BauskasDzive.lv ARHĪVS

Logo

Bauskā atklāj memoriālu «Sinagogas dārzs»

Uldis Varnevičs
Vietējās ziņas

2017. gada 16. oktobris 18:16

1952
Bauskā atklāj memoriālu «Sinagogas dārzs»

Gandrīz simt cilvēku pulcējās uz ebreju piemiņas vietas «Sinagogas dārzs» atklāšanu Bauskā. Iecerētais veltījums Bauskas ebrejiem, kurus nacisti nogalināja Otrā pasaules kara laikā, beidzot radis reālu veidolu.

Bijušās Bauskas ebreju sinagogas vietā tagad izvietotas skulptūras, kas veidotas gabiona režģu tehnikā. Idejas autors tēlnieks Ģirts Burvis uzsvēra, ka tas devis papildu simbolismu – piemiņas vietas iekārtošanas laikā atrastas bijušās sinagogas šķembas un sadzīves priekšmeti, kas izmantoti skulptūru veidošanā.

Uz Sinagogas dārza atklāšanu 15. oktobrī bija ieradušās daudzas augstas amatpersonas un ebreju kopienas pārstāvji no Lielbritānijas, Izraēlas un Amerikas Savienotajām Valstīm (ASV).

«Man ir patiess prieks, ka izveidota šī vieta – Sinagogas dārzs. Padomes vārdā izsaku dziļu pateicību visiem, kas ieguldīja darbu kompleksa izveidē,» pauda Benjamins Kajems, Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padomes priekšsēdētāja vietnieks.

Citi atgādināja Otrā pasaules kara notikumus. «Tas bija milzīgs noziegums pret ebreju tautu. Laba vai slikta – mums jāatceras vēsture,» teica ASV vēstniece Latvijā Nensija Baikofa-Petita. «Mēs nedrīkstam aizmirst tumšāko vēstures lappusi – nacistiskās Vācijas okupāciju Otrajā pasaules karā. Kā vācietim man ir milzīgs kauns par to, ko izdarīja Vācijas vārdā Eiropas iedzīvotājiem,» pauda Vācijas vēstnieks Rolfs Šute.

«Neraugoties uz to, ka šo pieminekli pakļāva dažādām diskusijām daudzu gadu garumā, šodien stāvam Sinagogas dārzā un pieminam plaukstošo Bauskas ebreju kopienu, ko iznīcināja 1941. gadā. Šeit stāvam, lai atminētos un godinātu dzīvi pirms tam. Lai būtu droši, ka atceramies, kas notika, un nepieļautu šādu notikumu atkārtošanos,» uzrunā pauda Izraēlas vēstnieces vietnieks Cvī Mirkins.

Piemiņas vārdus teica arī aktīvākie pieminekļa idejas aizstāvji – kādreizējo Bauskas ebreju pēcteči. «Mans tēvs nevarēja ierasties Latvijā, bet par šī pieminekļa atklāšanu viņš ilgi cīnījās un to gaidīja. Mūsu ģimene Bauskā dzīvoja vismaz septiņās paaudzēs. Tēvs 1940. gadā beidza Bauskas ģimnāziju. Manas ģimenes stāsts īpašs ir tāpēc, ka mans tēvs izdzīvoja, bet vairumam ģimeņu Bauskā nepaveicās,» stāstīja Errans Feitelsons no Izraēlas, Feitelsonu ģimenes pārstāvis, Jehudi Feitelsona dēls.

Par Sinagogas dārza vēsturi «Bauskas Dzīvei» pastāstīja vēsturnieks Aigars Urtāns: «Savulaik bija divas sinagogas. Vecā no koka un mūra bija upes pusē. Jaunā sinagoga – kur tagad atklāta piemiņas vieta. 1941. gadā, kad ienāca nacistu karaspēks, veco daļu nodedzināja. Jauno – izdemolēja un izdauzīja, palika grausts. Tā arī stāvēja kā grausts līdz 1944. gada vasarai, kad rudenī bija padomju armijas uzlidojumi Bauskai un ēku pilnībā sagrāva.» Vēsturnieks atzīst, ka pieminekļa ideja ir laba – jaunais veidojums vairāk ir dārzs, kurā atrodas piemiņas vieta.

«Skulptūras ataino Bauskas iedzīvotājus, ebrejus, kas pulcējas uz sinagogu,» stāstīja tēlnieks Ģirts Burvis. Viņš cer, ka piemiņas vieta saistīs uzmanību arī kā dārzs, kur atpūsties. «Šī vieta sazaļos un būs piemērota klusām atmiņām, pārdomām un meditācijām,» vēstīja tēlnieks.
Kategorijas

Kategorijas