BauskasDzive.lv ARHĪVS

Deju kolektīvs atzīmē jubileju

2009. gada 20. aprīlis 18:00

2058
Deju kolektīvs atzīmē jubileju

Īslīces pagasta kultūras namā kārtējo reizi valdīja dejotprieks. Šoreiz notikums bija īpašāks - deju kopas «Līdums» 35 gadu jubilejas koncerts.Šajā vakarā tika svinēta nevis vidējās paaudzes deju kolektīva dibināšanas gadadiena, bet gan tautas deju kopas rašanās šajā pusē. «Līduma» gadskārta ir cieši savijusies ar vēsturi plašākā skatījumā. Viss dejošanas laiks ar mīlestību ir apkopots un saglabāts fotouzņēmumos un laikrakstu izgriezumos, kas satilpināti vairākos albumos. Tos jebkurš apmeklētājs varēja apskatīt un gremdēties atmiņās par jaunību vai atklāt kādu sev interesantu lappusi. Koncerti ražas svētkos un Lielā oktobra gadadienā, dejotāju pārskata koncerts kolhozniekiem un uzstāšanās pilnvaroto sanāksmē. Tas viss ir vēsturē.  Deju kopu tās sākotnē veidoja jaunieši. Kādreizējā kolhoza «Priekšzīme» dejotāji sanāca pirmajā mēģinājuma 1973. gada rudenī. Par vadītāju bija uzaicināta Velta Ločmele. Pirmo gadu mēģinājumi notika Lauktehnikā, bet ar 1974. gadu - jaunajā kultūras namā. Dejotāju piederība mainījās, un viņi bija jaunizveidotā Ļeņina kolhoza amatierkopa. No šī gada līdz pat 1984. gadam kolektīvu vadīja Leonija Vītola. 1985. gadā izveidojās otrs dejotāju sastāvs jaunā statusā - vidējā paaudze. Šajā laikā kopu vadīja Gunta Putāne. 1988. gadā darbu sāka Biruta Hegenbarte, kuras vadībā kolektīvs sasniedza augstu izpildījuma līmeni. Pēc Bigas aiziešanas ar dejotājiem strādāja Baiba Vanaga. Visiem šiem cilvēkiem, kā arī dažādu laiku koncertmeistariem - Valijai Vasariņai, Inetai Rozentālei, Inetai Pilvertei - tika veltīti pateicības vārdi, dāvināti tulpju pušķi. Vēl bija šūpināšana Lieldienu šūpolēs.  Jubilejas svinībās bija uzaicinātas draugu kopas: Aizkraukles «Radi», Alojas «Trejdeviņi», Bauskas «Biguļi», Iecavas deju kopa «Iecava», pašu pagasta jauniešu deju kopa «Aiva» un koris «Četri vēji». Programmā vijās gan senākas, gan jaunākas dejas, viesu un īpaši jubilāru izpildījums bija tik emocionāls un atraktīvs kā reti kad. To koncerta beigās atzina arī «Līduma» vadītāja B. Vanaga. Bija manāms, ka dejošana šajā vakarā sagādāja prieku izpildītājiem un tas izplatījās visapkārt, sajūsmināja skatītājus tik ļoti, ka dažus dančus nācās atkārtot. Puišu izteiksmīgā deja «Es izjāju prūšu zemi», lustīgā «Kreicburgas polka», bijušā dejotāja Roberta Trinska veidotā «Melnā deja» jubilāru izpildījumā, kā arī Vijas Ielejas un Roberta Trinska duets U. Žagatas «Senajā dancī» izraisīja neviltotas ovācijas. Ar koncerta repertuāru arī tika izdejota gan kolektīva, gan mūsu kopīgā vēsture. Ilggadējās vadītājas Birutas Hegenbartes piemiņai bija veltīta kolektīva dalībnieces Santas Zemītes veidotā deja «Daugaviņas maliņā», dejotāju dinastijām veltījums - «Es uzaugu pie māmiņas», pāriem dzīvē, kas satikušies kolektīvā, bet tādu «Līdumā» ir astoņi, - «Šņāci, Minna». Dejotāju likteņi ir ne tikai savijušies savstarpēji, tie ir savijušies arī ar citām deju kopām. Vairāki «Līduma» pašreizējie dancotāji nākuši no jauniešu «Jandāla», kas skandēja īpašu dziesmotu sveicienu ģitāras pavadījumā. Vairāki bijušie kolektīva dalībnieki papildinājuši citu rajona deju kolektīvus. Vairāki šajā vakarā pievienojās līdumniekiem, lai atcerētos kādreizējo repertuāru. Taču uz skatuves šajā vakarā bija arī tādi, kas kopā ir kopš pirmsākumiem, - Vita un Ikars Ūdrēni, Gunta Smaļķe, Aiga Baltalksne, Aivars Indrušonoks.  35 gadu laikā daudz kas piedzīvots un pieredzēts, daudz personību bijušas saistītas ar kolektīvu, tāpēc apsveicēju rinda koncerta noslēgumā izstiepās jo gara. Sākot ar pagasta padomes priekšsēdētāju Veru Purmali, ko paši dejotāji sumināja kā lielāko palīdzi un atbalstītāju, un beidzot ar kultūras nama pārstāvjiem, no kuriem gandrīz visi paši dejo. Paldies kolektīvs teica arī deju kopas «Iecava» vadītājam Guntaram Jansonam, kurš nekad neatsaka palīdzību deju uzstādīšanā, un Jurim Brinķim, kolektīva krusttēvam.«Līduma» dejotāji atzinīgu vērtējumu saņēmuši ne tikai savā pagastā, rajonā, Latvijā. Panākumi gūti, arī ārpus Latvijas piedaloties deju festivālos Zviedrijā, Slovākijā un citās valstīs. Visi, kas šajā vakarā vēroja jubilejas koncertu, noteikti pārliecinājās, ka kolektīvs savā nākamajā dzīves posmā ieiet ar stingru apņēmību saglabāt un vairot bagātīgās dejas tradīcijas un arī turpmāk ieņemt nozīmīgu vietu rajona deju kopu vidū.