Kā eiroparlamentārieši gādājuši par Latviju?

2009. gada 20. aprīlis 15:00

626

Kā eiroparlamentārieši gādājuši par Latviju?

Līdztekus pašvaldību vēlēšanām 6. jūnijā Latvijas iedzīvotājiem būs jāievēl astoņi Eiropas Parlamenta deputāti. Zināms, ka šogad vēlmi strādāt Briselē paudušas 17 partijas.Pirms pieciem gadiem, 2004. gada 12. jūnijā, Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanās bija 16 deputātu kandidātu saraksti. Tiesības pārstāvēt Latviju ieguva pieci politiskie spēki. Apvienība «Tēvzemei un Brīvībai»/LNNK ieguva četras deputātu vietas, partija «Jaunais laiks» - divas, pa vienam deputātam bija no politisko organizāciju apvienības «Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā», Tautas partijas un savienības «Latvijas ceļš». «Bauskas Dzīve» uzrunāja visus pašreizējos EP deputātus. Bija lūgts īsi izstāstīt, ko piecos gados paveikuši Latvijas labā. Atbildes netika saņemtas no politisko organizāciju apvienības «Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā» deputātes Tatjanas Ždanokas, savienības «Latvijas ceļš» deputāts Georgs Andrejevs solīja, bet neiesniedza atbildes. ĢIRTS VALDIS KRISTOVSKIS, ievēlēts no apvienības «Tēvzemei un Brīvībai»/LNNK, EP - Nāciju Eiropas grupā - Strādāju Drošības un aizsardzības komitejā (priekšsēdētāja vietnieks), arī Attīstības, vēlāk Starptautiskās tirdzniecības komitejā. Iestājos par masu iznīcināšanas ieroču izplatības ierobežošanas nepieciešamību, kājnieku mīnu un ķekarbumbu izmantošanas aizliegšanu. Īpaši strādāju, analizējot totalitārā komunisma, citu totalitāro režīmu noziegumu sekas, lai šī vēstures daļa tiktu iekļauta Eiropas vienotā vēsturē un tiesiskajos dokumentos. Vairākus gadus vadu neformālu EP deputātu darba grupu «Vienota Eiropa. Vienota vēsture». Kopā ar Inesi Vaideri līdzdarbojos filmas «Padomju stāsts» veidošanā, panākot, ka EP Eiropas nāciju grupa to finansē. Aktīvi aizstāvēju Latvijas godu pret EP deputātes T. Ždanokas centieniem diskreditēt Latvijas etnisko minoritāšu politiku. Lai veicinātu Baltijas jūras krasta erozijas apturēšanu, 2007. gada ES budžetā iekļauta manis gatavotā iniciatīva par Baltijas valstu jūras piekrastes teritoriju integrētās pārvaldības problemātikas izpēti, tam saņemts finansējums - viens miljons eiro. Sadarbībā ar Latvijas akadēmiķiem sagatavoju un finansēju pētījumu veikšanu, grāmatu izdošanu latviešu un angļu valodā, piemēram, «Nākotne pagātnē. 1940 gada notikumu Latvijā izvērtējums». GUNTARS KRASTS, ievēlēts no apvienības «Tēvzemei un Brīvībai»/LNNK, EP - Nāciju Eiropas grupā - Darbojoties Eiropas Parlamentā, uzmanīgi sekoju līdzi ekonomiskajiem, sociālajiem un politiskajiem procesiem Latvijā. Darbību EP esmu veicu, vadoties no savas izpratnes par Latvijai nepieciešamo. Darbojos divās EP ekonomiskās likumdošanas komitejās, tādējādi ļaujot aptvert plašu tēmu loku, kam tieša ietekme Latvijas likumdošanā. Strādājot komitejās, esmu veidojis likumdošanu atbilstīgi Latvijas interesēm. Lai risinātu enerģētikas jautājumus, iesaistījos ietekmīgajā Eiropas Enerģētikas forumā. Biju viens no šī fonda viceprezidentiem un rosināju Latvijas enerģijas apgādes drošības jautājuma risināšanu. Esmu centies aktivizēt Latvijas sabiedrisko domu ES izskatīto jautājumu apspriešanai, organizējot konferences par aktuāliem tematiem. Bieži nācies nodarboties ar Latvijas vēstures jautājumiem un tās konsekvencēm šodienas politikā, kaut arī EP nav likumdevēja tiesību šajā jomā. INESE VAIDERE, ievēlēta no apvienības «Tēvzemei un Brīvībai»/LNNK, EP - Nāciju Eiropas grupā - Būdama EP Ārlietu komitejas pilntiesīga locekle, izmantoju visas iespējas, lai skaidrotu Latvijas vēsturisko mantojumu, piedaloties konferencēs, aicinot uz EP komiteju sēdēm Latvijas speciālistus, ekspertus, piedaloties dokumentālās filmas «The Soviet Story» (Padomju stāsts) veidošanā, panākot tās finansējumu no Nāciju Eiropas grupas. Esmu vērsusi EP uzmanību Krievijas divkosīgajai politikai, gatavojusi grozījumus rezolūcijās un deklarācijās, panākot EP viennozīmīgu nostāju pieprasīt Krievijai Baltijas valstu okupācijas atzīšanu. Pērn pēc mana un vēl četru deputātu priekšlikuma EP pieņēma deklarāciju par 23. augusta noteikšanu par nacisma un staļinisma upuru piemiņas dienu Eiropā. Vides aizsardzība un uz atjaunojamajiem resursiem balstīta enerģētikas politika, klimata pārmaiņu jautājumi bija mans pastāvīga darba virziens, piedaloties Eiropas Enerģētikas foruma speciālistu darbā, darbojoties Klimata pārmaiņu komitejā un Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejā. ROBERTS ZĪLE, ievēlēts no apvienības «Tēvzemei un Brīvībai»/LNNK, EP - Nāciju Eiropas grupā - Esmu bijis Transporta un tūrisma un Rūpniecības, enerģētikas un zinātnes komiteju deputāts. Parlamentam šajās jomās ir likumdošanas pilnvaras, tāpēc ir gandarījums, ka bijusi iespēja tieši ietekmēt Latvijas interesēm atbilstīgus likumus un lēmumus. Panākta īpaša atruna Latvijai direktīvā par ceļa nodevu smagajām kravas mašīnām. Kamēr Eiropā notiks pāreja uz maksas aprēķināšanu saistībā ar nobraukto attālumu, mēs drīkstēsim iekasēt maksu, kas aprēķināta par laiku, ko auto pavadījis uz Latvijas ceļiem. Līdz ar to kravas auto, kas ilgi stāv garās rindās uz Krievijas robežas, samaksās Latvijai par piesārņojumu, ko rada. Nodrošināti garāki termiņi, sagatavoties pasta pakalpojumu tirgus liberalizācijai. Izdevies novērst nevienlīdzīgo situāciju, kādā draudēja nonākt jauno valstu aviokompānijas, arī «airBaltic»,CO2 izmešu kvotu tirdzniecībā. Nodrošināts, ka ātrvilciena «RailBaltica» projekts joprojām ir starp ES finansētajiem prioritārajiem projektiem. Veiksmīgi pievērsta ES uzmanība Krievijas diskriminējošai politikai pret Latviju transporta un citās jomās. Panākts ES finansējums kravas mašīnu rindu problēmas risināšanai uz ES ārējās robežas. Esmu strikti iestājies pret Latvijai nelabvēlīgu deputātu centieniem no EP tribīnes risināt Latvijas nepilsoņu jautājumu. ALDIS KUŠĶIS, ievēlēts no «Jaunā laika», EP - Eiropas Tautas Partijas (Kristīgo demokrātu) un Eiropas Demokrātu grupā - Viens no mūsu galvenajiem uzdevumiem bija Latvijas un Baltijas valstu vēstures skaidrošana. Šodien Eiropā nevienam nerodas jautājumi vai šaubas par totalitāro komunistisko režīmu noziedzīgo būtību un postu, ko tie bija nesuši Austrumeiropas valstīm. Pirms pieciem gadiem uzstādītais mērķis - totalitārā komunisma oficiālā nosodīšana - ir sasniegts. Nesen EP pieņēma rezolūciju, kura pirmo reizi stingri un nepārprotami nosoda totalitāro komunistisko režīmu noziegumus pret cilvēci un kura aicina visas dalībvalstis nostiprināt Eiropas vēstures mācīšanu. Kā Transporta un tūrisma komitejas loceklis atbalstīju tūrisma industrijas nozares un patērētāju tiesību attīstību. Pēc Šengenas zonas paplašināšanas viena no mūsu prioritātēm kļuva Šengenas vīzas izsniegšanas kārtības liberalizācija trešo valstu pilsoņiem. Svarīgi soļi sperti patērētāju tiesību aizsardzības jomā. Atbalstīju un veicināju reģionālā un lauku tūrisma attīstību un mazpazīstamo vietu popularizēšanu. Eiropa iepazinusi arī tādus iespējamos braucienu galamērķus kā Rēzekne vai Kuldīga. Parlamenta delegācija attiecībām ar Baltkrieviju, kuras vicepriekšsēdētājs esmu, aktīvi seko līdz Baltkrievijas demokratizācijas procesiem, sniedz atbalstu opozīcijas stiprināšanā. VALDIS DOMBROVSKIS, ievēlēts no partijas «Jaunais laiks», EP - Eiropas Tautas Partijas (Kristīgo demokrātu) un Eiropas Demokrātu grupā- Galvenais labi padarītais darbs ir panākumi finanšu palīdzības apjoma palielināšanā Latvijai. No 2007. līdz 2013. gadam sākotnēji Latvijai bija atvēlēti 3,4 miljardi eiro. Intensīvā darbā panākts, ka šo summu palielina līdz četriem miljardiem eiro. Panākts mūsu valstij labvēlīgs spriedums tā saucamajā «Laval» lietā. Tādējādi radīts precedents, kas arī turpmāk nepieļaus nevienlīdzības principu izmantošanu tā saucamo jauno un veco ES dalībvalstu vidū. Veicināta arī līdzekļu saņemšana no ES solidaritātes fonda. Līdz ar citiem Latvijas kolēģiem daudz strādāts, skaidrojot citu valstu eiroparlamentāriešiem mūsu valsts vēstures vērtības, nozīmīgākos notikumus. Nemitīgi nācies atgādināt par totalitārisma noziegumu nosodīšanu, komunistiskā režīma pastrādātiem briesmu darbiem Latvijā. RIHARDS PĪKS, ievēlēts no Tautas partijas, EP - Eiropas Tautas Partijas (Kristīgo demokrātu) un Eiropas Demokrātu grupā - Kā Konstitucionālo jautājumu komitejas loceklis publiskās debatēs konsekventi aizstāvējis jaunā Eiropas līguma pieņemšanu. Tas uzlabotu ES institūciju darba kvalitāti, padarītu Eiropu konkurētspējīgāku un nodrošinātu Latvijas valsts interesēm atbilstīgu un nākotnē orientētu ES iestāžu sadarbību. Panācis, ka laikā no 2007. līdz 2013. gadam programmā «Iedzīvotāji Eiropai» 10 miljoni eiro pieejami staļinisma upuru piemiņas iemūžināšanas pasākumiem. EP organizējis izstādi «Latvijas mazākumtautības vakar un šodien», arī Latvijas nacionālo kultūras biedrību apvienības vizīti Briselē. Regulāri piedaloties EP un Eiropas Tautas partijas sadarbības grupu darbā un vēlēšanu novērošanā, veicinājis daudzpartiju demokrātiju, tirgus reformas un teritoriālo viengabalainību Moldovā, Ukrainā un Gruzijā. Ņemot vērā Ķīnas straujo izaugsmi un ekonomikas potenciālu, veidojis politisko un ekonomisko augsni tranzīta plūsmām no Ķīnas caur Latviju uz Rietumeiropu. Veicinājis vienotu Eiropas enerģētikas politiku, kopīgu gāzes un elektrības tirgu, atbalstījis alternatīvus enerģijas avotus un piegādes ceļus. Organizēts hokeja projekts EP, kopā ar fotomākslinieku Gunāru Bindi izveidots videopētījums, aptaujājot iedzīvotājus par Latvijas un Eiropas nākotni.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Kā eiroparlamentārieši gādājuši par Latviju?

Kategorijas