Cik bieži Latvijā ir bijuši «balti» Ziemassvētki?

Pēdējos gados arvien biežāk ir novērojami gadi, kuros nesagaidām «baltus» Ziemassvētkus, un pēdējos desmit gados ir bijuši pat 4četri Ziemassvētki (2006., 2013., 2015. un 2016. gadā), kas visā Latvijā ir
pavadīti bez sniega, portālu informēja Latvijas Vides, ģeoloģijas un
meteoroloģijas centrā.
Visbiežāk Ziemassvētki bez sniega tiek pavadīti Baltijas jūras piekrastē
– Pāvilostā laika posmā no 1981. gada pat gandrīz katrus otros
Ziemassvētkus. Savukārt Alūksnes un Vidzemes augstienēs tikai 11%
gadījumos Ziemassvētkos nav bijis sniega.
Lielākā daļa domājot par «baltiem» Ziemassvētkiem, iztēlojas nevis
plānu, pāris centimetrus biezu sniega kārtiņu, bet gan biezu sniega segu
ar kupenām, kas līdzinās skatam no Ziemassvētku pastkartēm. Tādēļ
apskatam arī varbūtību, ka sniega sega Ziemassvētkos ir biezāka par 5
cm. Kopš 1981. gada visbiežāk šādi Ziemassvētki ir bijuši Alūksnes
augstienē – 66% gadu, savukārt visretāk Baltijas jūras piekrastē, kur
tik bieza sniega sega ir aptuveni reizi piecos gados.
Tomēr visbiezākā sniega sega pēdējos 36 gados ir novērota Baltijas jūras piekrastē - 1981. gada otrajos Ziemassvētkos Vendzavā bija 51 cm bieza sniega sega, bet vidēji Latvijā vissniegotākie Ziemassvētki bija 2010. gadā, kad vidējais sniega segas biezums Latvijā bija 30,6 cm, Rucavā sasniedzot pat 47 cm.
Vidējā gaisa temperatūra Latvijā Ziemassvētkos klimatiskās standarta
normas periodā (1981.-2010. gads) svārstās no -5,5°C pašos valsts
ziemeļaustrumos līdz -0,3°C Baltijas jūras piekrastē. Kas nozīmē, ka
lielākoties šajos svētkos tiek novēroti ziemīgi laika apstākļi, tomēr
gadu no gada gaisa temperatūra var būt krasi atšķirīga.
Starpība starp pēdējos 36 gados novēroto minimālo un maksimālo gaisa temperatūru ir 41,8oC. Vissiltākie Ziemassvētki bija pērn, kad Kolkā 26. decembrī gaisa temperatūra sasniedza +10,3oC, savukārt viszemākā gaisa temperatūra -31,5oC tika novērota 1996. gadā Zosēnos.
Divas reizes laika periodā no 1981. gada Ziemassvētkos tika novērotas
vēja brāzmas, kas sasniedza stipras vētras spēku (vēja brāzmu ātrums
>25 m/s), un abas reizes tās tika novērotas Ventspilī - 2003. gadā
tika novērotas vēja brāzmas 27 m/s, bet 2011. gadā maksimālo vēja brāzmu
ātrums sasniedza 25 m/s. Savukārt 10 reizes maksimālās vēja brāzmas
kādā no novērojumu stacijām sasniedza vētras spēku (vēja ātrums >21
m/s).
Kategorijas
- Vietējās ziņas
- Sports
- Tautsaimniecība
- Izglītība
- Kultūra un izklaide
- Kriminālziņas
- Vēlēšanas
- Latvijā un pasaulē
- Lietotāju raksti
- Sēru vēstis
- Foto un video
- Blogi
- Laikraksta arhīvs
- Afiša
- Sports
- Kultūra un izklaide
- Dažādi
- Reklāmraksti
- Citas ziņas
- Projekts «Saimnieko gudri»
- Projekts «Kultūrvide novados»
- Projekts «Iesaukums politikā»
- Dzīvesstils
- Projekts «Mediju kritika»
- Projekts «Dzīves kvalitāte novados»
- Projekts «Dzīve pierobežā»
- Projekts «Vide un mēs»
- Projekts mediju profesionāļiem par trešo valstu pilsoņu sociālo iekļaušanos un migrāciju
- Projekts «Dzīve pierobežā – 2020»
- Projekts «Kultūrvide novados-2020»
- Projekts «Vide»-2021
- Projekts «Iesaukums politikā»-2021
- Podkāsts «ViedDoma»