BauskasDzive.lv ARHĪVS

Logo

PAPILDINĀTA: Slepkava Ivars Grantiņš labāk grib mirt, nevis mūžu pavadīt cietumā

Kriminālziņas

2009. gada 19. maijs 14:57

9148
PAPILDINĀTA: Slepkava Ivars Grantiņš labāk grib mirt, nevis mūžu pavadīt cietumā

Ceraukstes pagasta iedzīvotājs 37 gadus vecais Ivars Grantiņš pirmdien stājās tiesas priekšā – viņš vaļsirdīgi atzinis, ka pagājušā gada vasarā veicis trīs slepkavības: jūnijā nogalināja savu 29 gadus veco sievu Ingu Lomakinu, jūlijā – 18 gadu veco jaunieti Janu Ribinsku, bet augustā – 11 gadu veco meitu Dainu. I. Grantiņš pirms 20 gadiem mēģinājis noslepkavot arī kādu paziņu, bet tas nav izdevies. Runā klusu un pat smaidaApsūdzēto Ivaru Grantiņu pie Zemgales apgabaltiesas durvīm sagaidīja visu lielāko Latvijas plašsaziņas līdzekļu pārstāvji – tik intensīvu filmēšanu un fotografēšanu viņš savā dzīvē vēl nekad neesot pieredzējis. Kāds gan izskatās vairāku sieviešu nežēlīgs slepkava? Ne miņas no spēkavīru vareno muskuļu aprisēm un iespējamā sevis bravūrīgā apliecinājuma – Ivars Grantiņš ir slaids, šķietami kluss vīrietis, viņu uzlūkojot, grūti noticēt, ka viņš varētu izdarīt smagus noziegumus. Runāja tik klusu, ka tiesnesis vairākkārt atgādināja: «Runājiet, lūdzu, skaļāk!» Tomēr apsūdzētais, atrodoties ar restēm norobežotajā «būrī», turpināja izdvest klusus teikumus, laiku pa laikam sēdēja, ar rokām apķēris galvu, un bija arī brīži, kad viņš pat smaidīja.Tā kā I. Grantiņš savu vainu ir atzinis, tiesa lietu izskatīja bez pierādījumu pārbaudes.Mīklaini pazūd sieva Kad pagājušā gada vasarā pēkšņi pazuda I. Grantiņa 29 gadus vecā sieva Inga Lomakina, policijai sākumā nebija aizdomu, ka slepkava ir viņas vīrs. I. Grantiņš sievu nožņaudza naktī uz 29. jūniju dzīvoklī Bauskā strīda laikā, jo viņa vēlējusies pārtraukt attiecības ar bijušo cietumnieku. Pēc tam plastmasas bļodā notecināja asinis, bet ķermeni sadalīja, salika somās un devās gulēt. Ingas nepilngadīgie bērni tajā laikā dzīvoklī gulēja.Šī slepkavība ir īpaši nežēlīga ar to, ka I.Grantiņš ķermeni sadalīja apmēram 50 gabalos, tajā skaitā izņēma sirdi, bet galvaskausu sacirta divās daļās. Veikalā nopirka cementa maisu, ar kuru devās uz mežu, bedrē samestajām mirstīgajām atliekām pārlēja cementa masu, bet pēc tam virsū uzstādīja kociņu. Mirušās drēbes, pasi un izmantotās somas I. Grantiņš sadedzināja krāsnī.I. Grantiņš sievas vārdā viņas brālim nosūtīja īsziņu ar tekstu par aizbraukšanu peļņā uz ārzemēm. Bērniem un arī paziņām vīrietis stāstīja, ka Inga devusies uz ārzemēm. Mirušās līķi policija atrada 2008. gada 17. septembrī. Zemgales apgabaltiesā kā cietušais bija ieradies Ingas vīrs Ivars Lomakins.Viņš pastāstīja, ka ar Ingu laulību nav šķīris, lai gan kopā nav dzīvojis apmēram desmit gadu. «Kad Inga pazuda, uzreiz teicu, ka vainīgs Grantiņš,» stāstīja I. Lomakins.Nogalina 18 gadu vecu meiteniPagājušā gada 19. jūlija naktī I. Grantiņš dzimumtieksmes apmierināšanas nolūkā nolēma sekot 18 gadu vecajai jaunietei Janai Ribinskai, kuru iepriekš nepazina, bet ar kuru pirms tam kādā kompānijā lietoja alkoholu. Meiteni panācis, ar koka vai akmens gabalu iesita pa galvu un notrieca zemē, kritienā viņa sasita galvas kreiso pusi. Vēlāk I. Grantiņš uzsēdās grāvī gulošajai meitenei un žņaudza kaklu divas trīs minūtes, līdz iestājās bezsamaņa. Pēc tam viņš savu upuri vilka uz mežu.Kad meitene atguva samaņu, I. Grantiņš viņai pašai lika iet uz mežu, meitene gan pretojās un mēģināja aizbēgt, tādēļ varmāka atkal spieda kaklu, līdz iestājās bezsamaņa. I. Grantiņš mēģināja sevi apmierināt seksuāli, taču alkohola reibuma dēļ nespēja sasniegt erekciju, par ko sadusmojās. Viņš ar virtuves nazi meitenei vienu reizi iedūra pakrūtē. Nebūdams pārliecināts, vai viņa mirusi, iedūra otru reizi, un dažu minūšu laikā iestājās nāve.I. Grantiņš paņēma jaunietes pasi un izrāva lapu ar fotogrāfiju, personas kodu un citiem datiem. Līķi viņš atstāja mežā un devās mājās izgulēties.Nākamajā dienā I. Grantiņš no pēcpusdienas līdz vakaram lietoja alkoholu, pēc tam aizgāja uz mežu līdz vietai, kur bija atstājis nogalinātās jaunietes līķi, ar līdzpaņemto nazi to sadalīja un apraka vairākās vietās. Jaunietes līķi policija atrada 2008. gada 17. septembrī.Nākamais upuris – paša meita Pagājušā gada 27. augusta naktī pēc televīzijas pārraides noskatīšanās I. Grantiņš, būdams alkohola reibumā, apgūlās blakus savai 11 gadu vecajai meitai Dainai, lai seksuāli uzbudinātos, bet meitene pamodās. Tad tēvs divas reizes meitai iesita paura rajonā, nodarot vieglus miesas bojājumus. Meita viņu centās atgrūst un sāka klepot. Tēvs Dainu noguldīja uz vēdera, lai apslāpētu klepošanu un neuzmodinātu vecmāmiņu. Uzsēdās jāteniski uz muguras, stipri spiežot kaklu, līdz meitene zaudēja samaņu. Vēlāk viņš meitu nolēma noslepkavot – paņēma virtuves nazi, iekāpa gultā un vismaz divas reizes pārgrieza rīkli, pēc tam vēl izdarīja griezienus, kopā septiņus.Kad meita bija mirusi, I. Grantiņš veica nekrofilijas aktu – ievadīja savu dzimumlocekli mirušās anālajā atverē un guva dzimumapmierinājumu. Pēc tam mirušo apsedza ar segu, nazi nometa zemē un tam virsū uzlika spilvenu, bet pats aizgāja gulēt.No trokšņiem pamodās I. Grantiņa māte un noslepkavotās meitas vecmāmiņa Ausma Timpare, sākumā viņa mēģināja meiteni uzmodināt. Pēc tam ieraudzīja izdarīto, un viņai uzreiz bija skaidrs, kurš vainojams slepkavībā. Vecmāmiņa aizskrēja uz tuvējo kaimiņmāju, lai izsauktu ātro medicīnisko palīdzību un policiju, bet I. Grantiņš tajā laikā aizbēga no mājām. Policija viņu aizturēja pēc divām dienām.Slepkavības mēģinājumu iztraucē bērni 1988. gada nogalē I. Grantiņš kādā autobusu pieturā no mugurpuses piegāja savai paziņai, kura bija salikusi rokas kabatās, nogrūda viņu zemē un žņaudza. Tomēr šo slepkavības mēģinājumu iztraucēja kaimiņu bērni, kuri tuvojās pieturai. I. Grantiņš palaida upuri vaļā un turpināja gaidīt autobusu, bet cietusī par notikušo policijai tūlīt neziņoja, jo baidījās no Grantiņa atriebības.Prasa mūža ieslodzījumuProkurore Elita Dreiblathena pieprasīja bargāko sodu – mūža ieslodzījumu.Valsts nodrošinātais advokāts Juris Zēģele savu runu sāka ar sevis attaisnošanu – esot grūti atrast racionālu pieeju aizstāvības versijai, tomēr lai klātesošie saprotot, ka viņa profesionālais pienākums ir aizstāvēt apsūdzēto un ka advokātu nekad nevar identificēt ar aizstāvamo: «Esmu spiests pildīt šo pienākumu.» Advokāts uzsvēra, ka apsūdzētais ir ne tikai atzinis savu vainu, bet arī vaļsirdīgi sniedzis atklātas un patiesas liecības, sekmējot patiesības noskaidrošanu un izmeklēšanu, un sodam jābūt tādam, lai atstātu kaut niecīgāko cerību laboties, taču, izciešot mūža ieslodzījumu, cilvēks pārvēršoties par dzīvnieku. J. Zēģele lūdza piemērot 20 gadu mūža ieslodzījumu. «Lūdzu klātesošos to neuztvert kā Grantiņa attaisnošanu, bet kā lūgumu,» viņš piebilda.Brīvībā sievietēm uzbrukšot atkalProkurore E. Dreiblathena uzskata, ka apsūdzētā atzīšanās nav mīkstinošs apstāklis. Pēc ekspertu atzinuma, viņš neizjūt nožēlu un vainas apziņu. Kādā brīdī I. Grantiņš esot izteicies, ka cietumu uztverot kā sodu un, izkļuvis brīvībā, uzbrukšot visām sievietēm, kuras sastaps. Sievietes par viņu ir vājākas, un viņš to apzinās. I. Grantiņš neesot konfliktējis ar vīriešiem, bet līdz šim uzbrucis vienīgi sievietēm. Pēc Valsts probācijas dienesta atzinuma, I. Grantiņam ir nosliece izdarīt jaunus noziedzīgus nodarījumus.Prokurore prasīja atstāt mūža ieslodzījumu. Cietušais Ivars Lomakins uzskata, ka vainīgais ir pelnījis nāvi, bet, tā kā bargākais soda mērs Latvijā ir mūža ieslodzījums, tad jāpiemēro tas.Māte atsakās no sava dēla«Tu, Ivar, vēstules man neraksti, tu vairs neesi mans dēls, tu esi tukša vieta! Tu man atņēmi pašu dārgāko – mazmeitiņu! Kas tas par dēlu, kas slepkavo nevainīgas meitenes? Es tev mācīju vislabāko, bet ko tu parādīji!» asarām acīs tiesas sēdes laikā sacīja viņa māte Ausma Timpare.Pats sev prasa nāvessodu«Es varēju būt ārzemēs, bet pats piezvanīju un pieteicos policijā, pateicu, kur atrodos. Jau no sākuma savu vainu nenoliedzu, pilnībā atzinu un nožēloju. Mūža ieslodzījums nav tas labākais variants, es labāk pieprasu sev nāves sodu!» savā pēdējā vārdā sacīja I. Grantiņš. «Man liekas, ka viņam vairāk ir sevis žēl,» skaidrojot nevēlēšanos izciest pieprasīto sodu, vēlāk plašsaziņas pārstāvjiem atzina prokurore E. Dreiblathena.Vēlējās apmierināt dzimumtieksmiKādi tad ir visu triju slepkavību motīvi? Prokurore atzīst, ka sākotnējs motīvs ir dzimumtieksmes apmierināšana, un tālāk jau I. Grantiņš rīkojies ļoti mērķtiecīgi. Lai slēptu izdarītos noziegumus, viņš sieviešu līķus apracis mežā. Kas to lai zina, ko vainīgais būtu iesācis ar savas meitas mirstīgajām atliekām, ja viņa māte nebūtu iztraucējusi.Veikta kompleksā stacionārā tiesu psihiatriskā ekspertīze, kas I. Grantiņu atzinusi par pieskaitāmu.Apsūdzētais atzinis, ka skaidrā neko tādu neko nebūtu darījis, alkohola ietekme viņa noziedzīgo rīcību ir sekmējusi.Ieslodzījums – līdz mūža galam Zemgales apgabaltiesa nolēma piespriest mūža ieslodzījumu ar mantas konfiskāciju. Lēmumu iespējams pārsūdzēt desmit dienu laikā no pilna sprieduma teksta, kas būs pieejams 1. jūnijā.

Kategorijas

Kategorijas