Ziemas olimpiskās spēles Phjončhanā Dienvidkorejā no 9. līdz 25. februārim

2018. gada 9. februāris 00:00

100

Ziemas olimpiskās spēles Phjončhanā Dienvidkorejā no 9. līdz 25. februārim

Phjončhana ir apgabals Kanvondo provincē Dienvidkorejā. Tas pēc platības ir trešais lielākais apgabals valstī, kur dzīvo 43 tūkstoši cilvēku. Phjončhana atrodas apmēram 180 km attālumā no valsts galvaspilsētas Seulas. Te ir populārākais ziemas sporta centrs Dienvidkorejā. Šajā apvidū atrodas vairāki budistu tempļi. Phjončhanā noticis 2009. gada Pasaules čempionāts biatlonā.

Olimpisko spēļu laikā Phjončhanā uzņems ap miljonu sportistu un skatītāju, tiks sadalīti 102 medaļu komplekti 15 dažādos sporta veidos.

Latviju Phjončhanas Olimpiskajās spēlēs pārstāvēs 35 sportisti deviņos sporta veidos. Kopā ar komandu būs 35 treneri un atbalsta personāla dalībnieki, septiņi medicīniskā personāla pārstāvji, desmit Latvijas Olimpiskās komitejas (LOK) viesi, deviņas amatpersonas, seši LOK pārstāvji un piecu federāciju prezidenti. Latvijas karogu Phjončhanas Olimpisko spēļu atklāšanas ceremonijā nesīs pieredzējušais bobsleja kamanu stūmējs Daumants Dreiškens.

Latvijas komandas sastāvs Phjončhanas Olimpiskajām spēlēm
Ātrslidošana – Haralds Silovs;

biatlons – Andrejs Rastorgujevs, Oskars Muižnieks, Baiba Bendika;

bobslejs – Oskars Melbārdis, Daumants Dreiškens, Arvis Vilkaste, Jānis Strenga, Oskars Ķibermanis, Jānis Jansons, Helvijs Lūsis, Matīss Miknis, Intars Dambis (rezervists);

daiļslidošana – Deniss Vasiļjevs, Diāna Ņikitina;

distanču slēpošana – Patrīcija Eiduka, Indulis Bikše, Inga Paškovska;

kalnu slēpošana – Kristaps Zvejnieks, Lelde Gasūna;

kamaniņu sports – Elīza Cauce, Ulla Zirne, Kendija Aparjode, Inārs Kivlenieks, Kristers Aparjods, Artūrs Dārznieks, Juris Šics, Andris Šics, Oskars Gudramovičs, Pēteris Kalniņš;

skeletons – Martins Dukurs, Tomass Dukurs, Lelde Priedulēna;

šorttreks – Roberts Zvejnieks, Roberto Puķītis.

Dienvidkoreja ir viena no nedaudzajām pasaules valstīm, kas uzņēmušas gan Vasaras, gan Ziemas olimpiādi – 1988. gadā Vasaras olimpiskās spēles uzņēma valsts galvaspilsēta Seula.

Ziemas olimpisko spēļu snovborda trases būvnieki ir speciālisti no Latvijas uzņēmuma «We Build Parks» (WBP) sadarbībā ar ilggadējo vācu partneri «Schneestern». WBP grupas komanda no «Baltic Snowpark Agency» no 11. janvāra ir Phjončhanā, veicot iespaidīgus snovparka būvniecības darbus. «Baltic Snowpark Agency» grupa ir strauji augoša ziemas sporta nozarē, nesot Latvijas vārdu un izbūvējot sniega trases ne tikai Baltijas, bet arī starptautiskos, globāla mēroga projektos.

Phjončhana atrodas 700 m virs jūras līmeņa, te esot dzīvei vislabākie apstākļi – pilsēta dabai, veselībai, ilgdzīvošanai. Reģions tiek dēvēts par Korejas Alpiem, kalni klāj 80% vietējās teritorijas.

Angliski šajā apvidū runā ne pārāk daudzi cilvēki, tālab Dienvidkorejas valdība apmaksā angļu valodas stundas tiem, kas strādā apkalpojošajā nozarē, kas iesaistīti tūrisma un Olimpisko spēļu servisa nodrošināšanā.

Phjončhanas apvidus delikatese ir kaltēts pollaks (zivs no mencu dzimtas), kas tiek sautēts kopā ar rīsiem un kalnu zālītēm.

Izmantotie avoti: leta.lv; www.lonelyplanet.com; https://ipfs.io.

Eksperti prognozēs piesardzīgi

Mārtiņš Rūgums, Bauskas novada Bērnu un jaunatnes sporta skolas vieglatlētikas treneris:
– Bobslejā pašlaik visi testē tehniku un neviens nav optimālajā formā. Olimpiādē izšaut var jebkurš. Pagaidām izceļas kanādieši, kuri Pasaules kausā ļoti labi startē. Melnais zirdziņš ir mājinieki korejieši. Neviens īsti nezina, ko dara bobslejisti un kādi būs Olimpiādes rezultāti. Bobslejs ir interesants tajā ziņā, ka uz Olimpiādi šajā sporta veidā var nokļūt jebkurš sportists no novadiem. Vispirms ir jābūt zinošiem sporta treneriem. Un tad galvenais – sportistiem jātrenējas. Jābūt daudzpusīgam – nevar iztikt ar tīru sprintu, jābūt spēkam. Jātrenē koordinācija. Tomēr pats galvenais ir degsme – ja pirmajā treniņā nekas nesanāk, tas nenozīmē, ka nav vērts turpināt mēģināt.

Mārtiņš Šteinalts, orientēšanās sacensību dalībnieks no Vecumnieku novada Bārbeles:
– Latvijas kamaniņu sporta pārstāvjiem ir labs līmenis pasaules mērogā. Zinu, ka viena no Olimpiādes dalībniecēm – Kendija Aparjode – savulaik nodarbojusies arī ar orientēšanās sportu un vēl tagad vasaras sezonā skrien sacensībās. Vērtējot rezultātus, gan izskatās, ka individuāli cerību uz medaļām nav. Tāpat arī divnieku braucienā diez vai brāļiem Šiciem izdosies atkārtot panākumu. Tas, uz ko lieku lielākās cerības, ir medaļa stafešu braucienā – komanda vidēji ir pietiekami laba. Stafešu brauciens ir teicams pēdējā laika jauninājums – domāju, ka skatītājiem to ir interesantāk vērot.

Anna Pakalne Iecavā:
– Olimpiskajām spēlēm sekoju līdzi, bet noskatīties man ir grūti. Es ļoti pārdzīvoju, ja mūsējiem neveicas vai kas neizdodas. Tehnikumā es nodarbojos ar ātrslidošanu. Zinu, ko nozīmē trenēties un to, ka visi ziemas olimpiskie sporta veidi no cilvēka prasa milzu izturību un labu fizisko sagatavotību. Mūsu daiļslidotājam Denisam Vasiļjevam novēlu, lai izdodas teicams starts. Tiesa, daudz kas būs atkarīgs no veiksmes un no tā, kā nostartēs konkurenti. Tomēr Deniss var mūs pārsteigt un uzrādīt lielisku rezultātu. Mani ļoti kaitina un sadusmo latviešu attieksme pret mūsu olimpiešiem, kuri uzskata, ka mūsējie neko nespēj. Es esmu daudz slidojusi un zinu, ko tas no cilvēka prasa.

Ingrīda Šēnere bērnudārza audzinātāja Bauskā:
– Ziemas olimpiskajām spēlēm sekoju līdzi jau sen, īpaši slēpošanai, bobslejam, skeletonam un hokejam. Mani priecē Šveices un Norvēģijas jaunie talanti un citu valstu spēcīgie sportisti. Mūsu olimpiešu slēpotāju izredzes nevērtēju pārāk augstu, bet ceru, ka distanču slēpotājs Indulis Bikše būs starp 50 labākajiem sportistiem, savukārt Patrīcijai Eidukai un Ingai Paškovskai novēlu nostartēt savu spēju robežās un nepadoties. Par Latvijas sportistiem mums jābūt lepniem. Ja latviešu skaitu un mūsu zemes izmērus salīdzina ar lielvalstīm, tad katrs panākums ir atzīstams kā varoņdarbs. Pati slēpoju un zinu, cik labai fiziskajai sagatavotībai jābūt, lai varētu slēpot.

Kristaps Kļaviņš, sporta entuziasts no Bārbeles pagasta Vecumnieku novadā:
– Sekoju līdzi tikai biatlona izlases līdera Andreja Rastorgujeva startiem. Domāju, ka viņš ir vienīgais konkurētspējīgais Latvijas biatlonists starptautiskajā arēnā. Pārējie vienkārši cīnās, lai nepaliktu pēdējie. Lai Andrejs Rastorgujevs varētu mēroties spēkiem par medaļām, viņam stipri jāuzlabo šaušana.
Diemžēl gadu no gada varam redzēt, ka šajā jomā progresa nav. Pārējos neredzu tādu potenciālu, lai kaut komandu cīņā varētu palīdzēt. Vienīgais izņēmums varētu būt Oskars Muižnieks, bet laiks rādīs, kā veiksies. Lai šo sporta veidu Latvijā attīstītu, nepieciešams daudz lielāks finansējums. Latvijā nav piemērotu treniņu apstākļu. Īpaši jādomā par bērnu iesaistīšanu sportā. Citādi Latvijai nav lemts turpmāk sagaidīt augstas klases sportistus.

+ 1

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Ziemas olimpiskās spēles Phjončhanā Dienvidkorejā no 9. līdz 25. februārim

Kategorijas