«Muzeju naktī» rada apmeklētājiem draudzīgu vidi

2009. gada 18. maijs 07:30

3607

«Muzeju naktī» rada apmeklētājiem draudzīgu vidi

Arī Bauskas novadpētniecības un mākslas muzejs (NMM) 16. maijā iesaistījās starptautiskā akcijā «Muzeju nakts».Interesenti piedalījās vēstures pamatekspozīcijas «Bauska laikā un cilvēki Bauskā 20. gadsimtā» trešās daļas un tautas lietišķās mākslas studijas «Bauska» izstādes «Nekas īpašs» atklāšanā. Izstāžu atklāšanas norise bija labi pārdomāta, studijas dalībnieces un muzeja darbinieki radoši, atraktīvi un ar humora dzirksti.Līdz pat vēlai naktij muzejā bija daudz ļaužu, arī jauniešu, kuri ne tikai priecājās par jaunajām ekspozīcijām, bet pēc Bauskas fotogrāfijām lika kopā puzles ar pilsētas ainavām, mēģināja aust, klausījās Aigara Urtāna akordeona spēli, dziedāja līdzi un tirgojās Dreņģera «šiku preču tirgotavā».«Patīkami, ka šogad muzeju apmeklē vairāk ģimeņu ar bērniem. Tas ir viens no mūsu mērķiem – piesaistīt iedzīvotājus no pirmsskolas vecuma, atvases kopā ar vecākiem, tādējādi veicinot mūžizglītību muzejā. Vēlamies pieradināt un audzināt regulāri apmeklēt muzeju. Tā nostiprinās ģimenes attiecības. Gribam paplašināt muzeja pieejamību plašākā nozīmē daudzveidīgai auditorijai, radīt vidi, kas ir aizsniedzama un draudzīga apmeklētājiem,» sacīja iestādes sabiedrisko attiecību speciāliste Līga Grosbarde.Baiba Šulce, NMM direktore, stāstīja: «Izstādi veidoja vēsturnieki un māksliniece Tamāra Čudnovska. Koncepcijas autors ir Aigars Urtāns. Pirmo daļu (20. gs. sākums) veidoja Raitis Ābelnieks, otro (20., 30. gadi) – Ilva Strautzele, bet trešo (40., 50., 60. gadi) – Aigars Urtāns. Tāpat kā Rīga, arī ekspozīcija nav līdz galam gatava. Vēl ir ko pielabot, bet pamats ir. Ļoti nopietns darbs paveikts. Tas nāca lēni, taču izdevās. Finansiālu atbalstu sniedza partijas, Bauskas Zonta klubs, Kultūrkapitālfonds, uzņēmēji un citi. Pirmdien, 18. maijā, ir Starptautiskā muzeju diena. Gaidīsim apmeklētājus, ieeja būs bez maksas. Manuprāt, pašlaik ir daudz, ko redzēt. Katrs var atrast ko savai gaumei un interesei.»«Esmu dzimis baušķenieks. Man bija svarīgi redzēt agrāko gadu ielu skatus, atcerēties mirkļus no bērnības. Piemēram, savulaik slēpāmies kādā pašlaik aizmūrētā nišā. Pat tie, kuri Bauskā nav bijuši piecus sešus gadus, pamana pārmaiņas.Interesanti, ka izstādes daļā par padomju laiku atpazīstu cilvēkus fotogrāfijās. Viņi nobildējušies jaunībā, bet pašlaik ir jau aizsaulē. Iebraucējiem te ir mazāk aizraujoši, vairāk patīkamu mirkļu piedzīvo baušķenieki,» pārdomās dalījās pensionārs Valdis Pakulis.Pilsētas 2. vidusskolas 7.c klases audzēknim Aivaram Freimanim vislielāko iespaidu atstāja uzskates materiāli par 40., 41. gadu: «Jau ilgi interesē militārā joma. Pašlaik darbojos jaunsargos. Apsveru apgūt kādu militāro profesiju.» Jaunietis «Muzeju naktī» apmeklēja tikai novadpētniecības muzeju. Viņš aktivitāti vērtē pozitīvi, jo bieži uz muzejiem neejot. Izņēmums ir skolas organizētās ekskursijas.Līdzīgi uzskata baušķeniece Maija Pavasare: ««Muzeju nakts» ir laba iespēja atnākt. Sen neesmu bijusi šeit. Mani vairāk interesē senākais periods, jo dzīvoju padomju gados.» Tautas lietišķās mākslas studijas «Bauska» izstādē var apskatīt desmit autoru – Ritas Vincumas, Aijas Ozolas, Ārijas Gabrānes, Annas Mūrnieces (Codes pag.), Elitas Maisakas, Veltas Palapas (Iecava), Intas Vītoliņas, Dzintras Mēteles, Aldonas Juškevicas (Brunavas pag.) un Ināras Zalstrupas – austās segas, lielos lakatus, plecu lakatus, galdautus, sedziņas, dvieļus un lupatu grīdas celiņus. Studija darbojas kopš 1957. gada, pašlaik vecākajai dalībniecei ir 87 gadi, bet jaunākajai 32 gadi. Veltai Liniņai, izstādes apmeklētājai, visvairāk patīk linu izstrādājumi dreļļu rakstā. Viņa «Muzeju naktī» apmeklēja Rundāles pili un novadpētniecības muzeju.«Visvairāk pūļu jāiegulda pirms aušanas – jāuzzīmē raksts, jāizskaitļo un jāpaveic citi sagatavošanās darbi. Pati aušana ir prieks. Kāds noauž segu divās dienās, cits divās nedēļās vai ilgāk. Cik nu katrs var atlicināt laiku, jo mēs neesam ražotāji, bet kopjam aizraušanos līdzīgi, kā citi iet uz kori vai dejām. Savus darbus dāvinu radiem un draugiem. Sievas apauž sevi, ģimeni un mazbērnus, kā arī veido veltes kāzām un tamlīdzīgi,» stāstīja studijas vadītāja Ināra Zalstrupa. Baušķeniece Rita Vincuma (81 gads) stellēs iesēdās 14 vai 15 gadu vecumā. Māmiņa kara laikā auda dvieļus, palagus, segas un lakatus. Mājās bijušas tikai šaurās stellītes, tāpēc lakatu vai palagu šuva kopā no vairākām daļām. Arī Guna Gerica (87 gadi) skatījusies, kā mamma auž. «Man vajadzēja arī kaut ko pamēģināt. Mamma iemācījās aust pašmācības ceļā. Tēvs uztaisīja stelles. Tā visi bērni pēc kārtas dabūja paaust. Reizēm sabojājām darbu, bet tas nekas. Man patīk pats aušanas process, kad skatos, kas iznāk, vai varēja kaut ko citādāk. Atnākot uz studiju, cilvēks te nomierinās, mazāk sāp veselības vainas. Kolektīvs ir ļoti labs, cits citam palīdz. Parasti ir tā, ja mājās kādas nepatikšanas, jānāk uz studiju,» sacīja audēja.«Bauskas Dzīve», esot brīdi kopā ar studijas dalībniecēm, pārliecinājās par viņu dzīvesprieku un labo humorizjūtu. UZZIŅAINovadpētniecības un mākslas muzeja «Muzeju nakts» apmeklētāju statistika:2009. gadā – 1680 (tostarp, 305 pirmsskolas vecuma bērni),2008. g. – 1031,2007. g. – 718,2006. g. – 627,2005. g. – 133.Pēc Līgas Grosbardes sniegtās informācijas.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

«Muzeju naktī» rada apmeklētājiem draudzīgu vidi

Kategorijas