Diskusijā mudina atbalstīt vietējo uzņēmējdarbību

2017. gada 5. oktobris 13:46

1532

Diskusijā mudina atbalstīt vietējo uzņēmējdarbību

Laikraksts «Bauskas Dzīve» žurnālistu izpētes projekta «Dzīve laukos: par un pret, priekšrocība vai neveiksme?» ievadā 3. oktobrī redakcijā rīkoja diskusiju, lai uzņēmēju un ekspertu lokā noteiktu mūsu reģiona attīstības perspektīvas un šķēršļus.

Kā rāda dati, kopš 2009. gada Bauskas, Iecavas, Rundāles un Vecumnieku novadā iedzīvotāju skaits kopumā samazinājies par 5786 – izzudusi viena mazpilsēta. Pētījumi parāda noslāņošanos starp Rīgu un lauku reģioniem. «Bauskas Dzīves» apkopotā statistika liecina, ka mūsu novados ir zemāks bezdarba rādītājs nekā Zemgalē un valstī kopumā, tas līdzinās galvaspilsētas līmenim. Te ir teju Pierīgas līmenim atbilstīgi iedzīvotāju ienākumi, pašvaldību budžeta ieņēmumi pieaug.

Kā secināts diskusijā, reģionā mērķtiecīgāk jāattīsta ne tikai lauksaimniecības ražošana, bet arī uzņēmējdarbība ar lielāku pievienoto vērtību, lai vairotu darba vietu skaitu un uzlabotu sabiedrības labklājību. Tomēr valsts iestāžu attieksme pret uzņēmējiem joprojām ir kā pret «nepieķertiem noziedzniekiem», atzina diskusijas dalībnieki.

Kompānijas «Prudentia» īpašnieks, investīciju eksperts Ģirts Rungainis sacīja, ka pats nav ieguldījis lauksaimniecības uzņēmumos, jo šī joma pasaulē nav uzskatīta par ienesīgu. Viņš norādīja, ka tikai 8 – 9% cilvēku ir tā dēvētais «uzņēmēja gēns» jeb prasme pelnīt naudu un dot darbu citiem, tāpēc jaunie uzņēmēji jāmeklē un jāatbalsta jau skolas solā.

Saimniecības «Vilciņi-1» īpašnieks Arnis Burmistris, Zemnieku saeimas valdes loceklis, atklāja, ka viņa ģimene lauku ražošanā iegulda kopš 1992. gada un iegūta stabilitāte, kas ļautu iztikt bez valsts subsīdijām.

SIA «Celmi» vadītāja Inga Celma no Codes pagasta pienu pārstrādāt sierā sākusi tad, kad to vairs nepieņēma bankrotējušais Bauskas kombināts. I. Celma kā pārmērīgas vērtē daudzo kontroles dienestu pārbaudes, kas neatrod pārkāpumus, taču tērē daudz uzņēmējas laika.

SIA «Baltic Vianco Trading» vadītāja Alma Bērziņa no Vecsaules pagasta uzņēmējdarbību laukos turpina kā ģimenes tradīciju, attīstot vērtīgu gaļas lopu audzēšanu visā Latvijā. Jaunā uzņēmēja uzsver – skolā viņai nav ieaudzināta vēlme dzīvot un strādāt laukos, taču lepnums par dabai tuvu dzīvesveidu jānodod jaunajai paaudzei.

Egils Druviņš, zemnieku saimniecības «Liepziedi» īpašnieks, Iecavas novadā sekmīgi vada specializētu dārzeņu saimniecību, produkciju pārdodot ar kooperatīva starpniecību. Viņš teic, ka uzticēšanās kooperatīvam nav nākusi uzreiz, taču Latvijas mazajiem un vidējiem zemniekiem vienota produkcijas pārdošana ir labākais risinājums.

Lauku konsultāciju un izglītības centra uzņēmējdarbības konsultante Raimonda Ribikauska atzīst, ka apmeklējusi daudzus iesācējus uzņēmējus laukos, kuru ražošanas attīstību kavē vāja infrastruktūra, proti, slikti ceļi, nepietiekama elektrības pieslēguma jauda, lēns internets. Viņas pieredzē galvenā prasme ir produktu nevis saražot, bet pārdot, un tas jāmācās ikvienam zemniekam.

Saeimas deputāts no Reģionu apvienības Rihards Melgailis, bijušais Vecumnieku novada domes priekšsēdētājs, sacīja, ka lēmumu pieņēmēju iespējas atbalstīt lauku uzņēmējus nav tik plašas, jo parlamenta lēmumus ietekmē dažādas interešu grupas. Viņš uzskata, ka sekmīga reģionu attīstība nenotiek tāpēc, ka valstij kopumā nav skaidra stratēģiskā attīstības plāna.

Projektu «Dzīve laukos: par un pret, priekšrocība vai neveiksme?» līdzfinansē no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.

Vairāk lasiet «Bauskas Dzīves» drukātajā izdevumā 10. oktobrī.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Diskusijā mudina atbalstīt vietējo uzņēmējdarbību

Kategorijas