BauskasDzive.lv ARHĪVS

Logo

Iecavas ķengurs, iespējams, kļūs par zoodārza iemītnieku Polijā

www.bauskasdzive.lv
Vietējās ziņas

2018. gada 7. marts 08:00

323
Iecavas ķengurs, iespējams, kļūs par zoodārza iemītnieku Polijā

Iecavas apkārtnē februārī noķertais ķengurs šobrīd mitinās Rīgas Nacionālajā zooloģiskajā dārzā. To, visticamāk, gaida ceļš uz Poliju, vēsta laikraksts "Latvijas Avīze".

“Valabijs arī ir ķengurs, bet ne katrs ķengurs ir valabijs,” laikrakstam pavēstījis Rīgas Nacionālā zooloģiskā dārza runasvīrs Māris Lielkalns, vaicāts, kā tad klājas februāra nogalē Iecavā zem ābeles notvertajam ķenguru dzimtas somainim.

“Valabiju puikam klājas labi, ir dzīvs un vesels,” viņš piebilst. Dzīvnieks acīmredzot bija nosalis un noguris, jo ilgāku laiku dzīvojis lielā salā, tāpēc gluži vienkārši bija aizmidzis zem koka kādas privātmājas dārzā, kur to noķēra vietējie iedzīvotāji. “Tas, visticamāk, šo valabiju arī izglāba. Ja dzīvnieks būtu aizmidzis mežā, tas tur būtu arī palicis,” spriež M. Lielkalns. Valabiju nogādāja Rīgas zooloģiskajā dārzā karantīnas ēkā, kur nodrošināti Austrālijai, valabija dzimtenei, līdzīgi apstākļi. “Valabijs ēd visu, ko viņam dod – ķenguru granulas, graudus, dārzeņus –, un ir labā kondīcijā,” atklāj zoodārza pārstāvis.

Ziņu par valabija saimnieku gan vēl nevienam nav. Ja ķengura saimnieks pats nepieteiksies, dzīvnieks

Rīgas zoodārzā jau mitinās rudais ķengurs un purva valabijs, kā arī žurkķengurs tropu mājā. Rudpelēkajam valabijam vietas Rīgā īsti nav, tāpēc tam, ja vien īpašnieks nepieteiksies, tiek meklētas jaunas mājas. Interesi par Iecavas valabiju izrādījuši poļi, jo viņiem ir pulciņš ar rudpelēkajām dāmām, kurām nepieciešams vaislinieks.

“Diemžēl ne vienmēr valda izpratne par to, ka savvaļas dzīvnieks nav cilvēka spēļmantiņa un turēt to ne īpaši piemērotos apstākļos nav ne saprātīgi, ne adekvāti,” uzsver Dabas aizsardzības pārvaldes CITES nodaļas vadītājs Jēkabs Dzenis. Viņš atgādina, ka Dabas aizsardzības pārvaldē ir jāreģistrē visi starptautiskās tirdzniecības apdraudēto sugu dzīvnieki jeb dzīvnieki, kas iekļauti Vašingtonas konvencijā par starptautisko tirdzniecību ar apdraudētajām savvaļas dzīvnieku un augu sugām (CITES). Savukārt Pārtikas un veterinārajā dienestā ir jāreģistrē visi plēsēju kārtas savvaļas sugas dzīvnieki, primāti, jūras zīdītāji, krokodilu kārtas un čūsk-veidīgo dzīvnieki.

“Šeit gan jāuzsver, ka iepriekšminēto sugu dzīvnieku turēšanas vietas tiek reģistrētas tikai izņēmuma gadījumā un pēc rūpīgām pārbaudēm plānotajā turēšanas vietā. Neatkarīgi no sugas aizsardzības statusa vai piederības iepriekš nosauktajām grupām dzīvnieka īpašnieka pienākums ir glabāt dzīvnieka izcelsmes dokumentus, nodrošināt to labturības un zoopsiholoģiskajām vajadzībām atbilstošus turēšanas apstākļus,” teic J. Dzenis.

“Interese par turēšanu dzīvokļos vai privātmājās ir apmēram par pusi no pieciem tūkstošiem zīdītāju, jo pārējie ir vai nu pārāk lieli, vai pārāk reti,” problēmas plašumu ieskicē J. Dzenis. Latvijas iedzīvotāji visbiežāk cenšas ievest dažādas čūskas, iguānas. Īpaši mūsu eksotisko dzīvnieku kolekcionāri iecienījuši Čehijas un Polijas nelegālās zvēraudzētavas, kur eksotus var iegādāties lētāk. Nereti tiek konfiscēti arī bruņurupuči, kas tiek vesti no Krievijas un Baltkrievijas.

“Katru gadu uz robežas konfiscējam vairākus CITES sarakstā iekļautos dzīvniekus, kurus mēģina ievest Latvijā. Šogad, piemēram, konfiscējām pitonu un zaļo iguānu, pērn divus pitonus. Pitonus vispār aizliegts Latvijā tirgot, iguānām jāpierāda to legāla izcelsme.” Taču lielākoties nelegālos eksotisko dzīvnieku turētājus ir grūti pieķert, jo dzīvojam Eiropas Savienības atvērtajā tirgū. Parasti sabiedrība un dzīvnieku sargi par tiem uzzina vai nu kādam izbēgot, kā tas noticis gadījumā ar Iecavas valabiju (jāpiebilst, ka valabijs neatrodas CITES sarakstā), vai arī par dzīvniekiem ziņo kaimiņi, kuri dzird no dzīvokļiem savādas skaņas.


Kategorijas

Kategorijas