Ernesta Rudzrogas īpašais gads

2017. gada 17. novembris 00:00

716

Codietim nacionālajam partizānam Ernestam Rudzrogam šī gada noslēgums ir īpašs – Latvijas Valsts prezidenta kancelejas Ordeņu kapituls lēmis pasniegt V šķiras Viestura ordeni. Savukārt jau 7. decembrī ģimene atzīmēs 60 gadu kāzu jubileju.

Bērnība pirmās Latvijas brīvvalsts laikā pavadīta mierīgi. Ernests Rudzroga dzimis 1929. gada 12. jūnijā Atmatu mājās Dzērves pagastā Aizputes apriņķī, zemnieku ģimenē. Tēvam bijis apbalvojums par lauksaimniecības sasniegumiem. Kaimiņi labi, atbalstījuši cits citu.

Neredz jēgu karot
PSRS okupācija ģimenē sākas ar represijām. Mātes brāli tas skar pirmo. «Bija kalējs, kurš piedalījās 1905. gada nemieros. Viņš bija cilvēcīgs – uzzināja, ka būs izvešana, sēdās uz riteņa un centās visiem ziņot, kam varēja. Mātes brālis nebija mājās un neuzzināja. Izsūtīja viņa ģimeni,» atceras E. Rudzroga.

Vācu okupācijas laiks palicis bez īpaši sliktām atmiņām. «Bija labības normas. Toties piešķīra labības pļāvēju. Ja palika pāri ēdamais, dalījās ar māju iedzīvotājiem,» stāsta E. Rudzroga.

Kareivjiem ierindniekiem gan karš nepatika. «Viens vācietis teica, ka Staļinu un Hitleru vajag vienā maisā iebāzt un noslīcināt. Cits skuma – viņam Drēzdenē bija meitene, un pēc tam, kad uzzināja par lielo bombardēšanu, nezināja, vai meitene dzīva. Teica, ka neredz jēgu karot,» atmiņās dalās codietis.

Izeja – uz mežu
1949. gadā pienāca E. Rudzrogas kārta. «Strādāju pie ceļa meistariem. Bija tur Žanis Konrāds, bijušais leģionārs. Viņam meitene strādāja izpildkomitejā, atnāca un pateica, ka būs izvešanas,» stāsta codietis. Izvēle palika tikai viena – doties mežā pie nacionālās pretošanās kustības dalībniekiem.

Vienības komandieris bija leģendāra personība – Georgs Ziņģis. «Viņam bija vienreizēja reakcija. Ja pieliek pistoli pie deguna, cilvēks vispirms saraujas, bet viņš uzreiz rīkojās,» stāsta E. Rudzroga. G. Ziņģis perfekti mācējis viltot dokumentus, kas viņam ļāva līdz pat 1951. gadam dzīvot mežos, kad viņu tomēr sagūstīja.

Nodod vietējie
Dzīvojuši partizānos mazās grupās – pa sešiem septiņiem cilvēkiem, lai mežā neveidotos iestaigātas takas. Cīņās ar padomju kara daļām neielaidušies. Tomēr vairākas reizes gan «apciemojuši» padomju represīvo orgānu pārstāvjus. «Vienā sētā bija «istrebiķeļs». Kad piedzērās, šāva pa savas mājas skursteni, bet pēc tam stāstīja, ka ar bandītiem cīnījies,» atceras E. Rudz-roga. E. Rudzrogam un G. Ziņģim bijušas miliču formas, kas ļāvušas ieiet pie padomju varas pārstāvjiem mājās, un tikai pēdējā brīdī tie pamanījuši, ka ienākuši partizāni.

Čekistiem mežabrāļus parasti nodeva vietējie iedzīvotāji. «Toreiz mēs daudz kļūdu izdarījām. Tagad es to saprotu, bet toreiz vienkārši likās dažas lietas dīvainas,» rūgti nosaka bijušais partizāns. Sagūstīja viņu tā paša gada rudenī. Mežā bija norunāta tikšanās ar citu grupu. «Likās, ka dzirdu krievu lamuvārdus. Sagatavoju šaušanai automātu. Tad redzu – nāk pretim divi. Izskatījās, ka viens ir mūsējais. Pienāca klāt un uzreiz sagrāba mani,» tā E. Rudzroga krita gūstā. Saņemts arī G. Ziņģis, bet viņš mācējis izpiņķēties no virvēm – izdevīgā brīdī atbrīvojies, paķēris automātu, piespiedis apkārtējos pacelt rokas un aizmucis mežā.

Sibīrijā rīko streiku
Nacionālās pretošanās kustības dalībnieks nepadevies arī Sibīrijā, kur tika izsūtīts. Vorkutā bijis viens no ieslodzīto streika organizatoriem. «Kad streikojām, ieradās komisija no Maskavas. Prasīja, kāpēc nestrādāju. Tā arī pateicu – man spriedumā šeit 25 gadi, tāpat te nomiršu. Tad prasīja – vai strādāšu, ja termiņu samazinās? Piekritu,» atceras E. Rudzroga.

Mājās uzreiz nepalaida – aizsūtīja pie vecākiem uz Omsku. Ernestu Rudzrogu uz Latviju atlaida tikai 1964. gadā, kad pēc PSRS Komunistiskās partijas ģenerālsekretāra Ņikitas Hruščova pavēles atbrīvoja daudzus deportētos.

Latvijā Ernests ieradās pie mātes radiem Bauskas rajonā. E. Rudzroga visu mūžu interesējies par tehniku, padomju laikā izcēlies ar racionalizācijas idejām. Kā vērtē bērni – ja būtu ieguvis atbilstīgu izglītību, dzīvē būtu sasniedzis ļoti daudz. Diemžēl padomju agresija Latvijas teritorijā iznīcināja gan jaunības laiku, gan nākotnes plānus.

Paliek nesaņēmuši
Šogad vēl 12 no bruņotās pretošanās kustības dalībniekiem šo apbalvojumu nesaņēma, lai arī Ordeņu kapitulu aicināja apbalvojumus pasniegt visiem vēl dzīvajiem nacionālajiem partizāniem. Viņu skaitā ir arī baušķeniece Mikalīna Supe.

«Ordeņu kapitulā strādā, vēl jāveic liels izziņas darbs, jāstrādā ar arhīvu materiāliem, jāiegūst papildu informācija. Ordeņu kapituls turpinās ļoti rūpīgi pētīt iesniegtos ierosinājumus,» situāciju skaidro Maira Sudrabiņa, Latvijas Valsts prezidenta kancelejas Ordeņu kapitula sekretāre.

«Viestura ordenis – tas ir pareizi, ka pasniedz nacionālajiem partizāniem. Tā vajag. Vienīgi jāteic, ka daudz par vēlu tos sāka pie-
šķirt – tik daudz varoņu jau aizgājuši viņsaulē,» skumjā notī, kas rada rūgtumu svētkos, ieminas Ernests Rudzroga.

Dimanta kāzas
Ernests Rudzroga dzīvesbiedri Lūciju sastapis Sibīrijā. Dvīņumāsas Lūcija un Nellija piedzima 1925. gada 28. augustā Akmens pagasta «Pasakārņos», toreiz Latvijas teritorijā. Viņu ģimeni deportēja 1948. gada maijā.
Abi iepazinušies Irkutskas apgabala Taišetā. Iespēja tikties toreiz bijusi uz īsu brīdi – ikvienam bija stingri noteikta teritorija, kuru ilgi pamest nedrīkstēja. Sazinājušies viens ar otru ar vēstuļu palīdzību.
«Mātei bija iekrāts atvaļinājums, un viņa atbrauca pie tēva. Padzīvoja dažas dienas kopā un izlēma sarakstīties. Tas notika 1957. gada 7. decembrī,» atceras meita Daina Manceviča. Izsūtījumā Gorkovā piedzimuši visi trīs bērni. Dzīvošana bijusi pagrūta, pārtikas maz. «Es vēl aizvien atceros, kā tēva brālis no Latvijas atveda lielu kasti ar āboliem,» stāsta meita Daina.
Latvijā ģimene dzīvojusi labi. Tēvs darbā, māte uzkopusi māju, šuvusi apģērbu bērniem, iekopusi ļoti skaistu akmensdārzu. E. Rudzrogam paticis fotografēt, bet bildes taisījusi māte – kamēr vīrs darbā, tikmēr viņa fotogrāfijas attīstījusi. Tā kopā 60 gadi pavadīti – šī gada 7. decembrī svinēs dimanta kāzas.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Ernesta Rudzrogas īpašais gads

Kategorijas