BauskasDzive.lv ARHĪVS

Logo

Zemgales pilsētu vadītāji IZM ieceri nodot savā pārziņā esošās skolas pašvaldībām vērtē negatīvi

Ziņu aģentūra LETA
Vietējās ziņas

2009. gada 21. aprīlis 11:10

775
Zemgales pilsētu vadītāji IZM ieceri nodot savā pārziņā esošās skolas pašvaldībām vērtē negatīvi

Aizkraukles, Bauskas un Jelgavas pašvaldību vadītāji Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) iecerē savā padotībā esošās izglītības iestādes nodot pašvaldībām saskata tendenci, ka kārtējo budžeta samazinājumu ministrija plāno pārlikt uz pašvaldību pleciem, aģentūra LETA noskaidroja pašvaldībās.Bauskas pilsētas domes priekšsēdētāja Ārija Gaile IZM iecerētās pārmaiņas vērtē negatīvi, un, pēc viņas domām, pašvaldības šajā ziņā ieguvējas nebūs. Iespējams, ka daļu ministrijas kompetencē esošo izglītības iestāžu varētu nodot pašvaldībām, bet paliek neatrisināta visbūtiskākā šādu izmaiņu sfēra - finansiālā. "Uz šodienu nav skaidrs 2010.gada finansējums un arī tas, kāds būs pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonds. Vietējām pašvaldībām tiek nodotas funkcijas, nedeleģējot līdzi finansējumu," pauda Gaile. Jelgavas pašvaldības izpilddirektors Gunārs Kurlovičs nesteidzas ar secinājumiem, jo līdz šim Jelgavas pašvaldība no IZM nav saņēmusi nekādu informāciju par šāda veida izglītības sistēmas reorganizāciju. "Iepazīstoties ar informāciju medijos, jāsecina, ka tā ir ļoti nopietna reorganizācija, kura jau sagatavošanas posmā prasītu lielus resursus un laiku. Līdz ar to komentēt šādu IZM viedokli ir grūti. Par pašvaldības ieguvumiem vai zaudējumiem var spriest tikai tad, ja ir saņemta reformas koncepcija un tā tiek attiecīgi izvērtēta," pauda Kurlovičs. Pēc izpilddirektora aplēsēm, ja šī ideja tiek akceptēta, Jelgavas pašvaldības pārziņā pāriet 1.internātskola un 2.internātskola, kas darbojas Jelgavas pašvaldībai piederošos īpašumos, un, lai arī iestādes tiek finansētas no valsts budžeta, pašvaldība jau tagad iegulda daudz līdzekļu šo ēku uzturēšanā. Jelgavas Amatniecības vidusskola ir liela izglītības iestāde ar nopietnām apmācības programmām, kas prasa atbilstošu materiāli tehnisko bāzi. "Manuprāt, pašlaik izskatās, ka kārtējo budžeta samazinājumu ministrija plāno pārlikt uz pašvaldību pleciem," secināja Kurlovičs. Aizkraukles novada domes priekšsēdētājs Vilnis Plūme atzina, ka pilnībā saprot IZM centienus tikt vaļā no mācību iestādēm, kas sagādā ne mazums problēmu. Lai izvērtētu, kādas finanšu problēmas tas Aizkrauklei varētu radīt, nepieciešama informācija par šo iestāžu budžetu, finanšu rādītājiem un dažādiem aprēķiniem, cik daudz tajās vēl ir jāiegulda, taču pašvaldībai šīs informācijas nav. "Manuprāt, tā ir nekorekta rīcība un droši vien novedīs pie daudzu šo iestāžu likvidācijas, radot vēl vairāk problēmu. Aizkraukles novadā šādas būtu divas iestādes - Aizkraukles arodvidusskola un specializētā pirmsskolas izglītības iestāde "Saulīte". Kaut arī PII "Saulīte" ēkā pēdējos gados mēs esam ieguldījuši daudz līdzekļu, tomēr abu šo ēku tehniskais stāvoklis ir slikts," skaidroja Plūme. Tukuma pilsētas domes Izglītības, kultūras un sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Inesei Smirnovai ir dalīts vērtējums IZM iecerei. Ja mācību iestādēm IZM nodrošinās finansējuma nepārtrauktību un finansējums netiks samazināts, pēc būtības minētās skolas varētu būt arī vietējo pašvaldību padotībā. Tas būtu ieguvums, ka skolu direktoriem pēc katra dokumenta un zīmoga nebūs jābrauc uz ministriju, tādējādi varētu tikt ietaupīti zināmi finanšu līdzekļi. Ciešāka varētu kļūt arī skolas un pašvaldības sadarbība. "Īsti nevaram piekrist viedoklim, ka pašvaldību vadītāji varēs veidot vienotu izglītības programmu piedāvājumu novadā, rēķinoties ar vietējo uzņēmēju pasūtījumiem. Kādā veidā IZM veidos profesionālās izglītības stratēģiju valstī, ja katrs novads veidos profesionālās izglītības programmas pēc saviem ieskatiem un konkrētā brīža vajadzībām? Šajā gadījumā pastāv risks, ka, piemēram, trīs vai četri blakus esoši novadi piedāvā vienas un tās pašas programmas," pauda Smirnova. "Diemžēl vairāk liekas, ka IZM, nespēdama sakārtot profesionālās izglītības sistēmu, ir atradusi visvieglāko ceļu, kādā veidā tikt galā ar šo problēmu - nodot tās pašvaldībām," secināja Tukuma domes Izglītības nodaļas vadītāja. Viņa uzskata, ka IZM, kuras atbildībā ilgus gadus ir bijusi šī sfēra, vajadzētu to sakārtot un tikai pēc tam runāt par šo skolu nodošanu pašvaldībām. Ja pašvaldības tagad pārņems šīs skolas, atkal paies laiks, kamēr tās sapratīs, ko ar šīm skolām darīt, kā pārveidot to darbu. Ir jāņem vērā, ka šis ir pašvaldību reorganizācijas gads un šis jautājums daudzām pašvaldībām nebūs primārais, atzina Smirnova. "Lielākās bažas rada tas, ka, ja nebūs sakārtota un droša naudas plūsmas sistēma profesionālajām skolām, pakāpeniski valsts finansējums var tikt samazināts. Tādā gadījumā minēto skolu pastāvēšana var tikt apdraudēta, jo profesionālās izglītības ieguves nodrošinājums nav vietējās pašvaldības funkcija. Šāda pieredze pašvaldībām jau ir bijusi, kad deviņdesmito gadu vidū pašvaldībām nodeva pirmsskolas izglītības iestādes, taču valsts solītais finansējums drīz vien pazuda," minēja Smirnova. LETA jau ziņoja, ka Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) gatavojas vērienīgām pārmaiņām izglītības politikas jomā, visas savā padotībā esošās izglītības iestādes nododot pašvaldībām, aģentūrai LETA pastāstīja IZM valsts sekretārs Mareks Gruškevics. Pie šāda uzstādījuma ministrija gatavojas pieturēties neatkarīgi no tā, cik liels būs budžeta samazinājums izglītības nozarē. Pašvaldībām plānots nodot gan profesionālās, gan sociālās korekcijas un speciālās izglītības iestādes, līdzi dodot šo iestāžu uzturēšanai paredzētos valsts budžeta līdzekļus. Pēc ierēdņa domām, ieguvējas no šādas politikas maiņas būtu gan skolas, gan arī pašvaldības un ministrija, jo skolu pārstāvjiem pēc katra dokumenta un zīmoga nebūs jāiet uz ministriju, jautājumus risinot vietējā mērogā, savukārt pašvaldību vadītāji varēs veidot vienotu izglītības programmu piedāvājumu novadā, rēķinoties ar vietējo uzņēmēju pasūtījumiem. Turklāt izglītības sektorā tas samazinātu valsts algoto darbinieku skaitu, jo, pašvaldībām pārņemot skolas, nebūtu nepieciešams vairs tik liels skaits inspekciju, centru un aģentūru, pārliecināts Gruškevics. Pati ministrija paturētu tikai kvalitātes novērtēšanas un eksaminācijas funkciju. IZM gatavojas arī runāt ar Finanšu ministriju, lai pašvaldībām tiktu atstāta pēc iespējas lielāka nodokļu bāze, jo ministrija uzskata, ka pašreizējā kārtība, valstij pašvaldībām atņemot lielu daļu nodokļu un vēlāk to atdodot mērķdotāciju un dotāciju veidā, prasa lielus resursus, kas varētu tikt izmantoti lietderīgāk. Pašvaldībām tiktu nodotas 79 profesionālās izglītības iestādes, Juglas sanatorijas internātpamatskola, sociālās korekcijas izglītības iestādes "Naukšēni" un "Strautiņi" un Murjāņu sporta ģimnāzija.

Kategorijas

Kategorijas