Vietējos apbēdina koku zāģēšana Dāliņu–Strēlnieku ceļa malā

Nākamgad paredzēts atjaunot Mežotnes pagasta Dāliņu–Strēlnieku ceļu. Darbu dēļ vietām mainīsies lauku ainava, un pie Bērzu kapsētas dzīvojošie par to nav sajūsmā.
Mežotnieks Dagnis Dārznieks dzīvo ceļa malā, kur vairāki koki veido aleju, kā viņš pats saka – «zaļo arku». «Pēc tās var pazīt pagriezienu uz Bērzu kapsētu. Tā tur vienmēr bijusi. Un tagad kokus nozāģēs,» saka D. Dārznieks.
Valsts a/s «Latvijas Valsts ceļi» darbinieki jau iezīmējuši kokus, ko plānots nozāģēt. Ceļa malā aug ozols, liepa, egle un citi koki. «Brauktuve šajā vietā ir vēsturiskajā platumā. Ozolu ceļa malā stādīja mans vecvectēvs, kad ieguva zemi Mežotnes pagastā. Latvijas valsts simtgadi šie koki nesagaidīs. Tos iznīcinās kā lieku apaugumu,» sarūgtināts ir D. Dārznieks. Viņš uzskata, ka ainava jāsaglabā un brauktuvi šajā vietā nevajag paplašināt: «Ceļš ir kalna galā, ūdens tur notek un augstas apmales netraucē. Reizēm autovadītājiem ir grūtāk, tad viens pagaida, kamēr cits izbrauc un brauc tālāk.» Mežotnieks min vēl vienu iemeslu, kāpēc ceļš te ir diezgan labs – kad izbrauc greiders, viņš visu malās sastumto saberot bedrēs un brauktuvi izlīdzinot.
Valsts a/s «Latvijas Valsts ceļi» komunikācijas daļas pārstāvis Voldemārs Šķēle informē, ka 2018. gadā paredzēts atjaunot grants segumu autoceļa Lāči–Garoza–Dāliņi (V 1037) posmā no tā sākuma līdz 6,5. kilometram. To darīs par valsts budžetā papildus piešķirtajiem 25 miljoniem eiro, kas paredzēti ļoti sliktu valsts vietējo autoceļu posmu atjaunošanai.
«Lai objektīvi novērtētu gar valsts vietējo autoceļu Lāči–Garoza–Dāliņi augošos kokus, pieaicinājām SIA «Koku eksperts» arboristu-dendrologu. Novērtēšanas mērķis bija maksimāli saudzēt lielākos, vērtīgākos, perspektīvākos un ainaviski augstvērtīgākos kokus, kā arī tādus, kam nav būtisku strukturālu bojājumu,» informē V. Šķēle. Atjaunojot autoceļa grants segumu, abās pusēs plānot nocirst tikai tos kokus, kuri saskaņā ar arborista-dendrologa slēdzienu atzīti par bojātiem, ir bīstami satiksmei un apgrūtina ceļa būvdarbus un uzturēšanu.
Šajā gadījumā arī vides eksperti nav mežotnieka pusē. «Paldies iedzīvotājiem par pilsonisko aktivitāti un vērību, pievēršot uzmanību ainavu un koku saglabāšanai! Taču konkrētā teritorija neatrodas ne īpaši aizsargājamā dabas teritorijā, ne mikroliegumā, nav konstatēti arī aizsargājamie biotopi, turklāt ceļa malā augošie koki pēc izmēra neatbilst dižkoka statusam,» teic Dabas aizsardzības pārvaldes komunikācijas speciāliste Maija Rēna.
Kategorijas
- Vietējās ziņas
- Sports
- Tautsaimniecība
- Izglītība
- Kultūra un izklaide
- Kriminālziņas
- Vēlēšanas
- Latvijā un pasaulē
- Lietotāju raksti
- Sēru vēstis
- Foto un video
- Blogi
- Laikraksta arhīvs
- Afiša
- Sports
- Kultūra un izklaide
- Dažādi
- Reklāmraksti
- Citas ziņas
- Projekts «Saimnieko gudri»
- Projekts «Kultūrvide novados»
- Projekts «Iesaukums politikā»
- Dzīvesstils
- Projekts «Mediju kritika»
- Projekts «Dzīves kvalitāte novados»
- Projekts «Dzīve pierobežā»
- Projekts «Vide un mēs»
- Projekts mediju profesionāļiem par trešo valstu pilsoņu sociālo iekļaušanos un migrāciju
- Projekts «Dzīve pierobežā – 2020»
- Projekts «Kultūrvide novados-2020»
- Projekts «Vide»-2021
- Projekts «Iesaukums politikā»-2021
- Podkāsts «ViedDoma»