Kartītes ir jauka dāvana arī Lieldienās

2009. gada 11. aprīlis 18:30

1733

Ir tik viegli sūtīt apsveikuma kartītes Ziemassvētkos! Standartteksts «Priecīgus Ziemassvētkus un laimīgo Jauno gadu!» ir pārmantots jau no iepriekšējām paaudzēm. Tie, kam piemīt bagātīgāka iztēle, izdomā savas interpretācijas, bet daudzi izvēlas dzejas rindas. Tradīcija turpinās. Nav svarīgi, vai kartīti sūtām rokrakstā vai elektroniski.Lieldienās ir citādi. Vislielākās grūtības rodas, gudrojot tekstu. Nu ko tādā nopietnā reizē kā Kristus augšāmcelšanās varētu novēlēt? Lieldienu notikums ir neikdienišķs, ārkārtējs, tādēļ gribas izvairīties no ierastiem vārdiem un simboliem, bet diemžēl nekas prātīgs nesanāk. Sūtīt bildīti ar zaķi, olām un pūpoliem būtu pārāk bērnišķīgi, bet kristietības simbolika šķiet pārāk nopietna, lai ar to rotaļātos, jo apsveikumu sūtīšana patiesībā ir komunikācijas spēle. Lieldienu kartīšu tradīciju Latvijā pašlaik vislabāk uztur elektroniskie mediji. Pietiek ielūkoties portāla www.svētki.lv sadaļā «Kartīšu konstruktors», lai aizrautos ar digitālu atklātņu zīmēšanu. Atliek tikai nosaukt konkrētus svētkus, bet tādu ir daudz - pat Labrenča diena tiek minēta -, atvērt zem konstruktora lodziņa vietni «Detaļas», izvēlēties vizuāli pievilcīgākos elementus un sākt zīmēt kartīti. Lai gan piedāvāto tēlu izvēle nav pārāk liela, ātri var izveidot gana asprātīgu un vizuāli pievilcīgu attēlu, iekrāsojot fonu, paspilgtinot atsevišķas detaļas. Klikšķinot datorpeli, filozofiskie prātojumi par Lieldienu jēgu pazūd kā nebijuši, jo domas kavējas pie cilvēka, kuram tiek zīmēta kartīte. Nav jābaidās kļūt bērnišķīgi naiviem, ir jāizmanto iespēja pašiem radīt virtuālu atklātnīti, jo process ir ļoti vilinošs. Pagājušajā gadā Latvijā par labāko projektu elektroniskajā vidē tika atzīts «www.lieldienas.lv». Tā ir apsveikuma kartīte, kuras lietošana ir bezgala vienkārša. No ekrānā redzamiem pieciem dziedošiem zaķiem, kas reklamē atšķirīgus mūzikas stilus, datora lietotāji varēja izvēlēties tīkamāko, uzrakstīt savu tekstu un nosūtīt adresātam. Aģentūra «Leo Burnett Riga» informē, ka piecās dienās aizsūtīti 14 795 apsveikumi, bet šo mājaslapu Lieldienu laikā apmeklēja 55 980 klientu. Arī pēc tam turpinājās kartīšu kā nelielu uzmanības apliecinājumu sūtīšana. Brīnišķīgs ir portāla www.tvnet.lv rosinātais Latvijas bērnu Lieldienu apsveikumu konkurss, kas īstenots sadarbībā ar akciju sabiedrību «Laima». Visi iesniegtie darbi pašlaik ir aplūkojami atsevišķā Lieldienu kartīšu galerijā. Daudzu simtu zīmējumu vidū nemaldīgi var atpazīt Iecavas novada Dartijas sākumskolas bērnu Kristapa Anspoka, Elizabetes Rumjancevas, Montas Zaumanes, Gerdas Miezeres, Zanes Briedes, Aivijas Grundmanes un citu vizuālās mākslas skolotājas Ilzes Arājas audzēkņu darbus. Pirms pāris nedēļām mazie iecavnieki Lieldienu zīmējumu izstādi atklāja savā skolā. Ir gluži vienkārši lieliski, ka viņu izcilie darbi tagad ir pieejami virtuālajā vidē, turklāt iepatikušos kartīti ikviens interneta lietotājs var izdrukāt vai pārsūtīt sev mīļiem cilvēkiem. Idejas autori uzsver, ka projekta mērķis ir Latvijā atjaunot Lieldienu apsveikumu sūtīšanas tradīciju, un šķiet, ka tas ir izdevies. Mākslas vēsturniece rundāliete Jeļena Forste ir izkopusi Kristus Augšāmcelšanās svētku dāvaniņu un kartīšu gatavošanas personisku stilu. Agrāk viņa apgleznoja porcelāna olas, izmantojot baroka, ampīra stila ornamentālus motīvus un pareizticīgo tradicionālo simboliku. Pirms dažiem gadiem, meklējot iedvesmas avotus olu apgleznošanai, Jeļena sāka aizrauties ar Lieldienu vēsturisku kartīšu pētīšanu. «Mani visvairāk interesēja pastkartes, kas Latvijā tika izdotas pirms Otrā pasaules kara. Kolekcija, ko turpinu veidot, nav liela, bet tajā ir arī unikāli eksemplāri, kā, piemēram, izdevniecību «O. Kallerts», «Fotoprom» un «Orient» iespieddarbi. Šie uzņēmumi Rīgā bija savas nozares līderi 20. gadsimta 30. gados. Tolaik zīmētās atklātnes ir kvalitatīvas, nereti ir sastopama arī reljefa druka. Sižetiem piemīt izteikti sentimentāls raksturs. Zīmējumos visbiežāk tika atainoti eņģeļi, bērni, pūpoli, putniņi, olas, atsevišķus elementus apvienojot krāšņā, dekoratīvā kompozīcijā. Pirms Otrā pasaules kara iespiestās kartītes mūsdienās var atrast antikvariātos un pie kolekcionāriem. Īpašā vērtē ir Rīgas izdevniecības «Lencs un Rudolfs» 20. gadsimta sākumā izdotās pastkartes. Lieldienu atklātnes, ko tagad Latvijā var nopirkt, nav zīmētas ar roku. Šie datorgrafikas darbi lielākoties ir bezpersoniski un sižetiski vienveidīgi,» skaidro mākslas vēsturniece. Pagājušajā gadā saviem tuviniekiem un draugiem Jeļena Forste aizsūtīja Lieldienu stilistikā ieturētu fotogrāfiju, kurā viņa redzama, sēžot pie svētku galda. Sižetā visneparastākais šķiet fakts, ka attēlā fiksētās lietas ir Jeļenas darinātas. Komentē autore: «Pati šuvu sarafānu, darināju tautisku galvas rotu - kokošņiku -, atbilstīgi pareizticīgo tradīcijām cepu Lieldienu kuļiču un krāsoju olas. Pēc tam sakārtoju priekšmetus līdzsvarotā kompozīcijā un palūdzu, lai meita Elīna nofotografē. Olu apgleznošanai trūkst laika, tādēļ bija jāsāk domāt par tādas atklātnītes veidošanu, kas paustu manu personisko attieksmi pret svētkiem.» Vēsturnieks Raitis Ābelnieks uzskata, ka Lieldienu apsveikumu sūtīšanas tradīcija, pretstatā vairākām Eiropas katoļticīgām zemēm, Latvijā vēsturiski nav paguvusi nostiprināties. Raitis spriež: «Padomju okupācijas laikā Ziemassvētku un Lieldienu kartītes neiespieda. Kristus dzimšanas svētku novēlējumus cilvēki varēja ierakstīt Jaungada atklātnēs, turpretī Lieldienās tādas alternatīvas nebija. Bauskas novadpētniecības un mākslas muzejā glabājas daži desmiti Lieldienu kartīšu. Vecākās ir drukātas apmēram pirms 100 gadiem. Bildīšu sūtīšana reliģiskos svētkos ir samērā jauna tradīcija, kas attīstījusies pilsētās. No attāliem poļu radiem es diezgan regulāri saņemu Lieldienu apsveikumus, bet pats esmu aizsūtījis tikai dažus - kā pateicības zīmi par uzmanību.»

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Kartītes ir jauka dāvana arī Lieldienās

Kategorijas