Veģetārieši un visēdāji – uzskatu divkaujā

2018. gada 9. marts 00:00

189

Veģetārieši un visēdāji – uzskatu divkaujā

Dažkārt grupas mēģina uzspiest savu uztura un ēšanas paradumu pareizību. Veģetārās uztura skolas «Vegus» izveidotāja un vadītāja Dita Lase atzīst – uzturs ir personisks temats. Gan visēdājiem, gan veģetāriešiem tas var būt veselīgs, pareizs un dabai saudzējošs.

Sauc par slepkavām
Sabiedrībā arvien vairāk jūtama interese gan pozitīvā, gan negatīvā nozīmē par veģetāro un vegāno uzturu, kas aiziet pat personiskos apvainojumos un izsmiešanā ne tikai šaura loka pasākumos, bet arī publiskā vidē. Visbiežāk strīdi starp gaļas, olu, zivju un arī piena produktu neēdējiem un visēdājiem rodas par to, kam ir veselīgāks uzturs. Visēdāji strīdos kā savu trumpi pret veģetāriešiem izmanto argumentu, ka patiesībā tie dzīvnieku valsts produktus ēd, tikai to dara pa kluso, nevienam neredzot. Otrs – veģetārieši un vegāni tā pievērš sev uzmanību, jo citādi viņiem tas neizdodas. Nevegāni un neveģetārieši bieži apgalvo, ka vegāniem un veģetāriešiem nopērkamajā uzturā ir daudz ķīmijas. Savukārt veģetārieši un vegāni aizstāv savu pārliecību un visēdājus sauc par dzīvnieku un vides slepkavām, ātrās pārtikas lielrūpnieku patērētājiem un vienkārši prastiem un radošumā aprobežotiem cilvēkiem.

Cilvēki par vegāniem un veģetāriešiem kļūst, dažādu iemeslu vadīti: vieni – aiz žēluma pret dzīvniekiem, citi – veselības dēļ, kāds vēlas jaunus izaicinājumus un pieredzi. Veģetārs un vegānisks uzturs un ar to saistīti temati raisa dažādas emocijas – vilina, pārsteidz, sadusmo, liek diskutēt. «Visi cilvēki ēd, tāpēc ēdiens ir ļoti personisks, vienmēr aktuāls temats. Katram par to ir sava pieredze un viedoklis. Ar ēdienu saistās daudz tradīciju. Tāpēc arī tik daudz diskusiju, šī tēma vienmēr būs kaismīgu viedokļu krustpunktā,» saka D. Lase.

Skar ne tikai uzturu
«Pašiem veģetāriešiem un vegāniem tas ir dzīvesveids – patēriņa īpatnības izriet no tā, kādas ir vērtības, uzskati, un izvēles reti skar tikai uzturu. Parasti šīs vērtības izpaužas arī apģērba, kosmētikas un citu preču izvēlē. Pašlaik tā ir modes lieta, un ir lieliski, ka labas lietas mēdz būt modē. Tas mudina cilvēkus ja ne kļūt par zvērinātiem «zālēdājiem» mūžīgi mūžos, tad vismaz vairāk uzzināt un izprast attiecīgo tematu, atrast līdzsvaru dzīvnieku un augu uztura lietošanā savā ēdienkartē, līdz ar to, iespējams, uzlabot veselību un vides situāciju, izvēloties kosmētiku, kas nav testēta uz dzīvniekiem, vai atsakoties no kažokiem un sprostos turētu vistu olām, īstenot kādus ētiskus aspektus. Tas ir ļoti labi. Pasaule mainās uz labu,» viedokli pauž uztura speciāliste.

D. Lase stāsta, ka veģetārā uztura skolā kursu un interesentu loks lielākoties ir nevis veģetārieši vai vegāni, bet gan visēdāji. Visēdāji, kas apmeklē kursus, apgūstot uztura daudzveidību, neizmantojot gaļu un piena produktus, nemaz paši neplāno kļūt par «zālēdājiem». «Viņi vēlas apgūt jaunas, veselīgākas, citādas receptes, garšvielu lietošanu. Tie ir cilvēki, kam alerģiju dēļ jāatsakās no kāda produkta, jābaro veģetārietis vai vegāns. Tie ir skolu pavāri, omes, kuru mazbērni atsakās no kotletēm,» skaidro D. Lase un piebilst: «Es nemācu, kā viņiem dzīvot un ēst, nesludinu veģetārismu. Taču ar lielu prieku mainu priekšstatus par veģetāru ēdienu kā kaut ko nepilnīgu, pliekanu vai garlaicīgu, parādu, cik košs, garšās bagāts un sātīgs tas var būt.»

«Jūs pilnībā mainījāt manu uzskatu par veģetāru ēdienu,» tā ir viena no biežākajām atsauksmēm, ko viņa saņem no kursu dalībniekiem.

Izplata stereotipus
«Jo mazāk greizo spoguļu karaļvalsts, jo vieglāk visiem dzīvot, mazāk citam ar citu jākaro,» filozofiski par veģetārā un vegānā uztura daudzveidību saka uztura skolas izveidotāja. «Manā pieredzē negatīvā nozīmē sabiedrības interese par veguzturu ir pastāvējusi visu laiku, kopš vien esmu veģetāriete, apmēram 20 gadu,» teic D. Lase. Viņa piebilst, ka mediji bieži publicē negatīvas sensācijas, kam ar realitāti diezgan maz sakara, atsevišķi gadījumi tiek izpūsti no mušas par ziloni. Tāpat arī sociālajos tīklos izplatītā informācija un uzskati nav atspoguļoti objektīvi, bieži tas balstīts uz mītiem, stereotipiem, aizspriedumiem, tradīcijām, galu galā – uz cilvēka rakstura īpatnībām. «Svaigākā «pīle» medijos bija, ka zinātnieki pierādījuši – veģetārieši esot neveselīgāki kā visēdāji. Pamatojās uz pētījumu, kur starp 15 tūkstošiem pētīto cilvēku tikai nepilns desmits bija veģetāriešu,» stāsta speciāliste.

«Ja palasa komentārus pie šādiem rakstiem vai paklausās, ko katrs veģetārietis dabū dzirdēt viesībās, kur kāds pamana, ka šis neēd gaļu kā visi normāli cilvēki – tiek štancēti vieni un tie paši stereotipi, uzdoti jautājumi, uz kuriem atbildes sen atrastas, pierādītas un viegli atrodamas. Piemēram, par jautājumu, kur veģetārieši ņem olbaltumvielas un neaizstājamās aminoskābes. Bet nav jau bijusi vēlme zināt, ir tikai vēlme klupt krāgā otram par citādākām izvēlēm,» pārdomās dalās veģetārā uztura skolas veidotāja, salīdzinot, ka ar līdzīgām problēmām sastopas arī tie, kas pilnībā atsakās no alkohola un cukura. «Neēd tavu ģeniālo pašcepto kūciņu – kā tā drīkst!? Neiecietība un neinformētība ir vēl arvien ļoti izplatītas,» viņa rezumē.

Pakāpjas augstāk piramīdā
«Agrāk, kad veģetārisms ieguva aktualitāti, mazāk tika runāts par dzīvnieku tiesībām, šim dzīvesveidam motivācija tika rasta Austrumu reliģijās, jogā. Jaunākā tendence ir pāriet uz vegānismu vai vismaz tuvināties tam, par dzīvnieku tiesībām un ētiku runā daudz vairāk. Veselīguma ziņā veģetārisms un vegānisms nu ir topā,» secina D. Lase.

Pozitīvākās tendences un interese par veģetāro un vegāno uzturu jūtamas pēdējo piecu gadu laikā, kopš Vācijā un citās Eiropas valstīs modē nāca vegānisms. «Cilvēki kļuvuši izglītotāki vides un veselības jautājumos, biežāk domā par ētiskām vērtībām. Dzīvnieku tiesību aktīvistu pūles nav bijušas veltīgas. Cilvēku dzīves līmenis ir augstāks par Maslova piramīdas pamatni, tāpēc ir laiks un vēlme domāt un pamēģināt arī kaut ko no cildenā – dzejas, meditācijas vai veģetārisma. Produktu klāsts ļauj veidot uzturu daudzveidīgu un garšīgu, pat ja nav gaļas,» vērtē D. Lase.

Viņa stāsta, ka pirms 20 gadiem ne ražotājiem, ne tirgotājiem nebija ne mazākās sajēgas, ko nozīmē vārds «veģetārs». Produktu izvēle aprobežojās ar auzu pārslām, pienu un dārzeņiem no mammas dārza, kas nav slikti, bet tikai ilustrē kontrastu starp to, kā bija un kā ir. «Grūti bija dabūt zirņu miltus, labus riekstus, garšvielas, olu vai gaļas alternatīvas un kosmētiku. Tagad visu var nopirkt. Dzīvot veģetāri vairs nav grūti,» skaidro Dita Lase.

Viss atkarīgs nevis no gaļas ēšanas vai neēšanas vai jebkura cita produkta ēšanas vai neēšanas, bet gan no tā, cik veselīgu dzīvesveidu organizē. «Es varu būt vegāns, pārtiekot no šokolādes, čipsiem un kolas, un kur te veselīgums? To, cik veģetārs uzturs trūcīgs, parasti māca tie, kas paši pārtiek no kartupeļiem ar gaļu, desmaizēm un pelmeņiem. Būtu labāk savā šķīvī paskatījušies un veselības analīžu rezultātos, kāds trūcīgums tur valda. Svarīgi palūkoties medicīniskajā statistikā, kādi ir sirds un asinsvadu, diabēta, liekā svara un citu ar dzīvesveidu saistītu slimību rādītāji. Kurš tad īsti vairāk netiek galā ar sava uztura izaicinājumiem? Ja veģetārs vai vegānisks uzturs ir daudzveidīgs un sabalansēts, tas ir tikpat veselīgs kā daudzveidīgs un sabalansēts visēdāju uzturs,» saka D. Lase. Viņa teic, ka vegānu un veģetāriešu lielais pulks pierāda, ka veselīgi var dzīvot arī bez dzīvnieku valsts produktiem. Taču tas nenozīmē, ka veģetārieši vispār neslimo. Slimo tāpat kā visveselīgākie visēdāji.

Nejūt tuvojošos katastrofu
Vienlaikus ar korekcijām ikdienas uzturā, samazinot dzīvnieku valsts produktu klāstu, D. Lase ieteic domāt par veģetāru un vegānu uzturu vismaz vides jautājumu dēļ. «Mums pašiem vien tajā piegānītajā pasaulē būs jādzīvo. Tagad mēs to vēl maz jūtam, jo visa lopkopības radītā šmuce tiek aizvākta no mūsu acīm – ikdienā mums maz reklamē vircas ezerus, lopkopības vajadzībām izcirstos lietusmežus – 80 procentu no tiem izcērt lopkopībai, nevis palmu eļļai, piesārņotos ūdeņus, ogļskābās gāzes izmešu apjomus. Kad vairs nebūs brīvas vietas, kur to visu nobāzt, un kad ūdeņi būs tukši no zivīm, bet gaiss kaitīgāks par smēķēšanu – nekādas starpvalstu konvencijas neglābs. No teorijas tā kļūs par ikdienas pieredzi, ar ko jādzīvo, un medusmaize man tā nešķiet,» uzsver speciāliste. Viņa piebilst, ka vides situācijas uzlabošanā augu valsts uzturs ir viens no efektīvākajiem un vienkāršākajiem instrumentiem, kas pieejams un izmantojams katram iedzīvotājam.

«Nevēlos nevienam tagad raut ārā no mutes dienišķo karbonādes gabalu vai kotleti –, manuprāt, nav nepieciešams, lai visi tūdaļ mestos veģetārismā vai vegānismā. Pietiktu samazināt gaļas, zivju, olu, piena patēriņu kaut vai līdz tam daudzumam, kādu iesaka uztura speciālisti. Tas ir: gaļa – divas reizes nedēļā, zivis – trīs reizes nedēļā, pārējās maltītes – veģetāras. Cik cilvēku šādi ēd? Tas būtu ļoti labi gan pašu veselībai, gan videi, gan dzīvniekiem,» piebilst skolas «Vegus» veidotāja.

Parādās jauni produkti
Vai gaļu, olas, zivis un piena produktus var pilnvērtīgi aizstāt? Tas ir viens no visbiežāk uzdotajiem jautājumiem. «Mums nepieciešamas visas vajadzīgās uzturvielas, taču tās nav obligāti jāuzņem ar vienu produktu, piemēram, gaļu vai zivīm. Tās aminoskābes, kuru nav pupiņās, dāsni ir graudos. Liekam abus kopā, un sanāk pilnvērtīgs olbaltums. Minerālvielas, kas ir zivīs, tikpat daudz, ja ne vēl vairāk, ir aļģēs – turklāt tās arī garšo līdzīgi zivīm. Vico tik iekšā! No aļģēm zinātnieki iemanījušies iegūt omega taukskābes tādā pašā formā, kādā tās ir zivīs. Dzelzs? Ēdam pākšaugus, graudus, zaļos dārzeņus un visu veidu dārzeņus. Tāpat ar pārējām uzturvielām. Jāpameklē plašāka informācija par uzturvielām vai jāaiziet uz vienu konsultāciju pie uztura speciālista,» iesaka D. Lase.

Skatoties veikalu plauktos, arvien vairāk var izlasīt jaunus nosaukumus un pārtikas produktu veidus – veikalu īpašnieki seko tendencēm. Dažos lielveikalos un tirgos ir atsevišķi stendi un plaukti veģetāriešiem, kur ir piena, olu, gaļas, zivju un to produktu aizstājēji. Agrāk uz kokosriekstu pienu daudzi skatījās ar lielu izbrīnu, tāpat uz sojas karbonādēm, kotletēm un brokastu pārslām. Tofu siers un seitans, kas ir siera un gaļas aizstājēji, likās kaut kas nepieņemams. Bija stereotips, ka tie domāti izredzētajiem un tikai alerģiskajiem. Taču to var lietot visi. «Neviens neprasa recepti vai kādu citu apliecinājumu, ka to drīkst vai vajag lietot. Pat ja nelietosi regulāri, paprovēt taču drīkst. Nenogaršosi – neuzzināsi. Kas zina, varbūt iegaršojas un varēs tos lietot pierasto produktu vietā kā našķi sevis palutināšanai, jaunu garšu gūšanai. Galvenais ir nebaidīties no veģetārisma vai vegānisma vārda pie kāda plaukta vai produkta. Cepti kartupeļi, Latvijas nacionālais ēdiens, arī ir vegāniski,» stāsta uztura zinātāja, atgādinot, ka daudz kas no tā, ko ēd arī visēdāji, ir veģetārs un vegānisks. «Sāciet pievienot arvien jaunus produktus, paplašiniet apvāršņus!»

Gaļas aizvietotāji tiek izgatavoti pārsvarā no graudu un pākšaugu olbaltumvielām, no kuriem topā ir kvieši un soja, tie ir arī no eksotiska augļa džekfrūta jeb maizeskoka un citiem augiem. «Tie noder, ja filozofiskā nostādne mudina izvēlēties augu uzturu, bet mēle prasa ierastās gaļas garšas, un negribas mācīties jaunu gatavošanu, bet ir vēlme palikt pie mīļajām desmaizēm,» saka veselīgā dzīvesveida piekritēja.

Ir pieejama gan teksturētā soja jeb tā sauktā sojas gaļa, tofu, kas ir sojas siers, biezpiens, augu sieri, kas garšo un kūst tāpat kā no dzīvnieku piena gatavotie.

Mudina eksperimentēt
Veikalos ir dažāds augu piens, pupiņu, riekstu, sēklu, sēņu pas-tētes un citi produkti. Atliek tikai lasīt informāciju. D. Lase uzsver, ka ēst visus svaigos produktus, riekstus, graudus un citus līdz nepazīšanai nepārveidotā veidā ir arī visveselīgākais variants. «Tad nav jāstudē produkta sastāvs, nav jāzina īpašas receptes, var no tiem pagatavot milzīgu ēdienu dažādību, sātīgu, garšām bagātu, kas dara laimīgu gan mēli, gan vēderu,» pieredzē dalās veģetāro recepšu zinātāja un izmēģinātāja.

Viņa zina un pārliecina, ka pankūkas var izcept bez olām, nevajag nekādu aizstājēju – vienkārši neliek olu. Kūkas arī iznāk, vajag tikai recepti. Lielisks saķepinātājs, piemēram, ir zirņu milti, tie ir līdzvērtīgi olām. Augu piens nav obligāti jāpērk veikalā – to var pagatavot mājās, blenderī samaļot izmērcētus riekstus vai graudus ar tīru ūdeni un izkāšot caur sietu. Daudzas aļģes garšo kā zivis. Rauga pārslas garšo līdzīgi sieram, kas ir pilnīgs B vitamīnu un olbaltumvielu koncentrāts. Kūpināts sāls vai kūpināta paprika, brūni cepti sīpoli un ķiploku pulveris bieži vien palīdz uztaisīt «gaļu», no kā vien vēlies, sākot ar kartupeļiem un beidzot ar skābiem kāpostiem. «Ja vajag, var imitēt gaļas, olu un zivju garšu ar garšvielām,» viņa piebilst. Piemēram, melnais indiešu sāls garšo kā cieti vārītas olas.

«Nelasīsi etiķetes – ēdīsi mēslus»
D. Lase uzsver, ka gatavie veģetārie vai vegāniskie pusfabrikāti ne vienmēr ir veselīgi, tāpat kā vis-ēdāju pārtika. Taču vegānu un veģetāriešu produktos tās nav vairāk kā visēdāju precēs. «Bet tie arī nav obligāta veģetāra uztura sastāvdaļa. Nepērc tādus! Ēd graudaugu produktus, pākšaugus, riekstus, dārzeņus un augļus un nevaimanā par ķīmiju!» viņa iesaka, atgādinot padomāt, vai visēdāji pievērš uzmanību desu, pusfabrikātu un burgeru sastāvam. Vai iedzīvotāji ir informēti, ar ko tiek apstrādāta svaigā gaļa, lai tā izskatītos pievilcīga? Vai vis-ēdāji, iegādājoties uzturu, domā par to, cik daudz dzīvnieku, no kuriem iegūst olas, gaļu, pienu, ar barību saņēmuši ķīmiju?

D. Lase aicina gūt plašāku informāciju – jālasa par ēdiena ieguvi, jāpēta produktu sastāvs. «Nelasīsi etiķetes – ēdīsi mēslus. Lasīsi – izvēlēsies gudri. Informētībā ir spēks,» teic Dita Lase.

Veģetārieši un vegāni var lietot
saknes; lapu un kātu dārzeņus, dīgstus, kāpostus; augļus, ogas, dārzeņus; ziedus un ziedlapiņas (ne visi ziedi gan ir ēdami!); visu veidu garšaugus un garšvielas; graudaugus un sēklaugus, putraimus; pākšaugus; riekstus, sēklas; sēnes; eļļas; kļavu un bērzu sulas; raugu, dažādu cukuru, agaru, lukumu; kafiju, tēju, kakao u. c.
No vegus.lv.

Dita Lase
pēc izglītības – skolotāja;
21 gada vecumā kļuvusi par veģetārieti;
Latvijas veģetārieša rokasgrāmatas autore;
veģetārā uztura skolas «Vegus» dibinātāja;
regulāri vada veģetāra uztura seminārus un pavārmākslas kursus visā Latvijā;
ilgus gadus strādājusi «Biotēkā», pārzina veselības, uztura un vides jautājumus.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Veģetārieši un visēdāji – uzskatu divkaujā

Kategorijas