Iemesli, kāpēc daži veikali nepieņem maksājuma kartes
Pirkuma brīžos, kad vēlamies norēķināties ar savu maksājuma karti, bet izvēlētā tirdzniecības vieta vai komersants to atsakās pieņemt, atrunājoties ar to, ka maksājumus pieņem tikai skaidrā naudā, mēs reti aizdomājamies par iemesliem šādai rīcībai. Jums patīk izbaudīt maksājuma karšu ērtības un priekšrocības jūsu ikdienas pirkumos, taču daudzi uzņēmumu īpašnieki vēlas, lai jūs to nedarītu un dotu priekšroku skaidrai naudai. Laikos, kad pat ātrais kredīts 100 eiro apmērā jeb 100e pika-laina pieejams īsziņas attālumā, šķiet dīvaini, ka vēl joprojām ir vietas, kur neatzīst elektroniskos maksājumus. Ir ļoti nepatīkami dzirdēt biedējošo frāzi: “Atvainojiet, mēs nepieņemam kartes, maksājumus var veikt tikai skaidrā naudā!”, brīžos, kad makā nav ne centa skaidras naudas un viss pirkums ir jāatceļ. Būtu maigi teikt, ka garastāvoklis tanī brīdī ir pilnībā sabojāts, jo no ieceres ir jāatsakās. Jums šķiet, ka uzņēmums noteikti krāpjas ar skaidras naudas darījumiem. Patiesība gan nav tik ļoti kristālskaidra, jo šādam lēmumam ir vairāki iemesli un visbiežāk tie saistīti ar bažām par augstajām izmaksām, nenoteiktību un sarežģītību.
Lai maksājumiem pieņemtu bankas kartes, uzņēmumiem parasti ir jāmaksā noteikti procenti no katra veiktā darījuma uzņēmumam, kas apstrādā elektroniskos karšu maksājumus. Reizēm tiem papildus ir jāmaksā arī ikmēneša nomas maksa par karšu nolasītāju lietošanu, ja uzņēmums tos nav iegādājies īpašumā. Papildus vienmēr ir jābūt pieejamam interneta nodrošinājumam, lai karšu nolasītāji darbotos. Darījumu procentu maksa vidēji var būt aptuveni no 1% līdz 3% no jūsu pirkuma summas (atkarībā no kartes tipa). Tā jums varētu šķist maza summa, bet lielākā daļa uzņēmumu to uzskata par potenciālās peļņas samazinājumu. Debetkartes un to maksājumi parasti ir lētāki nekā kredītkaršu apstrāde, tāpēc citur pamanīsiet, ka uzņēmums pieņem maksājuma kartes – bet tikai debetkartes. Citi veikali, kuri pieņem kartes mēdz uzlikt minimālo pirkuma summu karšu maksājumiem. Karšu apkalpošanas maksa ir jāsedz uzņēmējam, viņam ir aizliekts iekasēt maksu par debetkartes pirkumiem no klientiem, tāpēc ekonomisku apsvērumu dēļ uzņēmējam ir izdevīgāk pieņemt tikai skaidras naudas norēķinus.
Kāpēc kredītkaršu apkalpošana ir dārgāka? Tāpēc, ka kredītkartes piedāvā vairākas priekšrocības, kuras jūs nesaņemat ar debetkarti, piemēram, procentuāla naudas atgriešana par pirkumiem ar karti, īpaši izdevīgas kredītlīnijas procentu likmes (somu valodā “joustoluotto korko”) vai ekskluzīva bonusu punktu krāšanas sistēma. Par šiem bonusiem netieši maksā tieši veikala īpašnieks, kurš maksā augstāku cenu par kartes apkalpošanu viņa tirdzniecības vietā.
Skaidra nauda saistās ar drošības sajūtu. Kad jūs maksājat ar skaidru naudu, uzņēmuma īpašnieks skaidri zina, ka pirkuma transakcija ir pabeigta, un nepastāv risks, ka nākotnē būs kādi sarežģījumi kā tas bieži gadās ar maksājumu kartēm. Skaidrā nauda ir pieejama nekavējoties un uzņēmuma īpašnieks to var tālāk izmantot savu maksājumu veikšanai vai izvēlēties to noguldīt. Maksājot ar karti var paiet vairākas dienas līdz nauda būs pieejama tirgotāja bankas kontā, jo īpaši ar kredītkartēm. Turklāt maksājumi var mainīties pat pēc vairākiem mēnešiem gadījumos, ja maksājumu karte tikusi izmantota krāpnieciski.
Ņemot vērā iepriekš minētos sarežģījums, vēl joprojām ir uzņēmumi, kuri nolemj izvairīties no karšu apkalpošanas. Jā, viņi it kā apzinās labumus, ko varētu iegūt no karšu pieņemšanas, bet nejūtas gatavi pārvarēt problēmas un atrast lētākos maksājumu risinājumus. Darbs un laiks, ko nepieciešams ieguldīt, lai izvēlētos labāko pakalpojuma sniedzēju un cenu modeli, tiem šķiet pārāk laikietilpīgs un sarežģīts.
Kategorijas
- Vietējās ziņas
- Sports
- Tautsaimniecība
- Izglītība
- Kultūra un izklaide
- Kriminālziņas
- Vēlēšanas
- Latvijā un pasaulē
- Lietotāju raksti
- Sēru vēstis
- Foto un video
- Blogi
- Laikraksta arhīvs
- Afiša
- Sports
- Kultūra un izklaide
- Dažādi
- Reklāmraksti
- Citas ziņas
- Projekts «Saimnieko gudri»
- Projekts «Kultūrvide novados»
- Projekts «Iesaukums politikā»
- Dzīvesstils
- Projekts «Mediju kritika»
- Projekts «Dzīves kvalitāte novados»
- Projekts «Dzīve pierobežā»
- Projekts «Vide un mēs»
- Projekts mediju profesionāļiem par trešo valstu pilsoņu sociālo iekļaušanos un migrāciju
- Projekts «Dzīve pierobežā – 2020»
- Projekts «Kultūrvide novados-2020»
- Projekts «Vide»-2021
- Projekts «Iesaukums politikā»-2021
- Podkāsts «ViedDoma»