BauskasDzive.lv ARHĪVS

Valsts skopais finansējums apdraud rajonu slimnīcas

Mārīte Ozoliņa

2009. gada 9. aprīlis 17:00

1131
Valsts skopais finansējums apdraud rajonu slimnīcas

Ja Bauskas slimnīcai stacionārai aprūpei paredzētais finansējums netiks palielināts, tad paredzama traģēdija, kas skars plašu sabiedrību, - ārstniecības iestādei draud slēgšana. Aprīlī «Bauskas Dzīvei» nācies uzklausīt gan iedzīvotāju, gan mediķu bažas par to, ka mūsu rajons varētu palikt bez savas slimnīcas. Redakcijas e-pastā saņemta vēstule, kurā arī pausts satraukums: «Šīgada 5. aprīļa LNT raidījumā «TOP 10» uzzināju faktus, kas satrauca manu ģimeni. Kā būs, ko darīsim, kur brauksim gadījumos, ja būs nepieciešama mediķu palīdzība? Mazbērni mazi, vecākiem ar veselību arī mēdz būt visādi, radiniecīte gaida bērniņu uz jūlija beigām. Satraukums ir liels. Varbūt ir kāda iespēja aizstāvēt mūsu slimnīcas pastāvēšanu? Šodien ir «modē» rīkot streikus vai vākt parakstus, lai kādu izprastu, lai kāds saklausītu, saprastu un rīkotos. Darīt tā?»Laikraksts SIA «Bauskas slimnīca» administrācijā uzzināja, ka pašlaik nav noslēgts līgums, ko piedāvā Veselības obligātās apdrošināšanas valsts aģentūra (VOAVA) laika periodam no šīgada 1. aprīļa līdz 30. jūnijam. Saskaņā ar šo dokumentu, finansējums stacionārai aprūpei mēnesī tiek samazināts par 54 procentiem un ir tikai 55,6 tūkstoši latu. Gada pirmajos trīs mēnešos tas bija vidēji 102 tūkstoši latu katrā, bet pirms šī samazinājuma pērn vidēji bija 120 tūkstoš latu mēnesī. Patlaban tiek izmantoti uzkrājumi, kas ir ierobežoti.   SIA «Bauskas slimnīca» valdes loceklis Uģis Zeltiņš sniedz plašāku skaidrojumu par sarežģīto situāciju: «Izskatās, ka valsts ar šādu politiku liegs pacientiem savlaicīgu pieejamību stacionāram. Mani uztrauc paša tuvinieku, draugu un visa rajona ļaužu nolikšana zem šāda sitiena, tādēļ cīnos, lai slimnīca pastāvētu, nevis es to vēlos slēgt, kā dzird ļaudis runājam. Mums nav nekādas aizsardzības. Piedāvātie nosacījumi ir tādi, ka nekādi nevaram nodrošināt stacionāra darbu un bankrots ir neizbēgams. Vajadzētu vismaz astoņdesmit tūkstoš latu mēnesī. Tādēļ es braucu uz Rīgu, dodos uz Saeimu, VOAVA, Veselības ministriju, vēršos Latvijas Pašvaldību savienībā, lai cīnītos par pastāvēšanu. Līgumu, kas mēnesim paredz par pusi samazināto finansējumu, slēdz tikai līdz 30. jūnijam. Tātad neziņa atkal turpināsies, un sliktās budžeta prognozes paliek draudīgas gan Bauskai, gan vēl citām sešpadsmit Latvijas rajonu slimnīcām.Jāņem vērā, ka Bauska tomēr ir īpašs reģions, kuram 65 kilometru garumā cauri vijas autoceļš A-7. Regulāri jāārstē pacienti ar smagām politraumām, kas gūtas satiksmes negadījumos. Slēdzot slimnīcu, netiks nodrošināta operatīva palīdzība, pieļauju, ka būs vairāk nāves gadījumu. Samazinātā finansējuma dēļ liela daļa pacientu nevarēs saņemt nepieciešamo palīdzību un būs spiesti izmantot Rīgas stacionārus, kuros izmaksas ir augstākas gan klientiem, gan valstij.»U. Zeltiņš ir daudz domājis par pašlaik samilzušo situāciju, kas spiež secināt, ka galvaspilsētas ierēdņiem lauku iedzīvotāji ir nulles vērtībā. Neadekvātais finansējuma samazinājums šajā sektorā izskatās klaji pretrunīgi ar milzīgajiem VOAVA tēriņiem, kas gadā ir aptuveni 6,2 miljoni latu. Vai tiešām šīs aģentūras visi 317 darbinieki ir vairāk vajadzīgi par Latvijas lauku rajonu nodrošinājumu ar stacionāriem? Valsts amatpersonas klaji nepaziņo, ka rajonu slimnīcas slēgs, jo tas neizskatītos pārāk jauki, bet, «nogriežot» finansējumu, varēs paziņot, ka pašas slimnīcas bankrotē, jo nespēj labi saimniekot. Viltīgi. Latvijas Pašvaldību savienība 8. aprīlī Veselības ministrijā steidzamības kārtā bija ierosinājusi gadskārtējās sarunas organizēt, vispirms akcentējot uzmanību aktualitātēm, proti, par stacionāro pakalpojumu sistēmas pašreizējo situāciju, tās turpmāko modeli, lai nodrošinātu visā valsts teritorijā iedzīvotājiem pieejamu neatliekamo un plānveida medicīnisko stacionāro palīdzību pamatprofilos par atbilstīgu cenu.  Mūsu rajonu domu apmaiņā pārstāvēja rajona Padomes priekšsēdētāja vietnieks Rihards Melgailis un Uģis Zeltiņš. Šī bija diskusiju pirmā kārta, kuras gaitā vēl nekļuva skaidrs, vai būs grozījumi pašlaik piedāvātajos līgumos, bilst U. Zeltiņš. Laikraksta «Diena» 8. aprīļa numurā publikācijā «VOAVA kļūdās, aprēķinot naudu slimnīcām» gan rakstīts, ka aģentūra līdzekļus stacionāriem aprēķinājusi, neņemot vērā Veselības ministrijas uzstādījumu. Tagad VOAVA kopā ar ministriju kļūdu labojot, lai finansējuma vidējais samazinājums slimnīcām būtu robežās no 10 līdz 20 procentiem. SIA «Bauskas slimnīca» administrācija precizē, ka gultas dienas vērtība stacionārā ir zemāka nekā valsts SIA «Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca» un SIA «Jelgavas pilsētas slimnīca». Šie skaitļi attiecīgi ir Ls 21,01, Ls 29,58 un Ls 29,58. Gan minētie cipari un citi dati apliecina, ka daudzprofilu slimnīca, kāds statuss ir arī Bauskas dziednīcai, var veiksmīgi strādāt. Tai pašlaik nav ne parādu, ne kredītsaistību, pēdējos gadus ir strādāts ar peļņu, kas izmantota attīstībai un modernizācijai. Mūsu mediķi, kuri ilgus gadus draudzējas ar Zviedrijas kolēģiem, pieļauj, ka Latvijas jauno medicīniskās apkalpes modeli mēģina «piedzīt Zviedrijai», taču neņem vērā, ka šajā valstī ap 80 procentu ir plānveida stacionāra pakalpojumu.  Tajā pašā laikā Bauskas rajonā neatliekamā palīdzība veido aptuveni 90 procentu. Vēl taču jāņem vērā, ka mūsu valstī ir daudz sliktāki autoceļi un nodrošinājums ar transportu.  Fakti SIA «Bauskas slimnīcas» stacionārā ir 148 gultas vietas, vidējais ārstēšanās ilgums 2008. gadā 6,5 gultas dienas, 2009. gada pirmajos trīs mēnešos - 6,2 gultas dienas. Gada apgrozījums - 3,2 miljoni latu, ienākuma nodoklī vien valstij samaksāti 36 tūkstoši latu mēnesī.Faktiski izrakstīto pacientu skaits 2008. gadā - 5939, šīgada trīs mēnešos - 1468. Ja tiek slēgta SIA «Bauskas slimnīca», kuras apkalpes zonā ir 52 tūkstoši rajona iedzīvotāju, ir jāveido vēl vismaz divas neatliekamās medicīniskās palīdzības feldšeru brigādes. Tas nepieciešams tādēļ, ka pacienta nogādāšanai līdz slimnīcai būs vajadzīgs papildu laiks (aptuveni divas stundas) un jāveic papildu attālums (aptuveni 130 kilometru turp un atpakaļ).