielu platību apmežošanu tiek papildinātas arī mūsu zemes bagātības. Šodien mēs dēstīsim 15. maija parku lielā vienprātības laikmeta atcerei, kad mūsu tautai uzausa jauna diena. Sargāsim šo laikmetu, sargāsim un glabāsim šī laikmeta pieminekli – 15. maija parku! Dievs, svētī Latviju!» Pēc tam sekoja virsmežziņa referāts par Mežu dienu sasniegumiem un uzdevumiem. Referents uzsvēra, ka skaistās birzis un mežus mēs esam saņēmuši kā jauku mantojumu no priekštečiem un mūsu uzdevums ir atstāt nākamajām paaudzēm skaisti apdēstītas ceļmalas un birzis. Apriņķa priekšnieks Arveds Blanka ar īsu uzrunu noslēdza svinīgo brīdi. Mežu dienu dalībnieki vienojās kopīgās dziesmās, pēc tam visi orķestra pavadībā devās gājienā uz jauno parku.

Čakli strādājot, 24. aprīlī neilgā laikā iestādīja 80 egles, 100 kļavas, 150 liepas, 45 bērzus, 30 ozolus un astoņus pīlādžus. Pirmos kociņus dēstīja pilsētas galva Eduards Kasparsons, apriņķa priekšnieks Arveds Blanka, pilsētas valdes locekļi.

Spodrības nedēļa
Spodrības nedēļas rīkošana 30. gadu otrajā pusē bija kļuvusi par jauku tradīciju. 1938. gada aprīlī par godu valsts 20 gadu jubilejai spodrības nedēļai bija jāizvēršas vēl iespaidīgākai. Tika propagandēts – cik mums jābūt tīriem un cēliem savos vārdos, domās un pienākuma pildīšanā pret valsti, tikpat tīriem mums jābūt savā privātajā darbā un dzīvē, savās mājās un tuvākajā apkārtnē. Spodrības nedēļa tika izsludināta no 24. aprīļa līdz 1. maijam. Lauksaimniecības kameras mājturības nodaļā uzsvēra, ka 1938. gada spodrības nedēļā galvenā vērība veltāma telpu spodrināšanai, iekārtošanai un uzkopšanai. Laukos jābalsina saimniecības telpas, piemēram, virtuves, pieliekamie u. c., tāpat kūtis. Sekojot iepriekšējo gadu paraugam, spodrības nedēļā kārtojami jautājumi arī par sētas, dārza, lauku apkopšanu, personīgo higiēnu utt.

Spodrības nedēļu katrā pagastā organizēja lauksaimniecības biedrības un pagastu pašvaldības, bet pilsētās – pilsētas valde. Bauskā rīkošanas iniciatīvu uzņēmās Bauskas pašvaldība, noturot apspriedi. Apspriedi vadīja pilsētas galva Eduards Kasparsons, un tajā piedalījās vietējo skolu vadītāji un organizāciju pārstāvji. Apspriedē nolēma spodrības nedēļu atklāt 26. aprīlī plkst. 19 Aizsargu namā ar mājturības instruktores referātu «Spodrības māja», Bauskas ģimnāzijas direktora Pētera Andersona referātu un kora dziesmām. Lai pārliecinātos par sanitārajiem apstākļiem un tīrību tirdzniecības, rūpniecības un amatniecības uzņēmumos Bauskā, pilsētas pašvaldība spodrības nedēļā pastiprināti apsekoja uzņēmumus. Bauskas pašvaldība uzstāja, ka gādāt par sētu tīrību un spodrību ir katra latvieša tikums un pienākums. Nevīžība un nekārtība ir no svešiniekiem iegūtas īpašības. Tās jāatmet kā viss kaitīgais un svešais.

Bērnus – uz pagastiem!
1938. gada aprīļa otrajā pusē sākās pilsētnieku bērnu reģistrēšana sūtīšanai vasaras atpūtā uz laukiem. Tas bija jau iepriekšējos gados sāktā pasākuma teicams turpinājums. Latvijas valdība visiem spēkiem mēģināja veicināt pilsētnieku bērnu sūtīšanu uz laukiem. Budžetā šim nolūkam tika atvēlēta prāva summa. Pirms bērnu nosūtīšanas uz pagastiem Tautas labklājības ministrija izstrādāja noteikumus. Pēc bērnu reģistrēšanas aprīlī tos uz laukiem sāka sūtīt no 16. maija. Skolas gadu vecumā bērni laukos dzīvoja trīs mēnešus. Par bērnu uzturēšanu lauksaimniekiem maksāja 20 latu mēnesī. Tika izstrādāts apriņķu sadalījums atsevišķu pilsētu bērniem. Bārbeles, Skaistkalnes, Bruknas un Kurmenes pagastā izvietoja Rīgas bērnus. Atsevišķos pagastos bija arī Jelgavas bērni. Īslīces, Bauskas, Rundāles, Codes, Ceraukstes, Paņemūnes un Vecsaules pagastā izvietoja Bauskas pilsētas bērnus.

Pēc valdības uzstādījuma bērnu sūtīšana uz laukiem spēja dot daudz vairāk nekā tikai veselīgu atpūtu pilsētnieku bērniem, kam svaigs gaiss un veselīga pārtika tik ļoti nepieciešama. Ar to tika panākta pilsētu un lauku iedzīvotāju tuvināšanās, augošā jaunatne šīs saites varēja stiprināt vislabāk. Valdība cerēja, ka jaunatne, vairākas vasaras pavadījusi pagastos, iemīlēs lauku dzīvi un darbu. Tolaik jau parādījās pirmie vērojumi par lauku tukšošanos. Trūka ne vien laukstrādnieku, bet arī lauksaimnieku. Vecā saimnieku paaudze saruka, jaunā aizgāja pasaulē – mācījās skolās, augstskolās, izvēlējās dzīvot un strādāt lielpilsētā. Valdība centās atrast izeju, gan sūtot bērnus uz laukiem, gan materiāli atbalstot ģimenes, kas gribēja pāriet uz dzīvi un darbu laukos.

30. gadu Latvijas spodrības nedēļas 10 «baušļi»:
1. Tev būs vispirms pašam sevi spodrināt. Mācies saprast dzīvi un dzīves gudrības. Iegaumē, kas ir daiļums, un mācies atšķirt ļaunu no laba, riebīgu no daiļa, spodru no netīra. Kad to būsi panācis, tad pati dzīve un tava sēta tevim līdzi spodrināsies.
2. Turi tīru savu miesu un apģērbu, bet vēl vairāk to, kas iziet no tavas mutes. Cilvēku apgāna ne tas, ko viņš sevī ieņem, bet – kas no viņa mutes iziet. Ne spoguļi tavā priekšā, ne dimanti un krelles kaklā skaistu nepadarīs, bet mīlestība uz dzimteni, kalpošana tēvzemei un svētīgs darbs paša sētā vai sabiedrībā darīs tevi laimīgu un garā spodru.
3. Tev būs ieturēt kārtību darbā un dzīvē. Kārtība sekmē darbu. Kārtība ir daiļuma un spodrības sastāvdaļa. Bez kārtības neviens darbs, pasākums vai uzņēmums nevar sekmēties.
4. Cienī to, kas daiļš, un godā tos, no kuriem tu vari mācīties visu labu un daiļu. Daiļums ir dievišķīgs, tāpat kā patiesība.
5. Tev nebūs «nokaut» to garu, kas tevi vedina uz gaismas ceļu. Neaizmirsti, ka spodrība tikpat nepieciešama kā no pirts iznākušam cilvēkam tīra veļa.
6. Tev nebūs pārkāpt slieksni, pirms neesi noslaucījis kājas. Novelc kurpes, pirms ieej svešā namā.
7. Nekāp pāri un neej apkārt nejauši zemē pamestai lietai. Pacel to un noliec pēc piederības.
8. Neskumsti, ja tev spodrības nedēļā nepaveicas tā, kā tu vēlies, apdomā, ka līdz nākamajai spodrības nedēļai atliek vēl 51 nedēļa, kādā laikā tev iespēja visas lietas par labu griezt un panākt visu nokavēto un pat vairāk.
9. Neiekāro no sava strādnieka vai strādnieces vairāk, nekā viņi spodrības izpratnē spēj dot. Ikviena cilvēka spējām ir savs mērs un vērtība. Audzini un pamāci jaunatni daiļumā un spodrībā, par to jaunatne tev būs pateicīga līdz mūža beigām.
10. Uzmeklē un ierādi cienīgu vietu valsts karogam. Izdaiļo tā apkārtni un svētbrīdī noraugies godbijībā uz to!

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Centieni apstādināt lauku tukšošanos

Kategorijas