Ar muskuļu testu pret sāpēm un diskomfortu

2018. gada 3. aprīlis 00:00

251

Ar muskuļu testu pret sāpēm un diskomfortu

Jūtot sāpes vai diskomfortu kādā ķermeņa daļā, nereti aptiekā iegādājamies pretiekaisuma ziedi vai dodamies pie masiera. Taču viss nav tik vienkārši.

Cilvēka organisms ir unikāla, vienota sistēma ar apbrīnojamām vadības un pašregulācijas spējām, tomēr noteikt kaites iemeslu dažkārt ir visai sarežģīti pat speciālistam. «Slimība liecina, ka ķermenis kaut kam nespēj pielāgoties un dod signālu sāpju vai citu simptomu veidā. Viena no diagnostikas metodēm, kas palīdz atklāt kaites iemeslu, ir lietišķā kinezioloģija,» stāsta fizioterapeite Agnese Krētaine.

Viens nestrādā, cits pārstrādājas
Kinezioloģija pēta kustību anatomiju un mehāniku. Nosaukums cēlies no grieķu valodas: «kinēsis» – ‘kustība’, «logos» – ‘mācība’. Lai zinātu, kā kustas muskuļi un locītavas, kā ķermenī novietoti kauli, to apgūst jebkurš fizioterapeits, veselības sporta speciālists. Savukārt lietišķā kinezioloģija ir ķermeņa struktūras (kaulu, muskuļu, locītavu, iekšējo orgānu) bioķīmisko (vitamīnu un mikroelementu pietiekamību, alerģiju, pārtikas produktu nepanesības u. c.) un mentālo (emociju ietekmi uz cilvēka veselību) veselības aspektu novērtēšanas sistēma, galvenokārt izmantojot muskuļu spēka testēšanu. Pēc nepieciešamības tiek lietotas arī citas diagnostikas metodes – stājas izvērtēšana, neiroloģiskie testi, ar kuriem tiek konstatēts vājais muskulis, noteikts, kāpēc tas ne-
darbojas pareizi.

Vaina visbiežāk nav pašā muskulī, bet citā ķermeņa daļā – attiecīgā nerva saknītē, kas iziet no mugurkaula, vai arī orgānā, kas saistīts ar šo muskuli, vitamīnu vai minerālvielas trūkumā vai pat kādā emocionālā notikumā vai situācijā. Ja kāds muskulis ir vājš, tas nozīmē, ka cita ķermeņa daļa uzņēmusies daļu slodzes. Ar laiku tā var pārpūlēties, atgādinot par sevi ar ilgstošām sāpēm, ko nespēj mazināt ne medikamenti, ne masāžas, ne citas ārstnieciskās procedūras. Piemēram, ja nestrādā viena kakla puses muskulatūra, būs pārstrādājusies otra, un pēc laika sāpes būs klāt, jo izjaukts līdzsvars.

Situācijā, kad viens ir pārstrādājies, bet otrs nestrādā, speciālista uzdevums ir piespiest pēdējo strādāt, salīdzina fizioterapeite. Lietišķā kinezioloģija ir veiksmīgs paņēmiens vājo jeb nefunkcionējošo muskuļu diagnosticēšanai: tiek atrasts vājuma iemesls un dots precīzs virziens terapijai. Labs lietišķais kineziologs ir gan diagnostiķis, gan terapeits.

Protams, dažkārt nepieciešami precīzāki izmeklējumi – asins analīze, datortomogrāfija utt., lai apstiprinātu diagnozi. Savukārt lietišķā kinezioloģija ir labs instruments ikvienam terapeitam – fizioterapeitam, manuālajam terapeitam, homeopātam, neirologam u. c.
Lietišķās kinezioloģijas pamatlicējs un attīstītājs hiropraktiķis Džordžs Gudhārts muskuļu testēšanas metodi izmantoja savā privātpraksē, jo saprata, ka ne vienmēr vājais muskulis ir uztrenējams. Muskuļi kļūst vāji, kad tie pilnvērtīgi nefunkcionē, kas savukārt maina cilvēka stāju un gaitu, radot sāpes pārslogotajos muskuļos, locītavās, mugurkaulā, galvassāpes, roku tirpšanu, nogurumu, darbaspēju samazināšanos, emocionālas problēmas un citas sūdzības.

Vienai sāpei – daudz iemeslu
Biežāk cilvēki sūdzas par sāpēm plecos un muguras jostas daļā. Veselības uzlabošanai tad var izmantot dažādas metodes – vingrinājumus, manuālas manipulācijas muskuļu atslābināšanai, masāžu. Vienam tas palīdz, citam – ne. Katrai sāpei var būt vairāki iemesli, atklāj A. Krētaine. Lietišķā kinezioloģija fizioterapeitei ļauj testēt arī dažādas blakusietekmes un konstatēt, ka, piemēram, sāpes plecā izraisījusi nevis problēma kakla daļā, bet plaušās. Lietišķā kinezioloģija tāpat palīdz atrast galvas sāpju iemeslu. Parasti tās saistās ar tā sauktajiem drenāžas traucējumiem galvas asinsvados un vēnās. Savukārt galvas reiboņi mēdz būt no pārāk biežas, straujas elpošanas.

Lietišķā kinezioloģija manuālo muskuļu testēšanu veic, pacientam atrodoties pēc iespējas stabilākā stāvoklī. Procedūru var sākt ar jebkuru muskuli. Ja terapeits pārbauda deltveida muskuli, pacients paceļ roku sānis, terapeits uzliek savu roku uz pacienta augšdelma un lēnām spiež roku uz leju, pamazām pastiprinot spiediena spēku. Pacienta uzdevums ir šim spiedienam turēties pretī. Ar šo pašu muskuli ir saistīta plaušu funkcija, tāpēc fizioterapeitam ir svarīgi noskaidrot, vai cilvēks nav slimojis ar hronisku bronhītu, pneimoniju utt. Novietojot roku uz krūškurvja, fizioterapeits veic nelielu spiedienu jeb provokāciju, lai noteiktu, vai audi šajā daļā reaģē uz kairinājumu. Ja nekas nemainās, aizdomām nav pamata. Ja mainās, iespējams, ķermenī disbalansu rada krūšu muskuļi, ribas vai plaušu daļa.

Pieļaujot domu, ka sāpe plecā var nākt arī no kakla, speciālists pieskaras kakla daļai, kur iziet nervu saknīte, un to nedaudz paprovocē, pakairina. Ja seko reakcija – muskulis neiztur spiedienu uz izstieptās rokas plaukstu un cilvēka roka nolaižas, tas nozīmē, ka problēma ir kakla skriemeļos.

Sāpes plaukstas locītavā rada aizdomas par karpālā kanāla sindromu. Ja ekstremitāte ilgstoši pakļauta pārslodzei, gudrais organisms tiešām var veikt aizsardzības pasākumus. Piemēram, sākt plaukstas pamatnē uzaudzēt saistaudus, lai saiti padarītu biezāku. Līdz ar to vieta, kurai nervs iet cauri, sašaurinās un rodas iekaisums un sāpes.

Fizioterapeits, izmantojot šo metodi, vispirms novērtēs muskuli, kas saliec un atliec plaukstu. Vērā tiek ņemtas arī akupunktūras meridiānu jeb enerģētisko kanālu atrašanās vietas. Iespējams, problēma ir mugurkaula kakla daļā vai arī kuņģa un zarnu traktā, imūnajā sistēmā, sirdsdarbības regulācijā utt., jo cauri plaukstai vijas seši no divpadsmit pāru meridiāniem: plaušu un resnās zarnas, sirds, tievās zarnas, trīskāršā sildītāja (atbild par vairogdziedzera darbību) un cirkulācijas-reproduktīvās sistēmas meridiāni, tādēļ traucējums var būt arī tur.

Apskata veselības triādi
Fizioterapeits var rīkoties daudz precīzāk, ja pirms tam pacients vērsies pie ģimenes ārsta, kurš izvērtējis, vai nav kāds iekaisums. Terapijas programmas izvēli atvieglo mīksto audu izmeklējumi, rentgena rezultāti un asinsaina utt. Svarīgākais ir uzstādīt dia-gnozi, tikai pēc tam ārsts veic vispiemērotāko ārstēšanu, kas atjauno pacienta muskuļu līdzsvaru.

Atgūt veselību palīdz dažādas specifiskas locītavu manipulācijas vai mobilizācijas tehnikas, miofasciālās (muskuļu-fascijas) terapijas tehnikas, kraniosakrālā terapija (līdzsvaro galvas un muguras smadzeņu šķidruma plūsmu). Palīdz arī iedarbība uz meridiāniem un akupunktūras punktiem, klīniskā nutricioloģija, apkārtējās vides negatīvo faktoru novērtēšana un dažādas reflektorās procedūras.
Lietišķā kinezioloģija piedāvā cilvēka veselību apskatīt kā triādi, vienādmalu trīsstūri, kurā visas daļas ir vienlīdz svarīgas, jo līdzsvaro galvenās veselības kategorijas. Iedomātā trīsstūra pamatā atrodas ķermenis vai struktūra. Viena no trīsstūra sānu šķautnēm simbolizē organismu ietekmējošos ķīmiskos, bioķīmiskos procesus – alerģijas, toksiskas ietekmes, diētas. Tikpat svarīga ir mentālā jeb emocionālā šķautne, kam ne vienmēr pievērš pietiekamu uzmanību. Iespējams, cilvēkam jādomā par stresa menedžmentu, jāpārvērtē dienas režīms. Tas nozīmē, ka jābūt darba un atpūtas laikam.

Problēma vienā no triādes blokiem jeb šķautnēm var iedarboties uz citu, piemēram, ķīmiskā līdzsvara traucējumi var izraisīt mentālos simptomus. Līdzsvara atgriešana var notikt no katras triādes puses, sakārtojot fizisko ķermeni, bioķīmiju vai emocijas.

«Latvijā lietišķā kinezioloģija netiek uzskatīta par medicīnas tehnoloģiju, to neapmaksā slimokase, taču ārsts, pacienta izmeklēšanas laikā izmantojot lietišķo kinezioloģiju, ienes standarta diagnostikā jaunu dimensiju. Man pašai, testējot cilvēku, ir izdevies ļoti precīzi noteikt, vai ir meniska bojājums. Izmeklējums ar magnētiskās rezonanses palīdzību manu diagnozi – mediālā meniska bojājums – apstiprināja,» apliecina fizioterapeite A. Krētaine.

UZZIŅAI

Lietišķās kinezioloģijas (LK) pamatlicējs un attīstītājs ir hiropraktiķis no Amerikas Savienoto Valstu Mičiganas štata Džordžs Gudhārts. Testējot muskuļus, viņš 1964. gadā atklāja, ka ķermeņa pozas maiņa saistīta ar muskuļiem, kas nespēj veikt savu darbu un ir vāji. LK apliecina konkrētu muskuļu saistību ar iekšējiem orgāniem, mugurkaula skriemeļiem, meridiāniem, dažādu mikroelementu un vitamīnu deficītu organismā, emocijām un daudzām citām likumsakarībām.

Latvijā LK ir pēcdiploma izglītība, ko apgūst Lietišķās kinezioloģijas skolā. To 2001. gadā dibinājuši divi ārsti – sertificēts traumatologs ortopēds Oļegs Suhorukovs un sertificēts manuālais terapeits, lietišķās kinezioloģijas speciālists Valerijs Kudojars.

Akreditēto mācību programmu apguvušās ārstniecības personas to var izmantot kā darba instrumentu, lai noteiktu pacienta funkcionālo stāvokli.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Ar muskuļu testu pret sāpēm un diskomfortu

Kategorijas