Viena ģimene – dažādi uzvārdi

2017. gada 22. septembris 00:00

Izdzirdot latviešu valodas likumiem neraksturīgu uzvārdu, rodas jautājums: «Vai ir pareizi, ka sievietei ir vīriešu dzimtes uzvārds?» Valodas speciālisti šādos gadījumos ir strikti – atbilstīgi latviešu valodas likumiem šāda situācija izveidoties nedrīkst. Citādāk domā ģimenes, kurām izdevies saglabāt «nepareizos» uzvārdus.

Sieva paliek pie sava
Inga Ādmine-Stūris atzīst, ka uzvārdu vīriešu dzimtē vēlējusies pati, jo, viņasprāt, sieviešu dzimtes uzvārdam Stūre ir pilnīgi cita nozīme, un tādējādi vīra un sievas uzvārdi būtu semantiski atšķirīgi. Proti, stūris ir vieta telpā vai noteikts laukums, bet stūre ir transportlīdzekļa vadības elements.

Kad laulību iesniegumā rakstījusi, kādu uzvārdu vēlas pēc laulības noslēgšanas, saņēmusi pretreakciju, ka tā nu gan nevarot. Sieviete jautājusi Tiesībsargam, kā jārīkojas šādā situācijā, uz ko viņš sniedzis atbildi, ka svarīgi uzvārdu vēlamajā formā fiksēt vismaz vienā oficiālā dokumentā – pēcāk tam pielāgos pārējos. «Valodas centra dāmas nebija piekāpīgas,» par toreizējo situāciju smej I. Ādmine-Stūris.

Pat savā kāzu dienā sieviete nav zinājusi, kāds uzvārds tiks ierakstīts viņas laulības apliecībā. Sev par pārsteigumu, redzējusi, ka tajā ierakstīts cerētais – Ādmine-Stūris. Viņa neslēpj, ka, iespējams, laulības apliecībā parādījies šis uzvārds, jo sieviete, kura iepriekš pret to iebildusi, savus pienākumus prombūtnes laikā bija uzticējusi citai personai, kas nav zinājusi par iepriekšējām sarunām saistībā ar uzvārda atbilstību.

I. Ādmine-Stūris gan uzsver, ka īpaši cīnījusies par savu uzvārdu nav, vien vēlējusies, lai tas būtu tāds kā laulātajam. «Es esmu ļoti priecīga,» šodien par savu uzvārdu saka Inga.

Likumi atkāpes neparedz
To, kā latviešu valodā pieņemts reģistrēt sievietes uzvārdu pēc laulībām, ja vīra uzvārds ir Stūris, laikraksts lūdza skaidrot Latviešu valodas aģentūrai. Tā konsultantes sniedz šādu atbildi: «Vīrieša uzvārda Stūris atbilstošā sieviešu dzimtes uzvārda forma latviešu valodā ir Stūre. Saskaņā ar pastāvošajām valodas un tiesību normām uzvārda rakstība sievietei Stūris uzskatāma par rakstījumu vīriešu dzimtē un latviešu valodā nav pieļaujama.» Latviešu valodas aģentūras konsultantes paskaidro, ka personvārdi latviešu valodā tiek rakstīti, ievērojot latviešu valodas normatīvās prasības, kā arī saskaņā ar Latvijas Republikas Ministru kabineta noteikumiem.

Aģentūras pārstāves arī uzsver, ka latviešu valodā sieviešu uzvārdus veido un lieto ar attiecīgajām sieviešu dzimtes galotnēm – par pamatu ņem vīriešu uzvārda formu un vīriešu dzimtes galotni aizstāj ar atbilstīgo sieviešu dzimtes galotni. «Atbilstoši latviešu valodas gramatikas likumiem sieviešu uzvārdos nelieto vīriešu dzimtes galotnes. Šādā sakarā atbilstīgi mūsdienu normām nav pieļaujams, ka Latvijā izdotajos dokumentos sievietes uzvārds tiktu rakstīts vīriešu dzimtē. Savukārt, ja sievietei tāds dokuments kādu apstākļu dēļ ir izdots, norādījumu, kā locīt nepareizi uzrakstītus uzvārdus, nav,» uzsver konsultantes.

Pagātnes sekas vēl jūtamas
Par to, kā šāda situācija vispār var izveidoties, ka sievietei tiktu piešķirts vīriešu dzimtes uzvārds vai arī, kā bieži novērots, bezgalotnes uzvārda forma, aģentūras konsultantes skaidro: «Sākotnēji – 19. gad-simtā – uzvārdus vispār rakstīja bez galotnes, piemēram, Kociņ jaunkundze vai Kalniņ kundze, pēc tam – 20. gadsimta sākumā – nostiprinājās vīriešu dzimte, bet jau Latvijas brīvvalsts laikā – 20. gadsimta 20. gados – tika pieņemti vairāki likumu grozījumi par uzvārdu lietošanu atbilstīgi dzimumam, tas ir, vīriešu un sieviešu dzimtē.»

Tomēr pēcāk situācija noritējusi atbilstīgi vēstures notikumiem: «Lielākā daļa sieviešu Latvijā uzvārdus mainīja sieviešu dzimtē; tām, kas no Latvijas Republikas emigrēja uz Rietumvalstīm ar Latvijas pasēm Otrā pasaules kara laikā, uzvārds pasēs bija rakstīts vīriešu dzimtē – visas sievietes nepaspēja tās apmainīt vai arī kara laikā nemainīja; izsūtītajiem latviešiem Krievijā tika saglabāts vīriešu dzimtes uzvārds; pēc kara Latvijā daudzi Latvijas pasu daļās strādājošie neprata latviešu valodu un izdeva dokumentus pēc krievu valodas parauga – gan bez galotnes, gan vīriešu dzimtē.» Valodas konsultantes nenoliedz: sekas ir jūtamas un redzamas vēl šodien. «Cilvēki rāda gan savas ārzemju pases, gan padomju laikā izdotos dokumentus, kur sievietēm uzvārdi rakstīti vīriešu dzimtē. Atsevišķi gadījumi saglabājušies arī mūsdienu dokumentos.»

Pārpratumu netrūkst
I. Ādmine-Stūris, turpinot sarunu par savu uzvārdu, atklāj, ka arī pašlaik vīra ģimenē ir pāri, kas vēlas laulāties un grib, lai sieviete nēsātu uzvārdu Stūris, taču, baidoties, ka pret šo uzvārdu iebildīs un nomainīs pret sieviešu dzimtes Stūre, ar laulībām nesteidzas. I. Ādmine-Stūris arī atklāj, ka problēmu uzvārda sakarā viņai līdz šim nav bijis, visiem tas ir pieņemams, un neviens par to nav bijis izbrīnīts. «Ne pasu daļā, ne tad, kad vajadzēja iegūt jaunu vadītāja apliecību – nekur man jautājumu nav bijis,» secina sieviete.

I. Ādmine-Stūris stāsta, ka līdzīga situācija ar iebildumiem un nekonsekvencēm uzvārdu rakstīšanā mēdz gadīties arī citiem. Piemēram, viņai zināma ģimene, kuras dzimtas uzvārds ir Rekke, taču mūsdienu latviešu valodas likumi un rakstības normas šādu uzvārdu reģistrēt dokumentos neļauj. «Ja kādreiz būs jākārto kādas mantojuma lietas, tā varētu būt problēma, jo tomēr Rekke un Reke ir atšķirīgi uzvārdi. Var pat nospriest, ka tā nav viena ģimene,» savas pārdomas pauž sieviete. Viņa atzīst: «Šajā ģimenē ir brāļi ar nelielu gadu starpību, un pat viņiem ir atšķirīgi uzvārdi.»

Seko prasību izpildei
Par to, kā personu apliecinošos dokumentos var parādīties latviešu valodas normām neatbilstīgs uzvārds vai arī atšķirīgas uzvārdu formas vienas ģimenes locekļiem, laikrakstam skaidro Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP). Pārvaldes sabiedrisko attiecību speciāliste Undīne Priekule pauž, ka pārvaldes kompetencē ietilpst sekot līdzi latviešu valodas likumiem un normām, tādējādi uzvārda forma «Stūris» vīriešu dzimtē sievietei nedrīkstētu tikt reģistrēta. «Protams, ir dažādi izņēmumi, piemēram, ja tiesas lēmums vai uzvārds bijis ierakstīts personu apliecinošā dokumentā pirms Ministru kabineta noteikumiem Nr. 114 un persona nepiekrīt uzvārda rakstības maiņai vai tamlīdzīgi,» situācijas raksturo PMLP speciāliste.

Taujāta, vai pārvaldē strādā algoti valodas speciālisti, kuri seko līdzi valodas likumu ievērošanai, U. Priekule atbild: «Atsevišķu valodas speciālistu pārvaldē nav, bet iepriekš nosauktie Ministru kabineta noteikumi ļoti detalizēti apraksta dažādu uzvārdu un vārdu atveides un pie-līdzināšanas. Bet, ja darbinieki nav pārliecināti par uzvārda rakstību vai persona nav apmierināta ar uzvārda atveidi latviešu valodā, darbinieki konsultējas ar latviešu valodas speciālistiem. To arī nosaka minētie Ministru kabineta noteikumi.» PMLP pārstāve atklāj, ka ļoti laba sadarbība iestādei ir ar Latviešu valodas aģentūru: «Atbildi saņemam ātri pa e-pastu vai pa tālruni. Šādu konsultāciju var saņemt jebkura persona.»

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Viena ģimene – dažādi uzvārdi

Kategorijas