Veļu laikā piemin aizgājušos tuviniekus

2017. gada 31. oktobris 00:00

Mēness, pakāpies virs koku galotnēm, izgaismoja gājējiem ceļu uz Bauskas novada Ceraukstes pagasta «Lejeniekiem». Tur piektdien, 27. oktobrī, pulcējās veļu laika pieminēšanas pasākuma dalībnieki.

Iepazīstināt interesentus ar veļu laika tradīcijām bija ieradušās folkloras kopa «Laukam pāri» no Ceraukstes un «Rāmupe» no Katlakalna Ķekavas novadā. Gribētāju izzināt senos godus nebija daudz, taču ļaudis no Bauskas, Brunavas un Codes pagasta izdarībās iesaistījās ar interesi.

Atmiņu stāsti un rotaļas
«Lejenieku» muzeja vadītāja Elīna Kūla-Braže sanākušajiem atgādināja, ka latviešiem ļoti svarīga ir nepieciešamība pēc mājām: «Tās vajadzīgas ne tikai mums, dzīvajiem, bet arī aizgājējiem – veļiem. Šajā laikā viņi ierodas savās mājās, vēro, kā rit dzīve, vai palicēji atceras mirušos tuviniekus. Taču daudziem šādu māju vairs nav – tās nopostītas, dzimta izmirusi, izklīdusi svešumā. Mēs rīkojam veļu vakaru un ticam, ka pie mūsu sarūpētā mielasta un mūsu sveču gaismas nāks sildīties ne tikai «Lejeniekos» kādreiz mitušie ļaudis, ne tikai jūsu tuvinieki, bet visi veļi, kuriem vairs nav savu māju.»

Stāstot par veļu laika tradīcijām, folkloras kopas «Rāmupe» dalībniece Gunta Saule uzsvēra, ka senajiem latviešiem šie godi bijuši pietuvināti reālajai dzīvei. Veļu laikā atcerējās tuviniekus, no kuriem daudzi bijuši jautri, dziedājuši, dejojuši. Tādēļ arī atmiņās un izdarībās ietilpst rotaļas, spēles, mīklu minēšana, dažādu atgadījumu, arī jocīgu, atcerēšanās un stāstīšana.

«Latviešiem ir raksturīgi atcerēties aizgājējus. Ir tautas, kurām tuvinieku pagātne nav tik nozīmīga. Mēs sakām: «Es atcerējos.» Taču daudz biežāk lietojam teicienu «Man ienāca prātā». Ja ir runa par cilvēku, iedomājiet šīs frāzes dziļāko jēgu! Mēs neaizmirstam mirušos, tie nekur nepazūd. Viņi turpinās ne tikai mūsu gēnos, bet nereti ienāk arī mūsu prātos,» stāsta G. Saule.

Garīga atkalredzēšanās
Baušķeniece Anita Katina uz «Lejeniekiem» bija atbraukusi kopā ar trīs gadus veco dēliņu Jēkabu. «Puika ir aktīvs, visā ieinteresēts, tādēļ nolēmām šajā vakarā atbraukt uz «Lejeniekiem». Dēlēns gan nesapratīs visa notiekošā būtību, taču gan jau kaut kādas emocijas atmiņā saglabāsies,» laikrakstam «Bauskas Dzīve» pastāstīja Anita.

Viņa atzina, ka veļu laiks rosina pārdomas. Pirms pāris gadiem aizsaulē devies tētis. Anita tic, ka šajā laikā ar viņu iespējama garīgā satikšanās. «Esmu kriminālistikas eksperte, redzēts daudz nepatīkamu ainu, mirušu cilvēku. Tieši tādēļ man šķiet, ka cilvēka gars tik vienkārši neizzūd. Iespējams, veļu laiks ir garīga atkalredzēšanās,» spriež A. Katina.

Atzinīgi pasākumu, kas rosina atcerēties aizgājējus, vērtē arī pensionāre no Bauskas Velta Katina: «Šādi atceres brīži ir nepieciešami. Mūsu mīļie aizgājēji dzīvo tik ilgi, kamēr mēs viņus atceramies gan kopīgos pasākumos, gan pārdomu brīžos vienatnē.»

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Veļu laikā piemin aizgājušos tuviniekus

Kategorijas