Ganību laiks neko labu nesola

2009. gada 6. maijs 13:30

1337

Zemnieki, kuru nodarbošanās ir piena lopkopība, strādā, nezinot, cik ilgi viņi varēs noturēties, jo samaksa par piegādāto izejvielu ir zemāka par pašizmaksu.Stelpes pagasta zemnieku saimniecības «Berķi» pārvaldnieks Gundars Štelfs ir satraukts par dramatisko situāciju un jautā tieši: «Lai kāds pasaka godīgi, un mēs zinātu, ko darīt ar lopiem. Man jāzina, cik govis paturēt un cik pārdot, lai varētu sagādāt lopbarību. Piena nauda šos izdevumus nesedz.» Stelpietis avīzei vēlējās izteikt samilzušās domas un turpināja: «Nesaprotu arī, kāpēc zemnieks paliek vienīgais atbildīgais, kaut arī katras saimniecības pieteikumu, ņemot kredītus, vērtējuši gan Lauku atbalsts dienesta, gan banku speciālisti. Ko viņi var teikt tagad? Valsts jeb Zemkopības ministrija taču pieprasīja, lai piena lopkopībā mēs īstenotu Eiropas Savienības standartus. Nezinām, kad piensaimnieki saņems atbalstu, ko solīja pēc protesta akcijām šī gada sākumā. Tas taču ir prātam neizskaidrojams, ka SIA «Rīgas piensaimnieks» par ekstra šķiras pienu maksā 11,5 santīmus kilogramā. Savulaik piens bija degvielas cenā... Pērn novembrī piedalījos Latvijas zemnieku protesta akcijā Briselē. Ir smagi samierināties, ka mūsu valsts ierēdņiem nav izdevies panākt Latvijas zemniekiem labvēlīgākus nosacījumus. Uzskatu, ka Eiropas institūcijām ir jāņem vērā ārkārtas situācija dalībvalstīs. Šajā nozarē ir ieguldīts gan milzīgs darbs, gan līdzekļi, strādā zinoši speciālisti. Ganāmpulku taču nevar atjaunot īsā laikā. Kad jaunais zemkopības ministrs ierunājās par kompensācijām piensaimniekiem, es biju šokā.» Bārbeles pagasta zemnieks Mārtiņš Mediņš spriež: «Mēs taču nevaram ganāmpulkus likvidēt. Ir vairāki ES nosacījumi, kurus neizpildot arī nozarei katastrofālā situācijā, būs jāmaksā soda naudas vai jāatmaksā jau saņemtais atbalsts.» Vecumnieku pagasta zemnieku saimniecības «Madaras» ir tādā pašā bezizejā kā pārējie. Anita Smilškalne saka: «Ar dakšām sauli nenoturēsi.» Šajos vārdos dzirdama rūgta atklāsme, ka lielā darba darītājs paliek viens ar problēmām, kuras galvenokārt nav no viņa paša atkarīgas. Piena naudas ir tik maz, ka diezin vai varēs dzēst kredīta procentus. SIA «Ceraukste agro» vadītājs Andis Maskalis teica, ka augkopība palīdz sabalansēt lopkopības mīnusus. Viņš arī nespēj paredzēt, cik ilgi tā turpināsies. Pašlaik par ekstra šķiras pienu maksā 12,5 santīmus. Slaukumu pārdod Lietuvas uzņēmumam, izmantojot lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības «Dzēse» starpniecību. Plašāk par piensaimnieku problēmām lasiet trešdienas, 6. maija, laikrakstā «Bauskas Dzīve».

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Ganību laiks neko labu nesola

Kategorijas